Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Novadnieks

Sarmīte Feldmane
15:23
02.08.2024
155
Piebaldzeni

300 gadu mītus var atspēkot

Kultūrvēstures konferencē “Piebalgas žurme” piebaldzēni šodienas jautājumiem atbildes meklēja vēsturē. Arī par savu etniskumu, kuru leģendas aizved uz 18.gs. sākumu.

No 1700. līdz 1721.gadam norisinājās Lielais Ziemeļu karš. 1702.gadā krievu karaspēks grāfa Šeremetjeva vadībā ieņēma Piebalgu. Vēlāk ziņojumā caram Pēterim I viņš rakstījis, ka “Vidzemē no Rīgas līdz Rēvelei vairs nav, ko postīt, ka tur pat gaiļus vairs nedzird dziedam.”    1710. gada vasarā arī Vidzemē izplatījās mēris. 1711. gadā kā atlīdzību cars Šeremetjevam    piešķīra dzimtas īpašumā Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Briņģu, Grotūžu, Nāgaļu, Leimaņu, Cirstu muižu. Līdz agrārreformai 1920.gadā tās piederēja Šeremetjeva dzimtai, kā arī 1816. gadā nopirktā Veļķu muiža.

Ilgs bijis laiks, kas Piebalgu saistījis ar Šeremetjeva vārdu. Tas pazīstams arī šodien. To, ka piebaldzēni ir garāki augumā nekā citi Latvijā, dzirdējis katrs. Visticamāk, arī skaidrojumu, ka tas saistīts ar Šeremetjeva gvardes vīriem. Piebaldzēns, kultūrvēsturnieks, novadpētnieks Jānis Polis par to saka: “Teiksma aizvien ir dzīva. Par to parūpējušies cienījami vīri un radījuši viltus teoriju, kas savā laikā labi kalpoja ideoloģijai.” Viņš izsekojis, kā savdabīgais stāsts par garajiem piebaldzēniem un krieviem    izplatījies, un to atspēko.

Kur radās gvardes vīri

Kārlis Eduards Napjerskis  (1793. – 1864.), literatūrzinātnieks, vēsturnieks, mācītājs Vec­piebalgā  1813.gadā, Jaunpie­balgā (1814. – 1829.), Vidzemes guberņu skolu inspektors, atzinis, ka abu Piebalgu un Rankas, Pals­manes, Lazdonas, Cesvaines, Bērzaunes un Dzērbenes latviešiem ir tautību robeža. “Piebalgas latviešus viņš uzskata par īstiem latviešiem, jo tie vairāk parādot raksturīgākā un nacionālā. Pretim piebaldzēniem viņš nostāda rancēniešus, kas vairāk maza, drukna auguma, bieži ar melniem matiem un jau sejas izteiksmes dēļ viņus var atšķirt no Piebalgas latviešiem.

Viņu sejā saskatāms kaut kas rupjš, barbarisks, nedaiļš. Rancē­niešu apģērbs atgādinot samojedus, ap vidu apjožot krāsainas jostas un Jāņos dziedot tie savas tautasdziesmas. Abas pēdējās parādības Piebalgā neesot novērojamas. Izrādās, tur tikai nacionālais un raksturīgais un dzied garīgas dziesmas,” atklāj J.Polis. Jau raksta sākumā Napjerskis saka, ka labi pazīst savu apkārtni un varot par to spriest, uzsver kultūrvēsturnieks. “To nopelnu viņam nevar arī noliegt. Bet no visa darba nevar īsti izlobīt, kas ir piebaldzēnu nacionālais, jo viscaur uzsvērtas aplam uztvertās Rankas latviešu rakstura īpatnības un tad uz viņu fona pretstatā mēģināti izcelt piebaldzēni. Autors nav pat norādījis, ka Piebalgā nometināti krievi. Ja rancēniešu apģērbs atgādina samojedus, tad skaidrs, ka visiem latviešiem, izņemot piebaldzēnus, ar šo tautu kāds sakars.”

Frīdrihs Gothilfs Keislers (1856.- 1924.), vēsturnieks un skolotājs, bibliotekārs Rīgā, vēsturisku pētījumu autors, raksta, ka ir ķeizariskās bibliotēkas pārzinis Pēterburgā, kas labi pazīstams ar grāfu Šeremetjevu dzimtu. “Man jau sen stāstīts, ka priekš vai pēc Nīštates miera līguma liels skaits krievu dzimtļaužu no Jaroslavļas guberņas (cik daudz, to es nevarēju izzināt) esot nometināti  tukšajā Piebalgā. Tātad tā saucamie piebaldzēni, latviešu iedzīvotāji, kas sadalījušies pa divi draudzēm – Vec un Jaun – Piebalgu, cēlušies no vietējo iedzīvotāju sajaukšanās ar lielkrievu elementu. Tā noskaidrojas dažas acīs durošās savādības, ar kurām šie iedzīvotāji atšķiras no saviem cilts brāļiem: viņu vispāri lielais, slaidais augums, pa lielākai daļai blondais tips. Viņu savādo uzvalku, cik tālu tas nav sagrozīts no pilsētas modēm, un par visām lietām viņu lielā cenšanās uz rūpniecību ( visvairāk uz linu aušanu) un tirdzniecību (sevišķi ar ādām),” vēsturnieka rakstīto atklāj J.Polis.

Gastors Viktors Bakmanis (1883. – 1964.), zviedru anatoms un antropologs, Latvijas Uuniver­sitātes Medicīnas fakultātes profesors (1920. – 1925.), starptautiskā apritē palaida informāciju, ka “Katrīnas II laikā grāfs Šere­metjevs nometināja Piebalgas apkārtnē lielu skaitu (300 – 500) sevišķa liela auguma krievu kareivju un tos apprecināja ar vietējām sievietēm, lai tādā kārtā paceltu iedzīvotāju ķermeņa garumu. Un arī tagad vēl šā apgabala ļaudis atšķiras caur savu ļoti lielo augumu. Tātad Latvijas dažādo apgabalu iedzīvotāju ķermeņa garuma dažādība izskaidrojama ar dažādu rasu sajaukšanos. Šis sajaukums sastāda tagadējo latvju tautu pēc savas valodas un kultūras homogēno latvju nāciju”, tāds bijis antropologa teiktais, citē J.Polis.

Un no gadsimta uz gadsimtu vēsturē tiek stāstīts par mēra izpostīto Piebalgu un Šeremetjeva gvardiem. Arī vēl “Padomju Druva” 1989.gadā    publicēja vēsturnieces V.Šalgunovas rakstīto, ka piebaldzēni atradās krievu muižnieku varā, savdabīgie dabas un saimnieciskie apstākļi, kā arī pēc Ziemeļu kara ievesto kolonistu piejaukums izveidoja īpatnības,    kas parādās gan piebaldzēnu ārējā izskatā (garais augums, apģērbs), gan raksturā (tieksme uz tirdzniecību, mājrūpniecību, saimniecisko un sabiedrisko patstāvību). To nākamajā rakstā apstrīd novadpētnieks, priekulietis Rūdolfs Snie­dze, atgādinot, ka nav patiesība, ka piebaldzēni atradās krievu muižnieku varā. Piebalgā nav bijis neviena krievu muižnieka, izņemot Šeremetjevu, kurš dzīvoja Pēterburgā vai Maskavā un Pie­balgā parādījās pa vairākiem gadiem. Viņš Piebalgā nav ievedis nevienu kolonistu un muižas nav iznomājis, bet saimniekojis ar ģenerālpilnvarniekiem un pārvaldniekiem. Pilnvarnieki bija vācu muižnieki, bet pārvaldnieki vācieši, pārvācojušies krievi un pārkrievojušies francūži. Arī visi zemākie muižas darbinieki bija vācieši vai pārvācojušies latvieši.

R.Sniedze beigās norāda, ka piebaldzēnu    tieksmi uz tirdzniecību un mājrūpniecību noteica nekas cits kā reāli dzīves apstākļi, sīkas saimniecības, liesa zeme, lielas saimes. Lai nebūtu jādzīvo trūkumā, katrs pelnījās, kā vien varēja. Tikai ar uzņēmību un kārtīgu darbu piebaldzēni atšķīrās no dažu kaimiņu novadu ļaudīm.

Vēsturnieks Artis Buks apcerē jau šajā gadsimtā raksta: “ Mācību grāmatās rakstīts, ka Šeremetjevs ziņoja uz Pēterburgu, ka visa Vidzeme ir izkauta, gaiļi vairs nedzied un nevienas dzīvas dvēseles tur vairs neesot… Izmirušajā Piebalgā nometināti atvaļinātie Preobraženskas un Semjonovskas pulka grenadieri, gvardes kareivji, kuri saņēmuši invaliditāti. No apkārtējām muižām iepirktas meitas un viņiem izprecinātas. Vēl šobrīd piebaldzēni ir vidēji trīs līdz četrus centimetrus garāki nekā apkārtējo novadu iedzīvotāji, jo visi tie savāktie puisieši bija divmetrīgi tēviņi.”

Dr oec. Edgars Dunsdorfs 90.gados, analizējot 18.gadsimta imigrantu plūsmu Latvijā, raksta: “Apzinīga kolonizācija ar krieviem esot notikusi arī Vidzemē – Piebalgā. Pēteris I Piebalgu dāvināja grāfam Šeremetjevam, un pēdējais esot tukšo zemi kolonizējis ar saviem tautiešiem no Jaro­slavas guberņas. Ir plaši dati par to, ka Piebalga smagi cietusi Lielā Ziemeļu kara laikā, kad to postīja tas pats Šeremetjevs. Ir zināms, ka jaunā laikā piebaldzēniem ir dažas etnogrāfiskas īpatnības. Tur­pretim stāsts par Piebalgas kolonizēšanu ar krieviem vēl prasa precizēšanu, lai atšķirtu leģendas no faktiem.” Viņš secina: “Atliek tikai izskaidrojums, ka tieši Piebalgā tauta ir saglabājusies nesajaukta un piebaldzēnu garais augums ir liecība par latviešu antropoloģisko tipu senatnē.    Acīm redzot Piebalgā bija kādi konservatīvi spēki, kas saglabāja mājvārdus, un tādēļ ticams, ka šie spēki saglabāja arī māju iedzīvotāju antropoloģisko tipu. Nav tādēļ piebaldzēnu senčos jāmeklē nedz krievi, nedz zviedri, un drošāki ir meklēt šais senčos latviešus.”

Mīti, leģendas, skaidrojumi, viedokļi. J.Polis vērtē un skaidro izzināto. Vispirms jau par izmirušo Piebalgu, kur pat gailis nedziedāja. “Ja nu kur pēc lielā mēra bija izmiris, tad tas bija Pierīgā, kur notika karaspēka kustība un mēris strauji izplatījās. Kāpēc Šere­metjevs vestu cilvēkus uz Pie­balgu, ja te mēris un uzliesmojumi  bija vēl 1712.gadā? Vēl vairāk mēris izpostīja viņa īpašumus Igaunijā. Interesanti, ka dažādos avotos tiek minētas dažādas vietas, no kurienes cilvēki ievesti.  Jaroslavļa ir Pievolgā, bet Jaro­slava Polijā, bet tādas Jaroslav­skas vispār nav. Ja par garo augumu, Jaroslavļas apkārtnē zemnieki bija maza auguma. Interesanti, kādi viņi izskatītos ar    piebaldzēnu cepurēm. Mīta izplatītāji pat sajauc Pēteri I ar Katrīnu II,” skaidro kultūrvēsturnieks un atgādina, ka jau zviedru laikā piebaldzēnu saimniecības bija mazas, bet 20 procenti bija brīvzemnieki.   

“Etnogrāfs Hūpels, pārstaigājot Vidzemi, Piebalgā pamana igauņus, ne krievus. Kādā draudžu statistikas krājumā Vecpie­balga ir vienīgā, kur vispār nav pieminēti cittautieši. Tas pats Angelikas Gailītes pētījumā par Vecpiebalgas draudzes skolu,” stāsta novadpētnieks un piebilst: “Ja jau Piebalgā bija krievi, tad viņus arī kaut kur apbedīja. Kur, informācijas nav. 1970.gadā Jāņa Apala arheoloģiskajos izrakumos Purgaiļu kapos no 46 apbedījumiem apmēram trešdaļā kapu atrastas monētas kā    latviešu tradīcijā. Antropoloģe Raisa Deņisova secinājusi, ka iegūtais kranioloģiskais materiāls (18.gs. – 19.gadsimta sākums) precīzi atbilst 10.gs. letgaļiem. Vecajos (Baruc­kas) kapos bija tikai neliels pareizticīgo sektors ar kazarmās mirušajiem.”

Latviski uzvārdi, mājvārdi

Etniskā sastāva dinamiku raksturo arī vietvārdu izmaiņas laikmetu gaitā.    Tā no mēra daudz cietušos apvidos Lēdurgā, Tu­raidā, Vidrižos no 20.gadsimta mājvārdiem vairs tikai 15,5 procenti bija tādi, kas pastāvēja jau 16.gs. vidū. 1638.gadā Piebalgā (ieskaitot Rankas, Saliņas, Mē­dzulas un Tolkas muižas) fiksēti 294 mājvārdi. No tiem līdz 20.gs. otrai pusei saglabājušies 195 jeb 66,33 procenti, Vidzemē vidēji 54 procenti. “Tas apliecina, ka vairāku gadsimtu gaitā nekāds krass pavērsiens, (migrācijas vilnis) piebaldzēnu etniskajā sastāvā nav noticis. Uzvārdi Austriņi, Cim­diņi, Kaudzītes, Oltes, Korbeti, Rātminderi, Rozes, Stērstes, Skalbes aizved gadsimtus atpakaļ,” skaidro J.Polis.

Nezinot kāda vārda izcelsmi, arī tiek radīti mīti. J.Polis atsmej, ka Grišku nosaukums nav cēlies no krievu krodzinieka Griškas, bet no Griķu (Kriķu) muižas. Tāpat Ruskis nav no vārda ruskij, bet ir sens vārds. “Kad balti pirmoreiz ieraudzīja sarkanmatainus cilvēkus, Malienā viņus nosauca par rūsiem, Gulbenē – rusiem, bet Piebalgā par ruskiem,” skaidro J.Polis un piebilst, ka vārds “ķencis” nudien nav no krievu vārda ptjenci (putnēni), tam dažādās vietās Latvijā ir vismaz 24 nozīmes.

Publicists, rakstnieks, Latvijas karoga autors Jānis Lapiņš un Dr.phil. Nikolajs Vīksniņš pagājušā gadsimta 30.gados par Pie­balgu raksta: “Piebalgas garā nav absolūti nekā krieviska, jo Pie­balgas gars pirmā kārtā ir skaidrs gars, bet slāvi ir neskaidri. Ja Piebalgā lielākā skaitā būtu nometināti krievi, tad, pateicoties viņu kolosālām vairošanās spējām, viņi tur būtu vēl šodien. Ja par ordeņa laikā nometinātu somu cilti pie Bauskas – krieviņiem (votiem) ir vēl dzīvas atmiņas šodien, kā gan tās varētu būt pazudušas par Piebalgas krieviem? Pie tam krievi taču nav nekāda sevišķi augstas kultūras rase, lai gan nacionāli īpatnējais viņos ir ļoti dziļš.”

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jubilejas amatiermākslā

14:58
01.04.2025
26

Teātrim Cēsīs – 150 Starptautiskajā Teātra dienā ar muzikālu izklaidējoši informatīvu pirmizrādi “Lai top izrāde!” jeb teātrim Cēsīs 150 Cēsu Teātris aicināja ieskatīties izrādes tapšanas gaitā – lugas lasīšanā, tekstu apgūšanā, tērpu izvēlē, rādīja ģenerālmēģinājuma un pirmizrādes norisi. To visu caurvija vēstures fakti par teātri, kurš arvien bijis viens no pazīstamākajiem amatierteātriem Latvijā. Ar Cēsu […]

Valsts aizsardzība

14:52
01.04.2025
44

Maijā arī Cēsu novada teritorijā norisināsies plašas militārās mācības – “Kristāla bulta 2025” Maija sākumā Vidzemē, tostarp arī Cēsu novada teritorijā, risināsies vērienīgas militārās mācības “Kristāla bulta 2025”. Lai informētu Vidzemes iedzīvotājus par to norisi, pagājušajā piektdienā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārajā bāzē “Ādaži” rīkoja tikšanos ar žurnālistiem. Tajā piedalījās arī NATO sabiedroto spēku […]

Identitāte. Tautastērps

21:03
28.03.2025
38

Katrs meistars atstāj savu rokrakstu Foto: Aija Jansone, Dagnija Kupče. “Piebalga ir, bija un būs”, Aušanas darbnīca “Vēverīšas”. 2014 Dziesmu svētku gājiens ir latviešu tautastērpu parāde. Katrs novads lepojas ar savām krāsām un rakstiem un kopā veido Latvijas identitāti. Kā ikdienas tērpi kļuva par mantojumu, ar ko lepojamies, kā tie gadsimtu gaitā mainījās, kā tos valkājam šodien, […]

Civilā aizsardzība

20:45
28.03.2025
171

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Patvertne ir būve vai tās daļa, […]

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
63

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
32

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi