Pareizi sadalīts pašvaldības budžets – tie nav tikai skaitļi tabulā, bet mūsu ikdienas dzīves rokraksts. No tā atkarīgs, vai bērni bērnudārza un skolas pagalmā rotaļājas drošā vidē, vai ceļi nav bedru bedrēs, vai tie, kam nepieciešams, saņem palīdzību. Kad nauda mērķtiecīgi plānota, redzami rezultāti: sakārtota infrastruktūra, labāki sociālie pakalpojumi, rosīgāka uzņēmējdarbība. Aktīva kultūras un sporta dzīve, stiprinās vietējās kopienas.

Tomēr jāatzīst, budžeta sadale ir kā smalka mozaīka. Nekad nav naudas pārpilnības, un vienmēr ir darbi un procesi, kas prasa ieguldījumus. Noteikti ne pašvaldības speciālistiem, ne deputātiem nav viegli sadalīt budžeta līdzekļus tā, lai visas nozares būtu daudz maz apmierinātas. Un, pats galvenais, lai stiprinātos iedzīvotāju pārliecība, ka nodokļos samaksātais pilnveido viņu labbūtību, dzīves apstākļus, pakalpojumu pieejamību.

Ir lietas, par kurām budžeta pieņemšanas laikā ir vienprātība, bet ir virzieni, kuros deputātu domas atšķiras. Tā par šī gada Cēsu novada budžetu nobalsoja 12 deputāti, pieci balsoja pret, divi atturējās.
Šoreiz uz jautājumiem par budžetu atbild pozīcijas līderis, novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Savu viedokli “Druvai” paust solījās arī opozīcijas deputāti.

Izdot un rēķināt, savienojot vajadzīgo un iespējas

Naudas novada budžetā ir vairāk. 2026. gadam apstiprinātais kopbudžets Cēsu novada pašvaldībai ir 130
miljoni eiro, gandrīz par trim miljoniem lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Pamatbudžeta jeb bāzes izdevumi kopā ir 96,35 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 2025. gadu tie palielinājušies par nepilniem diviem miljoniem, bet nākamgad pieaugs vēl, saka novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

-Vairāki šogad pieņemtie lēmumi atstāj ietekmi ilgtermiņā. Piemēram, palielinājām jaundzimušo pabalstu, pabalstu audžuģimenēm un aizbildņiem. Par 1,4 milj. eiro palielinājām darba samaksu, tajā skaitā ir arī minimālās algas kāpums. Tas viss ietekmē nākamā gada bāzes jeb uzturēšanas izdevumus. Salīdzinot 2025. un 2027. gadam vajadzīgo pamatbudžetu, pieaugums būs kādi trīs miljoni eiro, apmēram 1,8 līdz divi procenti. Tas nav ārkārtīgi daudz, taču skaidrs, ka katrs lēmums, ja tā nav vienas reizes investīcija, atstāj ietekmi uz nākamajiem gadiem. Tāpēc izdevumi ļoti rūpīgi jārēķina arī no ilgtermiņa perspektīvas.
Taču Cēsu novada 2026. gada budžets nav nospriegots, arī kredītsaistības nav lielas, tie paši 9,7 procenti no kopbudžeta jeb seši miljoni eiro, no kuriem četri miljoni ir pamatsummas maksājumi un divi miljoni eiro kredītprocenti. Tomēr uzturēšanas budžetā ir jāizmanto arī daļa no pagājušā gada atlikuma.

-Kam paredzēts 2025. gada plānotais, bet neizlietotais?

-No 16 miljoniem eiro pagājušā gada budžeta atlikuma četri miljoni plānoti darbiem, kas iesākti pērn un jāpabeidz šogad, četri miljoni – iesāktajiem Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem. Tad ir kādas lietas, kas tradicionāli darītas, bet nav bāzes finansējumā – lielo kultūras projektu konkurss, līdzekļi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, ūdens apsaimniekošanas deleģējums un, piemēram, arī peldētapmācība bērniem, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. No atlikuma nesadalīti konkrētam mērķim ir ap 2,7 miljoniem eiro, uz kuriem bija papildu pieprasījumi un vajadzības aptuveni 19 miljonu apjomā. Tas apliecina sen zināmo patiesību: vēlmes un vajadzības vienmēr būs lielākas nekā pieejamie finanšu resursi.

-Kā vienmēr, lielākie budžeta izdevumi ir izglītībai. Tie pieauguši gandrīz par miljonu salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

-Gandrīz puse no summas – 473 tūkst. eiro – ir atalgojumam. Tas ir pašvaldības finansējums gan skolu saimnieciskajiem darbiniekiem, gan paš­valdības papildu finansējums pedagoģiskajam personālam.

-Vai ir papildu finansējums arī atbalsta personālam?

-No 1. septembra sāksies jaunais skolu programmu finansēšanas modelis, tad tā īsti varēsim izvērtēt vajadzības. Droši vien kaut kas būs jāpiemaksā no pašvaldības līdzekļiem.

Taču jau pagājušā gada gaitā pieņēmām lēmumus par papildu finansējumu likmēm vairākām izglītības iestādēm. Ja saskaitītu kopā, pašvaldība no sava budžeta dod papildu finansējumu vairāk nekā 20 pedagoģiskajām likmēm, tajā skaitā Sporta un Mākslas skolās. Gada beigās lēmām arī par saimniecisko darbinieku štata vietu papildināšanu.

Šī gada izglītības budžetā ir arī divas jaunas pozīcijas. 63 tūkstoši eiro paredzēti skolēnu mācību ekskursijām. Summa sadalās atbilstoši audzēkņu skaitam izglītības iestādē. Un sākam kompensēt transporta izdevumus arī Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogiem un audzēkņiem. Tam kopumā paredzēti 20 tūkstoši eiro.

Sākotnēji ar jautājumu, vai tāds atbalsts varētu būt, pašvaldībā vērsās tehnikums. Mācības notiek divās vietās – Cēsīs un Priekuļos -, ir daudz pārbraucienu. Dome vērtēja – ja sniedzam atbalstu vienai profesionālajai skolai, jādod arī otrai. Bet kopumā visa novada skolēnu un izglītības iestāžu darbinieku pārvadājumiem paredzēti 907 tūkstoši eiro.

-Vasarā pēc vietvaras vēlēšanām, runājot par politiskajiem uzsvariem jaunā sasaukuma darbā, sacījāt, ka svarīga ir izglītības kvalitātes celšana. Vai to redz arī šī gada budžetā? Piemēram, vai tiks īstenots iecerētais mācību monitorings?

-Drīzumā būs pieejams Eiropas Savienības finansēts un Izglītības un zinātnes ministrijas īstenots projekts izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveidei. Mēs to noteikti izmantosim. Turpinām arī sadarbību ar Latvijas Universitātes profesoru grupu, kas veic izpēti novada izglītības iestādēs un izstrādās rekomendācijas par izglītības kvalitātes jautājumiem gan katrai iestādei, gan arī politiskajai vadībai. Projektu daļēji finansē pašvaldība, daļēji tie ir piesaistīti līdzekļi.

20 tūkstoši eiro novirzīti pedagogu profesionālo kompetenču attīstībai, 29 tūkstoši pedagogu piesaistes stipendijām. 38 tūkst. eiro paredzēti moderno tehnoloģiju iegādei, lai uzlabotu mācību procesu. Vēl ap simts tūkstošiem eiro ir pasākumu budžets Izglītības pārvaldei – konferencēm, semināriem, metodiskajam darbam. Būs daudzveidīgas aktivitātes, kas vērstas uz skolu direktoru, pedagogu kvalifikācijas celšanu, sadarbības veicināšanu.

-Drīz skolēni sāks interesēties par darbu vasarā.

-Šogad šim nolūkam atvēlēts par 57 procentiem vairāk nekā pērn, pavisam 57 tūkst. eiro. Kad martā sākās pieteikšanās vasaras darbam, gandrīz piecās minūtēs visas vietas aizņemtas, tad dusmīgi ir gan bērni, gan viņu vecāki. Droši vien arī ar šo palielinājumu visi, kas vēlētos, darbu nedabūs, tomēr iespēju jauniešiem būs vairāk.

-Pārskatot 2026. gada budžeta “zirnekli” pašvaldības mājaslapā, rodas mulsums. Kā tas iznāk, ka kultūrai ir par četriem miljoniem eiro vairāk nekā sociālajām vajadzībām?

-Kultūras budžetā ir iekļautas investīcijas, četri miljoni eiro kultūras un dokumentārā mantojuma glabātavu kompleksam, kur būs Cēsu muzeja krātuve, Zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes arhīvs, Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centrs. Tas ir valsts nozīmes objekts. Paredzēta nauda arī Cēsu muzeja apsaimniekoto ēku remontiem.

-Vai sociālajā budžetā līdztekus pabalstam jaundzimušajiem, audžuģimenēm un aizbildņiem vēl nāk kas klāt?

-Palielinās pansionātu izmaksas, šim mērķim plānā ir 1,5 milj. eiro, bet saņemam jaunos izcenojumus, kuros pieaugums par 10 līdz 15 procentiem. Un tas ir saprotami, jo sadārdzinās viss, ko sniedz ilgstošās aprūpes pakalpojums: medicīna, ēdināšana, kopšana, iestādes uzturēšana. Būtiski palielināts finansējums audžuģimenēm un aizbildņiem.

-Pēc vēlēšanām izskanēja doma par sociālo pakalpojumu individualizēšanu. Vai arī tas prasa papildu naudu?

-Individuāla pieeja sociālo pakalpojumu sniegšanā balstās darba organizācijā, papildu līdzekļu tai nav. Sociālais dienests sāk aprobēt jaunu praksi – kartēt sociālo situāciju lauku teritorijās. Pašlaik to izmēģina Amatas apvienībā. Spe­ci­ālisti ciemojas viensētās, aptaujā iedzīvotājus. Tiek izzināta ne tikai sociālā joma, lai veidojas daudzpusīgs priekšstats, kādas ir vajadzības viensētās dzīvojošiem, ko viņi sagaida no pašvaldības. Tas ir ilgāka laika darbs, prasa lielu ieguldījumu.

Sociālā dienesta darba apstākļu uzlabošanai budžetā esam paredzējuši naudu vieglo automašīnu iegādei un arī specializētam transportlīdzeklim cilvēku ar kustību traucējumiem pārvadāšanai.

-Nu jau vairākus gadus vietvara stiprina iedzīvotāju līdzdalību.

-Pirmo reizi ir finansējums, kopā 100 tūkstoši eiro, ar ko varēs rīkoties iedzīvotāju padomes. Summu sadala atbilstoši iedzīvotāju skaitam teritorijā – četri eiro vienai deklarētajai personai, izņemot Cēsis. Ja rēķinātu pēc iedzīvotāju skaita, Cēsīm būtu jāparedz vairāk nekā 60 tūkstoši, tāpēc pilsētai noteikta konkrēta summa – 25 tūkstoši eiro. Tiek izstrādāts nolikums, kā un kam šo naudu izmantot. Tie var būt kultūras pasākumi, kādi nelieli vides uzlabojumi. Pado­me sagatavo tāmi, iesniedz to apvienības pārvaldei, kas veic maksājumus.

Būtiski palielinājies līdzdalības projektu finansējums – no 60 tūkst. eiro pērn uz 80 tūkstošiem šogad, tāpat atjaunots finansējums kopienu projektiem 15 tūkstošu apjomā.

-Pašvaldībās vienmēr aktuāla ir uzņēmējdarbības veicināšana, novadā daudz iegulda infrastruktūras attīstībā, tomēr industriālajā parkā ir tukšas teritorijas.

-Tur veikta inventarizācija, daži nomas tiesību ieguvēji atzinuši, ka mainījuši nākotnes attīstības plānus un atsakās no teritorijas. Tās atkal liekam izsolē.

Attīstīsim arī pašvaldībai piederošos 60 hektārus Rīgas ielā 105. Jaunajā teritorijas plānojumā tur paredzēta vieglās rūpnieciskās komercdarbības apbūve, bet gan ne piesārņojoša rūpniecība. Jāgatavojas piesaistīt nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda fondu finansējumu infrastruktūras izveidei – ielu un komunikāciju izbūvei.

-Vai uzņēmējdarbības attīstībai novadā tiek akcentētas konkrētas nozares?

-Viena – informācijas tehnoloģijas. Ir sarunas ar nozares uzņēmumu pārstāvjiem. Otrs – militārā industrija. Domāju, tuvākajos gados tā attīstīsies. Kad aizsardzības ministrs bija Cēsīs, tad apmeklējām vienu uzņēmumu, kuram jau ir starptautisks līgums kabatā. Un militārā industrija jau nav tikai mīnas un ložmetēji. Tas ir arī aizsargkrēms sejai un viss cits, kas vajadzīgs karavīriem.

Novadā turpina attīstīties pārtikas pārstrāde, ceru, ka būvniecību Cīrulīšos beidzot sāks “Venden” ražotne. Tāpat joprojām mums spēcīgas kokapstrādes tradīcijas. Vairāki uzņēmumi Cēsu novadā paplašina savus ražošanas apjomus un tirgus. Būtiska arī viesmīlība un labbūtība, arī tajās gaidām investīcijas. Taču, ja tā varētu teikt, tās ir diezgan ievainojamas jomas. Tiklīdz ir ekonomiskā stagnācija, pirmais, no kā cilvēki atsakās, ir ceļojumi, izklaide. Varētu raudzīties uz Dienvideiropas un Centrāleiropas valstu iedzīvotājiem. Mainoties klimatam, tur vasaras ļoti karstas, Baltijā un Skandināvijā laiks mērens, bet potenciālie ceļotāji to vēl nav sapratuši.

-Zinām, ka šogad paredzēts būtiski uzlabot sporta būves. Par kādiem līdzekļiem tas iecerēts?

-Tiešām, pēc ilgāka laika lielāks uzsvars likts uz sporta infrastruktūru. Var teikt, ir 3,5 lielākas aktivitātes. Priekuļos projektā ir futbola halle, kas top sadarbībā ar Futbola federāciju. Halli dos federācija, būvniecība jānodrošina pašvaldībai. Tas mums izmaksās 718 tūkst. eiro. Otrs liels ieguldījums – Lapsu ielas sporta zāle Cēsīs. Kā zināms, tā pieder privātpersonai, pašvaldība zāles ēku un piegulošo zemi iegādāsies par 180 tūkstošiem eiro. Vairāk par simts tūkstošiem plānojam pārbūves projektēšanai, tehniskai un energo uzraudzībai. Do­mājams, gada otrajā pusē būs vēl viens Eiropas fondu uzsaukums, varam cerēt pretendēt uz līdzekļiem ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Tad vēl 121 tūkstotis eiro vajadzīgs Pie­balgas ielas sporta kompleksa daļas jumta nomaiņai. Mazāku summu, padsmit tūkstošus, prasa Priekuļu biatlona trases tiltu rekonstrukcija, vairāki ir kritiskā stāvoklī.

Un ļoti sen nav bijis finansējuma palielinājuma sporta pasākumiem un biedrībām, šogad tas ir. Bet pavisam jaunums ir programma jauno sporta talantu atbalstam, kam paredzēti 10 tūkst. eiro, taps nolikums programmas īstenošanai. 11 tūkstoši eiro ir papildu finansējums Sporta skolas futbola programmai.

-Ir redzams, ka turpinās apjomīgas investīcijas gan no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, gan pašvaldības aizņēmumiem?

-Jā, arī šogad turpinās investīcijas nepilnu 30 miljonu eiro apjomā visā novadā gan izglītības, gan kultūras, gan uzņēmējdarbības jomā, arī ceļu satiksmes un energotaupības uzlabošanas projektos. Tiek gatavoti un sniegti arī jauni projektu pieteikumi, piemēram, Līgatnes, Ieriķu un Lodes staciju pieguļošo ielu, celiņu un stāvlaukumu uzlabošanai, kā arī top vēl divi projektu pieteikumi par uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabojumiem. Manuprāt, ES fondu līdzekļu piesaistē esam vieni no labākajiem Latvijā.

-Budžeta ieņēmumi palielinās, bet arī izdevumi kļūst lielāki. Vai iespējams arī ko taupīt?

-Finansisti izvērtējuši katras iestādes izdevumus, bet ārkārtīgi lielas ekonomijas, protams, nav. Izdevumi, kas vēl rūpīgi jāvērtē, ir pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzturēšana. Tiek gatavota informācija par ēku noslodzēm. Nav runa par izglītības iestādēm, bet par administratīvajām ēkām. Cik stundu nedēļā, dienā vai mēnesī to telpas izmanto. Tajā skaitā ir arī dzīvokļi, kas pieder pašvaldībai, to uzturēšana gadā prasa vairākus desmitus tūkstošus.

Ar pašvaldības ēkām pagastos nav vienkārši. Iedzīvotāji saprot, ka kāda gandrīz netiek izmantota, bet, līdzko runā par pārdošanu vai izīrēšanu, tā cilvēki iebilst. Par to jārunā ar vietējām kopienām, jāsaprot, kas kurā vietā vajadzīgs, kas nē.

Pieļauju, ka izdevumi arī samazināsies, deleģējot kādas funkcijas kapitālsabiedrībām. Pašvaldības SIA “Vinda” pārņem ūdenssaimniecību, “Līgat­nes Komunālservisam” plānā pārņemt siltumapgādi. Tas gan pašvaldībai nozīmē daļu ienākumu samazinājumu, proti, to, ko iedzīvotāji maksāja par pakalpojumiem, taču reizē nebūs izdevumu par šīs infrastruktūras uzturēšanu.

Plānots arī veikt funkciju auditu, lai labāk saprastu, kurās pozīcijās ir iespējams taupīt un kurās, tieši pretēji, kaut kas jāliek klāt. Runa ir par mūsu organizācijas un iestāžu struktūras un funkciju izvērtējumu. Tas, protams, nav patīkami, bet reizi piecos gados tas ir jādara – gluži kā iet pie daktera.

-Kādu finanšu situāciju pašvaldībā jūs gribētu redzēt, sākot veidot 2027. gada budžetu?

-Man ir klusa doma, ka šajā sasaukumā uzturēšanas budžetu vajadzētu salikt bez iepriekšējā gada līdzekļu atlikuma un iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārpildes. Lai tās summas paliek kā attīstības nauda. Līdz tam vēl mazs ceļš ir ejams.

Budžets. Kur rodas un kur paliek

Ienākumi

Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus veido: nodokļu ieņēmumi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, dabas resursu nodoklis; nenodokļu ieņēmumi, ko veido valsts un pašvaldību nodevas, naudas sodi un san­kcijas, kā arī ieņēmumi no īpašuma atsavināšanas; transfertu ieņēmumi (maksājumi) no valsts un pašvaldību budžetiem un budžeta iestāžu ieņēmumi, norādīts paskaidrojuma rakstā un ziņojumā par Cēsu novada pašvaldības 2026.gada budžetu.

Novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem plānoti 44,760 milj. eiro. Lielākais īpatsvars ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (90,1 %), tie sasniegs 40,333 milj. eiro (par 3,8 % vairāk nekā plānots 2025. gadā). Nekustamā īpašuma nodoklī plānots iekasēt 3,009 milj. eiro, kas ir vienlīdzīgs ar plānoto pērn. Dokumentā norādīts, ka nodokļa likmes saglabātas esošajā apmērā (zemei, ēkām, inženierbūvēm – 1,5% apmērā un mājokļiem – no 0,2%, 0,4% un 0,6% no īpašuma kadastrālās vērtības uz 2022.gada 1.janvāri). Lauku zemēm no 2016. līdz 2025. gadam kā nodokļa bāze (virs trīs ha) tiek izmantota speciālā vērtība, kuru reizi gadā nosaka Valsts zemes dienests ārpus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas. Lauksaimniecības zemju īpašniekiem šī labvēlīgā situācija būs desmit gadu garumā.
Azartspēļu nodokļa ieņēmumi plānoti 0,018 milj. eiro, ieņēmumi no dabas resursu nodokļa 1,400 milj. eiro apjomā, kas atbilst 2025. gada izpildei un ņemot vērā šī nodokļa normatīvās bāzes izmaiņas, kas potenciāli palielina šī nodokļa ieņēmumus pašvaldībā, pausts paskaidrojuma rakstā un ziņojumā.

Nenodokļu ieņēmumi plānoti 1,572 milj. eiro. Transfer­tu ieņēmumi plānoti 43,731 milj. eiro apmērā, no tā 42,731 miljoni no valsts budžeta, viens miljons no citām pašvaldībām. Plānots, ka finansējumu izglītībai pašvaldība saņems 19,109 milj. eiro apmērā un 9,507 milj. atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par ES fondu projektu realizāciju, pašvaldības budžeta finansējums plānots 1.,2.,3.un 4. klases skolēnu ēdināšanas nodrošināšanai jeb ½ no 3,09 eiro vienam skolēnam dienā. Budžeta iestāžu ieņēmumi plānoti 6,288 milj. eiro. Lielāko īpatsvaru veido budžeta iestāžu ieņēmumi no pārējiem budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Izdevumi

Pašvaldības plānotie kopējie izdevumi pēc ekonomiskās būtības iedalīti desmit funkcionālajās kategorijās.
Vispārējiem valdības dienestiem plānots finansējums 4,770 miljonu eiro apmērā. Šajos izdevumos ietilpst izpildvaras institūcijas, Dzimtsarakstu uzturēšanas izdevumi un pašvaldības parāda procentu maksājumi. Civilās aizsardzības pasākumu veikšanai plānoti 523,0 tūkstoši eiro. Lielākais pašvaldības finansējuma 471,6 tūkstoši eiro paredzēts, lai kopā ar valsts finansējumu attīstītu un labiekārtotu pašvaldības patvertnes, realizējot ES projektu.

Sabiedriskai kārtībai un drošībai plānots izlietot 1,057 miljonus eiro, kas ir par 4,9 % vairāk nekā 2025. gadā.

Ekonomiskajai darbībai no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem kopējie izdevumi plānoti 24,449 miljoni eiro. Tajā skaitā 5,665 milj. eiro plānoti četrpadsmit ielu/ceļu posmu būvniecības projektu realizācijai novada teritorijā (t.sk. 4,815 miljonu eiro apmērā, ņemot kredītu Valsts kasē). Turpinās realizēt satiksmes organizācijas drošības risinājumus.

Vides aizsardzības nozarei plānoti 2,688 milj. eiro. Tajā skaitā 124,1 tūkstoši eiro lietus ūdens savākšanai un novadīšanai no ielām/ceļiem. Zivju fonda atbalsta pasākumiem plānoti 89,6 tūkstoši eiro.

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai paredzēti 8,706 miljoni eiro. Lielākās izmaksas plānotas paš­valdības teritoriju, kapsētu un dzīvokļu uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Veselībai plānots finansējums 128,0 tūkstoši eiro, tas paredzēts feldšeru – vecmāšu punktu darbības nodrošināšanai novada teritorijā, kuri saņem Nacionālā veselības dienesta līdzfinansējumu, un Mārsnēnu veselības aprūpes iestādei, kuras darbību līdzfinansē pašvaldība.

Atpūtai, kultūrai, reliģijai plānoti 14,996 miljoni eiro. 380,4 tūkstoši eiro ir finansējums Vidzemes koncertzāles “Cēsis” telpu uzturēšanas izmaksu kompensācijai, kuras izmanto pašvaldības amatieru kolektīvi. Bibliotēkas darbības nodrošināšanai – 1,095 miljoni eiro. Olimpiskā centra deleģēšanas līguma izpildei plānoti 751,8 tūkstoši eiro.

54,559 miljonu eiro jeb 44,5 % no budžeta izdevumiem paredzēti izglītības funkcijas finansēšanai. Novada pašvaldība nodrošina pamatfunkcijas, kā arī papildu brīvprātīgās funkcijas. No 2025. gada 1. janvāra noteikta zemākā mēneša darba algas likme pirmsskolu un skolu pedagogam ar 40 stundu darba slodzi nedēļā 1566 eiro.

Kopējie kapitālieguldījumi izglītības nozarē plānoti 10,353 miljonu eiro, t.sk. 9,940 miljonu eiro izglītības iestāžu infra­struktūras uzlabošanai ar ES līdzfinansējumu.

Sociālās nodrošināšanas funkcijai kopsummā 10,798 miljoni eiro. Sociālai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem paredzēti 7,789 milj. eiro apmērā, kas ir 6,3% vairāk nekā pērn. Sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām plānoti 4,543 miljoni eiro, salīdzinot ar 2025. gada plānoto , par 264,3 tūkstošiem eiro vairāk.

Cēsu pilsētas pansionāta darbības nodrošināšanai 1,972 miljoni eiro un Jaunpiebalgas pansionāta pabeigšanai plānoti 241,5 tūkstoši eiro.