Ninieris. Nekaitēt dabai un arī atpūtniekiem

Pašvaldību likumā viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir veicināt dabas kapitāla ilgt­spējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu. Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam    atbalsta mērķis ir uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu.    Cēsu novada pašvaldība gatavo investīciju projekta pieteikumu “Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai Cēsu novadā”. Iecerēts veikt dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus “Natura 2000” teritorijās Gaujas Nacionālajā parkā un aizsargājamajā ainavu apvidū “Vecpiebalga”, balstoties uz dabas, sugu vai biotopu aizsardzības plāniem.
Projekta kopējās izmaksas lēstas līdz 1 712 353 eiro  ar PVN, no kurām prognozējamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums attiecināmo izmaksu segšanai ir 1 455 500 eiro.

Problēmas krīt acīs

Lai aktualizētu problēmu pie cēsnieku iecienītākā ezera, pērn SIA “Saldūdeņu risinājumi”    izstrādāja Zivsaimniecisko stratēģiju Niniera ezeram. Tajā uzsvērts, ka ezeram ir ļoti augsta rekreatīvā vērtība, jo tas ir vistuvāk Cē­sīm (starp ezeru un Vienības laukumu ir 3,45 km).  Ap ezeru ir pašvaldības īpašums un pieci privātie īpašumi. Pašvaldībai pieder 80% paša ezera, tostarp nedaudz vairāk par 50% krasta līnijas, kuras teritorijā ietilpst ceļš piebraukšanai pie ezera un auto stāvlaukums, kā arī labiekārtotā smilšainā pludmales daļa.

Problēmu rada krastu noplicināšana, tostarp liels skaits stihiski ierīkotu ugunskura vietu (12 ap ezeru), apkārtnes piesārņošana ar sadzīves atkritumiem, vandalisms u.c. Trūkst laipas pār purvaino ezera Rietumu galu, gājēji plašā zonā izmīda zemsedzi. Stāvlaukumi ir daļēji norobežoti, bet no tiem uz pludmali ved daudz stihisku taku. Beznoteces ezera ekoloģiskajam stāvoklim kritiska ir neatbilstoša tualetes kapacitāte. Tualete ir tikai viena un pārāk tālu no pludmales, īpaši karstajā laikā tā netiek pietiekami bieži uzkopta, lai atbilstu elementārām higiēnas prasībām. Ziemeļ­austrumu malas stāvlaukums pirms norobežojošās barjeras (apgriešanās laukums) ir neorganizēts un auto vandaļu izbraukāts.

Pērn jūlija beigās un augusta sākumā, izmantojot apmeklētāju automātisko skaitītāju, 13 dienas tika reģistrēti ezera atpūtnieki.    Labvēlīgos laikapstākļos Niniera ezera pludmalē vienlaikus atpūtās vairāk nekā  200 cilvēku. Gada laikā 23 tūkstoši.  Ninieris ir intensīvi izmantots atpūtai, daudz vairāk nekā citi novada ezeri. Pastiprināti jāplāno apmeklētāju plūsma. Atpūtnieku skaits šai vietai ir bijis nesaudzīgs.

Pētījuma aptaujās vietējie iedzīvotāji neiebilst pret ezera publisku izmantošanu. Tomēr skaļākās iebildes ir par ezera noslodzi peldsezonā, pārāk vājo pašvaldības iesaisti apmeklētāju plūsmas risinājumos, nepilnībām infra­struktūras sakārtošanā.    Uzsvērts tualetes kritiskais stāvoklis, ne viens vien izmanto mežu vai ezeru, nevis tualeti. Neapmierinoša ir sadzīves atkritumu savākšana.   

Pētījumā arī piedāvāti risinājumi, kā mazināt antropogēno slodzi ezeram un apkārtnei, kā organizēt apmeklētāju plūsmu, kā labiekārtot apkārtni un nodrošināt apmeklētājiem nepieciešamo infrastruktūru.

Koncepcijā arī skaidri uzdevumi

Pērn apstiprinātajā Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu (ezeru un upju) apsaimniekošanas koncepcijā par Ninieri teikts:
– uzlabot pludmali, atpūtas vietas, pārģērb­šanās kabīnes un labierīcības,
– izvērtēt noslodzi uz ezeru un krasta joslu,
– meklēt iespēju veikt ceļa dubulto apstrādi no krustojuma līdz pagriezienam mežā,
– izbūvēt meža ceļus,
– attīstīt projekta ideju par pontonu laipu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
– veidot gājēju taku Cēsis- Ninieris -Jāņmuiža,
– sadarboties ar ziemas peldētāju kopienām,
– 2025.gadā sakārtot piebraucamo ceļu,
– vienoties ar “ZAAO” par atkritumu konteineru izvietošanu,
– pievest pludmales smiltis,
– attīstīt sporta infrastruktūru – (āra trenažierus) un bērnu laukumu.

Ieguldīts ērtībām

Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrība Niniera peldvietas ierīkošanā 2023. gadā ieguldījusi 2257 eiro.    Uzstādītas    trīs pārģērbšanās kabīnes un trīs piknika galdu komplekti, no jauna izveidotas divas ugunskura vietas. Peldvieta papildināta ar diviem glābšanas komplektiem.

2023.gadā Priekuļu apvienības pārvalde nodeva eksplu­atācijā labiekārtotas peldvietas laipas, piesaistot “LEADER” finansējumu. Ieguldīti 10 326 eiro divu laipu izgatavošanai, piegādei un uzstādīšanai. Pašvaldības finansējuma daļa 10 %. Pērn 300 eiro no pašvaldības budžeta iztērēti, lai nomainītu apgaismojuma lampiņas.    Pašvaldībai izdevumi ir peldvietas ikdienas uzturēšana un atkritumu apsaimniekošana.

Jāievieš kārtība, jādisciplinē apmeklētāji

Gadiem gan tie, kuri dzīvo pie Niniera, gan atpūšas tā apkārtnē, pārmetuši pašvaldībai, ka tā neuzlabo ezera infrastruktūru. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova pastāstīja, ka divarpus gadus  meklētas iespējas, kā atpūtu pie ezera veidot organizētāku un vienlaikus radīt vizuāli pievilcīgu vidi, kur iedzīvotājiem pieejami noteikti pakalpojumi.  “Te ir Gaujas Nacionālais parks, aizsargājama teritorija, un ir jāsamazina haotiskā slodze. Bija diskusija ar Priekuļu apvienības pārvaldes speciālistiem, un sapratām, ka ir jāpiesaista      profesionāļi, lai no malas paskatās uz teritoriju, piedāvātu risinājumus,” uzsvēra I.Suija-Markova. Pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone atgādināja, ka Niniera apsaimniekošanas stratēģija ir izstrādāta.  Viens no mērķiem, ko iecerēts sasniegt, ir  antropogēnās slodzes mazināšana. Kā veidot šīs vietas attīstību, ierīkot zonējumu, labiekārtojumu dabā, risinājumus meklēja profesionāļi ainavu darbnīcā “Alps”.

Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar vienu projekta “Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai Cēsu novadā”    ieceri – darāmajiem darbiem pie Niniera -, uz sarunu ar paš­valdību ieradās ne tikai tie, kuri dzīvo tuvējās mājās, arī daudzi cēsnieki. Par problēmām pie ezera runāts un diskutēts daudzkārt, savi ierosinājumi ir atpūtniekiem, savi ziemas un vasaras peldētājiem, vēl savi tiem, kuri dzīvo tuvumā vai atbrauc pastaigāties pa mežu.

Tikšanās reizē arhitekte plānotāja Egita Fabiane un ainavu arhitekts Valdis Zušmanis iepazīstināja ar savu redzējumu.

Viņu piedāvājumā, kā zonēt ezera apkārtni, ierobežot daudzās takas, ir – mitrajās vietās krastmalā ierīkot laipas, ierīkot skaidri saprotamus norobežojumus, kur nedrīkst iebraukt, samazināt ugunskura vietu skaitu, izveidot trīs peldvietas, kas katra vairāk piemērota kādai iedzīvotāju grupai.     

“Par zivīm informācija ir, arī par ezeru ir, bet, iebraucot ezera    teritorijā, nepieciešams uzraksts, ka te ir Ninieris un kādi noteikumi teritorijā jāievēro. Piebrau­camais ceļš ir ar norobežojumiem, bet nav skaidri saprotams, kur drīkst braukt,” uzsvēra E.Fa­biane un piebilda, ka būtiski ir sakārtot atkritumu savākšanu. Patlaban ir    trīs dažāda veida atkritumu urnas, kas nav slēgtas.   

V.Zušmanis atzina, ka ir būtiski samazināt haotiski izveidotās takas. Ugunskura un piknika vietas jāierīko tālāk no ūdens. Atkritumu tvertnēm nav jābūt visā teritorijā, tām vieta stāvlaukumos. Smilšainajā pludmalē ir trīs dabiskas peldvietas, vienā jābūt iespējai piebraukt ratiņkrēslā.   

Ainavu speciālisti pauda pārliecību, ka,  izveidojot loģisku apmeklētāju plūsmu, labiekārtojot infrastruktūru, antropogēno slodzi var mazināt un iedzīvotājiem izveidot patīkamu atpūtas vietu. E. Fabiane uzsvēra, ka viņu ieskatā jaunais aprīkojums ezermalā jāpielāgo esošā stilam. Masīvkoks ir vispiemērotākais dabiskā vidē.

Speciālisti rādīja, kādi varētu izskatīties soli, piknika vietas, laipas, stāvlaukumi, šķiroto atkritumu konteineru vieta un sausās tualetes.

Pēc ideju prezentācijas Ni­niera ezermalas īpašnieks    An­dris Lukstiņš    izteica neizpratni, kāpēc pašvaldībā tapis projekts, bet par to nav vienošanās ar kaimiņiem. I.Ādamsone skaidroja, ka ir tikai skices, ir iecere, nevis sākta projekta īstenošana.

“Vispirms nepieciešama kanalizācija, ūdens un ceļš, tad varam domāt par to. Cilvēkiem, lai mazinātu ietekmi uz ezeru, karstajā laikā, pirms iet ezerā, nepieciešama duša. Visiem, kuri dzīvo ezermalā, ir bioloģiskās tualetes, ne sausās. Gribam, lai ezerā ir tīrs ūdens, nevis krasts kā krāšņa krūze,” sacīja A.Lukstiņš un uzsvēra, ka par labākajiem risinājumiem vajag parunāt ar apkaimes iedzīvotājiem, kuri tos pie savas mājas ir atraduši.

Olita Ansone no Dukuriem regulāri dodas gan pastaigās pa takām, gan peldēt. “Uz papīra izskatās skaisti.    Var manu taku aiztaisīt ciet, bet piespiedu plūsmai cilvēki nepakļausies, kur gājuši, tur ies. Pirms diviem gadiem uzlika pontona laipas. Vai tās tagad ņems nost, liks jaunas? Vai tas ir ekonomiski? Arī tagad var ar ratiņiem uzbraukt.    Ninieris ir iecienīta vieta treileriem, te ceļ teltis. Ja Cēsis ir tūrisma novads, jādomā arī par tūristiem,” viedokli pauda O.Ansone, bet E.Fabiane atspēkoja viņas teikto, atgādinot, ka projekta mērķis ir, lai cilvēkiem ērtāk un mazāk tiek noplicināta zemsedze.    “Negribam jau cilvēkiem    atņemt to, kas viņiem vajadzīgs, bet to, kas nav nepieciešams.    Pa visu mežu nav jāstaigā, bet saprotams, ka kāds staigās. Mēs varam kļūdīties, un būs kāda vieta, pa kuru turpinās iet, ar to jārēķinās. Stāvvietām jābūt tādām, lai ir  ērti, lai ir vieta atkritumiem, velonovietnei.”

Izskanēja arī negatīvs viedoklis par šāda projekta lielo finansējumu, kaut nauda paredzēta arī Ungura, Āraišu, Driškina un Vecpiebalgas puses ezeru apkārtnei.  “Cik gadu sapuvuši stabi stāvēja, dēlīti nevarēja uzlikt, grants kravu atvest, uzlikt slēgtas atkritumu urnas!  Īstenos projektu, būs skaisti, bet infrastruktūra ir jāuztur. Vai pašvaldība to varēs atļauties? Diemžēl ir piemēri, ka tas, kas sapuvis, netiek atjaunots,” sacīja cēsnieks, kurš regulāri peldas Ninierī.   

Sanākušie arī veltīja daudz pārmetumu līdzcilvēkiem, kuri    atpūtas vietā demolē infrastruktūru, neievēro elementāros kārtības noteikumus. “Ja solu vai galdu varēs panest, aiznesīs un turpat ezermalā arī iekurinās ugunskuru,” konkrētus gadījumus atgādināja O.Ansone un atzina, ka pēdējās vasarās pašvaldības policija regulāri redzama pie ezera, kā nav bijis agrāk.

Izskanēja arī pārmetums paš­valdībai, ka saistošajos noteikumos nav aizliegts ezerā peldināt suņus. Citos novados to darīt nedrīkst. “Vai suņu peldināšana ezerā ir savienojama ar cilvēka higiēnu un veselību,” retoriski jautāja kāds cēsnieks, bet cits piebilda, ka ir arī pilsētnieki, kuri uz Ninieri brauc mazgāt savu mašīnu ar šampūnu, bet ziemas peldētāji piebrauc pie paša ūdens.

Arī šajā pašvaldības un iedzīvotāju tikšanās reizē izskanēja viedokļi par tualetēm. “Uzturēt un apsaimniekot bioloģiskās tu­aletes un attīrīšanas iekārtas ir dārgi, īpaši ziemā. Par to nākotnē var diskutēt, bet šajā projektā tādas uzcelt nevar,” skaidroja I.Ādamsone.

Sarunā ar iedzīvotājiem par projekta ieceri gan I.Ādamsone, gan I. Suija-Markova vairākkārt atgādināja, ka pašvaldībai Ninieris ir svarīgs, ka tā teritorija ir jāattīsta.

“Tiks iesniegts projekta pieteikums finansējumam. Ja tas gūs atbalstu, tiks izstrādāts projekts, kuram būs apspriešana. Tiek uzklausītas idejas,” skaidroja I.Ādam­sone un pēc tikšanās “Druvai” atzina, ka saruna par Ninieri bijusi konstruktīva un darbs turpinās.