Nevalstiskās organizācijas ir būtiska sastāvdaļa demokrātijas stiprināšanā. Arī piebaldzēnietes Madara Intenberga-Vilka un Liene Metreveli, viena no kurām dzīvo Cēsu novadā, bet otra jau 17 gadus starp Latviju un Gruziju, ir nodibinājušas biedrību “Baltic Caucasus Platform” ar mērķi stiprināt demokrātijas procesus un radīt iespēju jauniešiem no Gruzijas iepazīt Latvijas pieredzi un latviešiem izzināt Gruziju. Īstenoti jau vairāki projekti, gan latviešiem viesojoties Gruzijā, gan Gruzijas jauniešiem – Latvijā.

Nozīmīgu programmas “Erasmus+” jauniešu apmaiņas projektu “Bridging Histories and Futures” biedrība “Baltic Caucasus Platform” sadarbībā ar Gruzijas biedrību “Georgian Youth for Europe” organizēja novembrī, kas Latvijai ir īpašs – valsts svētku – mēnesis. Tajā Cēsu “Vanadziņa Mājā” satikās jaunieši vecumā no 13 līdz 17 gadiem no Latvijas un Gruzijas, lai kopīgi runātu par demokrātiju, kultūras mantojumu un pilsonisko līdzdalību, tā stiprinot izpratni par Eiropas demokrātiskajām vērtībām.

Zināt vēsturi, lai spētu veidot nākotni

Madara nāk no Jaunpiebalgas, bet Liene no Inešiem, skolas laikā abas mācījās Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un kļuva par draudzenēm. Lai gan šobrīd Liene bieži ir Gruzijā, abas turpina kontaktēties, arī Madara vairākkārtīgi viesojusies Gruzijā un šo valsti iemīlējusi.

Tā izlolojušas domu, ka nepieciešams veidot tiltu starp abām valstīm un vislabāk to iespējams, iesaistot jauniešus, kas ar laiku noteiks gan demokrātisko ceļu valstī, gan vispār redzējumu, kā valstīm jāattīstās. Vasarā abas īstenoja pirmo projektu, tad Latvijas pārstāvji viesojās Gruzijā, bet novembrī gruzīnu jaunieši apmeklēja Latviju. Pavasarī iecerēti vēl divi projekti Gruzijā.

Daloties redzējumā, kāpēc svarīgi ar jauniešiem runāt par demokrātiju, Liene atklāj, ka Gruzijā ar Eiropas Brīvprātīgo korpusa programmu bija tieši mēnesi pēc 2008. gada kara. Tas parādīja, cik trausli ir demokrātijas procesi. “Tāpēc arī projektā “Bridging Histories and Futures” galvenais uzsvars ir uz to, ka, ja nezinām savu vēsturi, dzimtas vēsturi, nezinām, kam mūsu senči gājuši cauri, ko pārdzīvojuši, arī kādas kļūdas pieļāvuši, tad mēs nezināsim, kā veidot nākotni. Tāpēc projektā, kā tas parādīts nosaukumā, vēlējāmies savienot pagātni ar tagadni, lai nākotne būtu droša, mierīga un saticīga,” skaidro Liene.

Tā kā Gruzijā arī tagad ir ļoti nemierīga situācija, gruzīni aicināti uz Cēsīm. “Gruzijā daudz kas virzās pretēji demokrātijai, pretēji Eiropas Savie­nības (ES) vērtībām. Jau gadu notiek demonstrācijas, kas sākās pēc parlamenta vēlēšanām, kuru rezultāti bija viltoti. Gruzijā ir ļoti slikta situācija arī cilvēktiesību, preses brīvības ziņā. Pēdējos gados gan Latvija, gan Gruzija saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar demokrātiju. Jaunieši abās valstīs sastopas ar dezinformāciju, ierobežotām iespējām piedalīties pilsoniskajās aktivitātēs un daž­reiz samazinātu uzticību demokrātiskajām institūcijām. Lat­­vijā demokrātijas institūcijas kopumā ir stipras, tomēr ES līmenī tiek runāts par populistiskas retorikas pieaugumu un demokrātijas normu maiņām dažās valstīs. Arī Latvijā jūtama spēcīga ietekme no Krievijas. Gruzijā šie izaicinājumi ir vēl nopietnāki: demokrātijas vājināšanās, pieaugoši antirietumnieciski uzskati un likumi, kas ierobežo pilsonisko sabiedrību un vārda brīvību. Abās valstīs ir svarīgi aizsargāt demokrātiskās vērtības un veicināt jauniešu aktīvu līdzdalību. Šī apmaiņa ļauj jauniešiem no Latvijas un Gruzijas mācīties par demokrātiju, kultūru izpratni un pilsonisko līdzdalību, sadarboties un atbalstīt citam citu, veidojot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc projektam izvēlējāmies nedēļu, kad Latvijā notiek ar valsts svētkiem saistīti un līdz ar to demokrātiju stiprinoši pasākumi, kad jūtams brīvības gars, dzimtenes mīlestība un patriotisms,” paskaidro Liene.

“Vēlējāmies parādīt demokrātijas procesu no pašiem pamatiem, lai par tiem būtu izpratne. Tāpēc nedēļas laikā dažādos veidos tika runāts par demokrātijas procesiem. Sākumā runājam ar skolēnu pašpārvaldi, tālāk gājām uz jauniešu domi, tad pilsētas domi, tikāmies ar nevalstisko organizāciju, apmeklējām arī Okupācijas muzeju. Pats galvenais, ka jaunieši var mācīties cits no cita. Gruzijā pēdējais karš bija nesen, 2008. gadā, un, lai gan gruzīni dzīvo brīvā valstī, viņi ir daudz ko piedzīvojuši saistībā ar militāro agresiju no Krievijas puses. Savukārt latviešu jaunieši ir dzimuši brīvā Latvijā un tiešā veidā ar karu nav saskārušies.”
  Projektā piedalījās astoņi jaunieši no Gruzijas, no kuriem seši nekad nebija bijuši ārpus savas valsts, tā bija arī viņu pirmā ceļojuma pieredze. No Latvijas puses projektā piedalās arī jaunieši, kam vajadzīgs sociālā rehabilitācijas centra atbalsts, un arī audžuģimeņu bērni. Dalībnieku vecumposms izvēlēts apzināti, jo tie ir jaunieši, kuri tūlīt vai drīzākā laikā kļūs balsstiesīgi, būs vēlētāji. “Lai spētu izdarīt atbildīgu izvēli, viņiem ir jābūt zinošiem. Kā arī ikvienam bērnam ir jātic pašam sev, savai nākotnei, ka viņi ir tie, kas veido savu likteni, vietējās kopienas un valsts likteni un lepojas ar to,” uzsver Liene. Viņa arī norāda, ka nereti projektos piedalās visaktīvākie, panākumus guvušie, bet ļoti svarīgi ir strādāt arī ar tiem, kuri kādu iemeslu dēļ var būt diskriminēti – sociālās, ekonomiskās vai ģeogrāfiskās situācijas dēļ. Liene skaidro, lai gan katram jaunietim bija jāpamato, kāpēc viņš vēlas piedalīties, daudziem bija neticība, ka tiešām varēs būt projekta dalībnieks, ka ir to pelnījis. “Bet kāpēc lai viņi nebūtu pelnījuši, viņiem ir motivācija, un tā ir pati galvenā. Izveidojusies ļoti iekļaujoša grupa, un tā ir brīnišķīga pieredze katram no viņiem,” teic Liene.
  Projekta aktivitātes vērstas uz starpkultūru dialogu, savstarpēju sapratni un līderības prasmēm. Bija gan debates skolā, gan radošās un mākslas darbnīcas par pilsonisko līdzdalību un demokrātiju, diskusijas un neformālās mācības, pasākumi, kas ļāva iepazīt Cēsis, vietējās tradīcijas. Orientēšanās pilsētā, jaunieši devās nolikt svecītes Latvijas kontūrā Cēsu Pils parkā, zīmēja kartītes senioriem, kuriem tika sagādātas svētku pusdienas. Tāpat ļoti īpaši bija stāsti no pašu jauniešu ģimeņu pieredzes– brīvības cīņas, barikāžu laiks, padomju sabrukuma posma. Tie bija dzimtas stāsti, kas dzirdēti no vecvecākiem un vecākiem.

Kādam vecāki ir stāvējuši Baltijas ceļā. Piemēram, vienas meitenes tētis no Jaunpiebalgas braucis uz Rīgu ar autobusu, vedis malku barikādēm. Meitene no Gruzijas stāstīja, ka mamma bija grūtniecības sestajā mēnesī, kad 2008. gadā sākās karš. Tētis un viņa brāļi bija militāristi, mamma slēpās pagrabā, kad nāca krievi. Jauniete vēlas studēt politiskās zinātnes un saka: “Tiem, kuri dzimuši brīvā valstī, šķiet, ka tā būs mūžīgi, dažkārt neaizdomājas, ka ne vienmēr tā bijis. Es pati tikai tad, kad kļuvu par mammu, sāku vairāk novērtēt savas saknes, dzimtu, sāku to pētīt, uzzināju, cik mani senči bijuši drosmīgi,” pārdomās dalās Liene. Viņa projektā piedalās kopā ar savu meitu un teic: “Novembris man vienmēr bijis īpašs mēnesis. Šogad to piedzīvot kopā ar Gruzijas jauniešiem un savu meitu bija īpaši emocionāli. Šīs dienas mēs nerunājam tikai par Latviju, bet būtībā par visām mazajām nācijām, kas cīnījušās par savu brīvību, arī Gruzija.”

Jaunieši pamazām mācās izprast savas tiesības un demokrātiju

Elīna no Jaunpiebalgas (16 gadi) “Druvai” pastāsta, ka ļoti priecājas par iespēju piedalīties šajā projektā: “Man visvairāk patīk, kā mēs runājam par demokrātiju, ka vērtējam to no jauniešu skatupunkta. Tad arī mums ir vieglāk saprast, kas ir demokrātija. Pilnīgi no jauna iepazinu gruzīnu jauniešus un viņu kultūru. Iepazīstot politisko situāciju Gruzijā, saprotu, cik atšķirīgas ir situācijas dažādās valstīs, ka daudz ko cilvēki var uztvert atšķirīgi un ar to jārēķinās ceļojot. Tāpat redzu, ka katrai valstij ir gan savi plusi, gan mīnusi.”

Ana no Gruzijas (17 gadi) pastāsta, ka viņai patīk piedalīties projektos, jo tā ir iespēja satikt cilvēkus no citām valstīm: “Latvijā nekad nebiju bijusi, bet par šo zemi man paliks ļoti daudz atmiņu, iepazinu cilvēkus, kultūru, dzīvesstilu, te viss šķiet mierīgs un ļoti organizēts. Tā kā vēlos studēt saistībā ar politikas zinātni, tad demokrātijas tēma man ir ļoti tuva, vēlējos par to uzzināt iespējami vairāk. Tāpat vēlējos uzzināt, kas Latvijai un Gruzijai ir kopīgs, jo mums ir vienāda pagātne saistībā ar Padomju Savienību. Tajā pašā laikā mums ir gan daudz kopīga, gan atšķirīga, un atšķirīgs ir veids, ko esam darījuši pēc Padomju Savienības sabrukuma, kā attīstījušies un kā ņemam vērā to, ka Krievija joprojām ir mums kaimiņos.”

Vērtējot, kas ir būtiskākais, lai valstī būtu iespējama demokrātija, Ana secina: “Ir jāzina valsts vēsture, notikumi, cilvēki, organizācijas, kas novērsušas no demokrātijas. Vienmēr ir jābūt cilvēkiem, kuri iestājas par demokrātiju. Un jauniešiem ir jāpiedalās šādos projektos, jāpaplašina zināšana, ar kurām tālāk jādalās ar draugiem. Būdami zinoši, mēs saprotam, ar kādām briesmām varam saskarties, ja neaizstāvam savas tiesības un demokrātiju.” Arī Elīna vērtē, ka demokrātijas stiprināšanā būtiski ir tieši jaunieši: “Mēs esam nākamā paaudze, kurai tas jāturpina. Šādi projekti rosina runāt ar vecākiem un vecvecākiem, lai uzzinātu viņu pieredzi un saprastu, ko mēs paši varam darīt.”