Neatliekamā palīdzība neattālinās

No 1. janvāra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darba organizācijā plānotas izmaiņas. Pārmaiņu īstenošana saistīta ar    valdības lēmumu par finansējuma samazinājumu valsts pārvaldē, tostarp dienestā par 1,6 miljoniem eiro, lai valsts budžetā rastu nepieciešamo finansējumu drošībai. Tomēr šis nav vienīgais iemesls – NMPD katru gadu izvērtē    darbu un turpina jau iepriekšējos gados iesākto brigāžu tīkla sakārtošanu, lai strādātu vēl efektīvāk un kvalitatīvāk, kā arī nodrošinātu darbinieku labbūtību. Izmaiņas brigāžu skaitā, brigādē esošo cilvēku skaitā un darba laikā veic atbilstoši iedzīvotāju izmaiņām valstī un izsaukumu intensitātei dažādos diennakts laikos katrā konkrētā vietā. Kur to  vairāk, brigāžu skaitu palielina, kur mazāk – samazina. Izmaiņas nepieciešamas, jo ar padomju gados izveidotu brigāžu tīklu dzīvot vairs nevar – situācija Latvijā ir mainījusies. Dienesta brigādēm un personālresursam jābūt tajos diennakts laikos un tajās Latvijas vietās, kur tas visvairāk nepieciešams pacientiem. Proti, dienestam savs darbs jāorganizē tā, lai visā valsts teritorijā dzīvībai kritiskās situācijās iedzīvotāji varētu rēķināties, ka mediķu komanda ieradīsies ātri.

Latvijā ir 14 brigāžu atbalsta centri, 196 brigādes 109 vietās. Nākamgad darbu turpinās visas 196 brigādes, tādēļ pacientus izmaiņas neskars – neatliekamo medicīnisko palīdzību varēs saņemt tāpat kā līdz šim. Turklāt NMPD    strādā pie tā, lai arvien samazinātu ierašanās laiku pie pacienta. Piemēram, pēdējo sešu gadu laikā, pateicoties tam, ka tika pārskatīts brigāžu tīkls un veidotas mediķu komandas, kuras strādā divatā, dienests atvēris 10 jaunus brigāžu punktus tajās Latvijas vietās, kur savlaicīga nokļūšana izsaukuma vietā iepriekš bija sarežģīta.

Cēsu Brigāžu atbalsta centrā ietilpst septiņi neatliekamās medicīniskās palīdzības punkti (NMPP), visi turpinās darboties kā līdz šim, nodrošinot pakalpojumu 24 stundas diennaktī; katrā brigādē ir trīs personas, izņemot Siguldu, kur viena ambulances komanda uz izsaukumiem dodas divatā.

Mūspusē darbs turpināsies līdzšinējā apjomā

“Cēsu Brigāžu atbalsta centrā visi punkti tiks saglabāti, visas brigādes, turklāt ar esošo darbinieku skaitu, turpinās darboties,” uzsver NMPD pārstāve Arita Freimane. “Līdz šim no Cēsu atbalsta centra punktiem    divu personu brigāde bija tikai Siguldā, bet dažkārt izveidojās arī citos punktos, proti, ja kāds darbinieks bija saslimis vai cita iemesla dēļ bija prombūtnē. Lai varētu atsaukties izsaukumam, brigāde devās divu cilvēku sastāvā, nevis bija dīkstāvē.”

Cēsu novadam tuvākais neatliekamās palīdzības punkts, kuru skars izmaiņas Vidzemē, ir Maz­salacā. Arita Freimane skaid­ro: “Šajā punktā vidējais izsaukumu skaits naktī ir 0, 4 jeb tikai trīs reizes nedēļas laikā, tādēļ tas no diennakts režīma pāries uz dienas režīmu. Savukārt tā tiks stiprināta Alojas kolēģu komanda, kurā jau ilgstoši ir vakantas darbavietas, tagad tai varēs pieslēgties arī darbinieki no Mazsalacas.”

NMPD pārstāve atklāja, ka vēl ir virkne vietu Latvijā, kur būtu vajadzība izvietot papildu brigādes, piemēram, mūsu pusē Vidzemē tā ir šoseja pie Tūjas. Šobrīd uz turieni dodas kolēģi no Limbažiem, Saulkrastiem, Salac­grīvas, Alojas. “Bet visnoslogotākās izsaukumu ziņā ir Rīga un Pierīga, jo tur ir audzis iedzīvotāju skaits. Ja Cēsu pusē vidēji ir pieci līdz septiņi izsaukumi diennaktī, Rīgā tie ir 12 izsaukumi. Turklāt 80% ir no septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā, jo tad ir atvērtas skolas, strādā uzņēmumi, iedzīvotāji aktīvi pārvietojas, un tas arī ir tas iemesls, kādēļ dienests vislielāko brigāžu resursu tur dienas laikā, nevis naktī. Tomēr iedrošinu, ka ikviens, kuram ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, var zvanīt jebkurā diennakts laikā un palīdzība tiks sniegta. Vidējais laiks līdz nokļūšanai pie pacienta valstī ir 10-15 minūtes,” teic A.Frei­mane. Viņa arī paskaidro, ka ir situācijas, kad pie pacienta dodas pat trīs brigādes, piemēram, pirmā, kas ir vistuvāk, ar diviem darbiniekiem un var nodrošināt pirmos palīdzības pasākumus, kas tik svarīgi pirmajās minūtēs, tikmēr ceļā jau ir nākamā brigāde, un, ja nepieciešams, arī dienesta īpašais resurss- ārsta speciālista brigāde. Tādas īpašās brigādes, kurās strādā anesteziologs reanimatologs vai neatliekamās medicīnas ārsts, visā valstī ir tikai piecas, un viena no tām dislocēta Valmierā, atbalstot visu Vidzemes reģionu.

A.Freimane arī uzsver, ka izmaiņas, kas tiks veiktas nākamgad, jebkurā gadījumā notiktu, tikai pakāpeniskāk. “Katru dienu analizējam datus, izdarām secinājumus un veicam nepieciešamās izmaiņas,” saka NMPD pārstāve un piebilst , ka darbinieku sapratne, kāpēc ir šādas pārmaiņas, ir augsta. Atsaucība ir arī pārmaiņām darba organizācijā. Lai elastīgāk plānotu darba grafikus un operatīvāk reaģētu situācijās,    cilvēks nebūs piesaistīts konkrētam neatliekamās palīdzības punktam, bet varēs strādāt visa brigāžu centra teritorijā. Tātad, piemēram, cilvēks, kurš strādā Taurenē, varēs to darīt arī Jaunpiebalgā, ja būs tāda nepieciešamība.    “Darbinieki paraksta vienošanos, ka piekrīt strādāt dažādos punktos savā brigāžu atbalsta centra teritorijā. Bet, protams, jebkuras pārmaiņas, kas skar strādājošos, ir iekšēji sarežģīts laiks, kuram jāiziet cauri. Arī Cēsu brigāžu atbalsta centrā darbiniekiem situācija tiek izskaidrota, jo neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbs ir komandas darbs. Tikai tā varam pildīt pašu svarīgāko uzticēto uzdevumu – glābt un saglabāt cilvēku dzīvības,” uzsver A.Freimane.

Jāpiebilst, ka tiek uzlabotas arī NMPD strādājošo sociālās garantijas. No nākamā gada NMPD darbiniekiem būs uzlabota pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem. Tas būs kaut kas līdzīgs veselības apdrošināšanai, kura iepriekš nav bijusi.    Tā ļaus savlaicīgāk nodrošināt nepieciešamos izmeklējumus, speciālistu konsultācijas, rehabilitāciju un citus pakalpojumus, mediķi pēc saslimšanas varēs ātrāk atgriezties darbā. Tas uzlabos arī brigāžu nodrošinājumu iedzīvotāju izsaukumu izpildei.

Tāpat tiek virzīti normatīvo aktu grozījumi, lai uzlabotu brigāžu personāla drošību izsaukumu laikā, jo nav noslēpums, ka NMPD mediķi izsaukumu laikā samērā bieži saskaras ar pacientu vai viņu tuvinieku agresiju. Dienests drīzumā varētu iegādāties brigāžu lietošanai gan pašaizsardzības līdzekļus, gan ķermeņa kameras. Jau šogad ir paplašinātas    psiholoģiskā atbalsta iespējas, nodrošinot darbiniekiem apmaksātu atbalsta kursu pēc īpaši smagiem, psiholoģiski traumatiskiem izsaukumiem.

Nākamajā gadā būtiski uzlabojumi plānoti arī darba vides un dienesta telpu infrastruktūras uzlabošanā. Piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, tiks uzsākta brigāžu atbalsta centru telpu būvniecība Cēsīs, Ogrē un Liepājā.

Arita Freimane skaidro, ka Cēsīs esošās telpas ir pārāk šau­ras, nav piemērotas NMPD plašajai saimniecībai, visu resursu, arī medikamentu uzglabāšanai un dienesta vajadzībām: “Tādēļ brigāžu atbalsta centram Cēsīs taps jauna ēka. Zeme jau ir izvēlēta, tā atrodas pie lielveikala “ Mego” . Visās trīs vietās – Cēsīs, Ogrē un Liepājā    – cels mūsdienīgas ēkas. Ceļš līdz tam gan vēl    garš, projektu paredzēts pabeigt līdz 2029. gadam. Šobrīd norit darbi, lai piesaistītu projektētājus un radītu ēku skices, kas rezultētos ar būvprojekta izstrādi un tad arī pašu būvniecību.

NMPD Cēsu Brigāžu atbalsta centrā pakalpojumu sniedz:

• Cēsu NMPP- 2 brigādes
• Līgatnes NMPP -1 brigāde
• Plāča NMPP – 1 brigāde
• Taurenes NMPP – 1 brigāde
• Jaunpiebalgas NMPP – 1 brigāde
• Ērgļu NMPP – 1 brigāde
• Siguldas NMPP – 3 brigādes, tajā skaitā viena – ambulances komanda – uz izsaukumiem dodas divatā.

Cēsu Brigāžu atbalsta centra vienam neatliekamās medicīniskās palīdzības punktam vidēji diennaktī ir 5-7 izsaukumi.

UZZIŅAI

Plānotās NMPD darba organizācijas izmaiņas no 1. janvāra

• Ārkārtas tālruņa 113 zvanu centrā darbinieki individuālo darba grafiku plānos 12 stundu maiņās līdzšinējo 24 stundu vietā, lai mazinātu personāla izdegšanu, uzlabotu kvalitāti un pacientu drošību. Ārkārtas tālrunis, pieņemot iedzīvotāju zvanus, arī turpmāk darbosies 24 stundu režīmā.
  Ārkārtas tālruņa zvanu centrs atrodas divās vietās – Daugav­pilī un Rīgā,    kur par dispečeriem strādā arī cēsnieki.
• Notiks atsevišķu brigāžu sastāva un darba laika izmaiņas, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un blīvumu,    tuvākās brigādes attālumu, izsaukumu skaitu    dienā un nakts stundās. Atse­višķās Latvijas vietās brigāde naktī nestrādās tikai tad, ja tā līdz šim nakts stundās ilgstoši ir veikusi vienu vai nav veikusi nevienu izsaukumu un ja vairāki nākamie neatliekamās palīdzības punkti atrodas samērā netālu. Dienas laikā brigādes turpinās atrasties savos punktos tāpat kā līdz šim.
• Sešās brigādēs notiks pāreja no 24 stundu darba laiku uz 14 stundām – Daugavpilī, Ludzā, Līvānos, Preiļos (šajās apdzīvotajās vietās naktī paliek dežurēt arī vēl citas brigādes), Mazsalacā un Viļānos (naktī uz izsaukumu reaģēs brigādes no citiem punktiem, kas atrodas 15-30 km attālumā). No trim brigādēm divas paliks Krāslavā. Liepājā tiks izveidota papildu brigāde. Piecās brigādēs trīs personu vietā strādās divi- Daugavpilī, Dunavā, Līvānos, Rundēnos un Dobelē. Jau šo­brīd dienestā katru dienu 40 brigādes no kopumā 196 uz izsaukumiem dodas divatā. Divu cilvēku brigādes nav nekas jauns, dienestā tādas tiek veidotas jau 10 gadus, un arī citviet Eiropā, tostarp arī Igaunijā, tādas ir.    Ir ieviesta arī jauna profesija – operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs ārstniecības atbalsta persona. No 1. janvāra NMPD autovadītājus apmācīs padziļinātāk, lai viņi izsaukumos būtu lielāks atbalsts mediķiem.
• Brigāžu personāla darba vieta turpmāk būs nevis konkrētais punkts, bet    reģionālā struktūrvienība – brigāžu atbalsts centrs ar visiem tā brigāžu punktiem, kas ļaus elastīgāk plānot darba grafikus un operatīvāk reaģēt situācijās, ja kādā vietā draudēs veidoties dīkstāve personāla saslimšanas vai citu iemeslu dēļ. Iespēja strādāt dažādos punktos arī uzlabos mediķu kompetences un prasmes, jo, strādājot vietās, kur izsaukumu ir vairāk, mediķi gūst lielāku pieredzi.