Nevienu vairs neizbrīna atziņa, ka tikai pāris gadu pēc augstskolas beigšanas jaunietis papildina zināšanas  kādos kursos, ka profesijas zenītā esošs draugs pēkšņi attālināti apgūst jaunas zināšanas un  maina  nodarbošanās virzienu vai arī    kaimiņos dzīvojoša pensionāre ar domubiedriem mācās “nirt” interneta dzīlēs. Mūsdienu dzīves ritms prasa apgūt aizvien jaunas zināšanas kā profesionālajā jomā, tā sadzīvē. Kā ir ar šīm mācību iespējām, jo īpaši – datora un tīmekļa iepazīšanas kursiem – Cēsu novadā

Mācības noteiktām grupām, vai jāmācās sekot līdzi piedāvājumam

Izskatot piedāvājumu, šķiet, ka pieaugušo izglītošanās jomā Cēsu novadā iespēju netrūkst, lai gan, ja meklē specifiskus kursus, tad var arī neveikties. Kaut arī precīzus datus  “Druvai” neizdevās gūt, tomēr – iespējas mācīties vai vienkārši papildināt zināšanas ir un, jāatzīst, pat visnotaļ liela daudzveidība. Cēsu novada paš­valdības Izglītības pārvaldes vadītājas palīdze Dace Bērziņa atzīst, ka atrast ko atbilstošu  savai nodarbošanās jomai vai arī pilnvērtīgi attīstošas nodarbes brīvajam laikam var ikviens interesents.

Cēsu novada pašvaldībai ir noslēgts līgums ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) par projekta “Mācības nodarbinātajiem” īstenošanu. Strādājošajiem novada iedzīvotājiem ir iespējas apmeklēt visdažādākās mācības, lai vai nu papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju, vai pārkvalificētos. Mācības līdzfinansē no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, nelielu daļu maksā pats kursu klausītājs. Sev piemērotākās mācības var regulāri meklēt un tām pieteikties platformā stars.gov.lv. Tur rodama informācija par mācību centrā “BUTS” apgūstamajiem kursiem, piemēram, lokmetinātāju apmācības specifiskos darbos, elektromontiera, ēku būvtehniķa, ventilācijas tehniķa kursi vai aprūpētājam nepieciešamo zinību apguve. Iespējams arī meklēt kursus konkrētu zināšanu padziļināšanai savā arodā gan programmētājiem, gan elektrotehniķiem un vēl citiem speciālistiem. Tālākizglītības kursi – gan krietni vairāk ar programmēšanu, digitālo mārketingu vai tīmekļa vietņu izstrādi saistīti – rodami Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vidzemes inovāciju un mūžizglītības centrā. Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā var arī apgūt augkopības tehniķa zināšanas. Visu šo mācību noslēgumā kursanti arī saņem      profesionālās kvalifikācijas apliecību. Atliek tikai saprast savu vajadzību – padziļināt, atjaunot    zināšanas vai pilnībā mainīt savu profesiju. Tāpat ir iespējams arī nokārtot eksāmenus, lai  iegūtu oficiālu apstiprinājumu kvalifikāciju prasmēm, kas  apgūtas praksē, ne akadēmiskā ceļā.

Neformālās izglītības piedāvājums, vismaz oficiāli nokārtotas atļaujas šādu īso kursu rīkošanai,    Cēsu novadā varbūt nav ļoti plašs, taču pēc D.Bērziņas teiktā par šīm mācībām ir liela interese. Šīs mācības aptver plašu darbošanās spektru no rotu gatavošanas, brīvās cīņas vai karatē pamatu apgūšanas līdz pat dažādām atkritumu šķirošanas vai ģimenes budžeta taupīšanas pamācībām. Daļai šo nodarbību gan paredzēts apmeklētāju līdzfinansējums.

Eiropas nauda ir klātesoša arī dažādās vienreizējās un salīdzinoši īsās apmācībās, par kurām gan, tiesa, nesaņemsit kādu atzītu izglītības dokumentu, tomēr – zināšanas noder vienmēr. Kopumā šiem pasākumiem    novadā ir  neliels    finansiālais atbalsts    – tikai aptuveni pusotrs tūkstotis eiro gadā. Taču šīs mācības ir guvušas iedzīvotāju gana plašu atsaucību. D.Bērziņa kā piemēru min šopavasar notikušo vienas dienas tikšanos “Zaļās prasmes – Latviskais dārzs un Zaļā domāšana”, kad Zaubē mācīta augsto dobju iekopšana. Šādas īsas bezmaksas nodarbības redzesloka paplašināšanai bijušas gan par ziepju gatavošanu, gan kokvilnas audumu apdruku, gan arī stāstījumi par finanšu un interneta krāpniecības shēmām.

Samērā plašs tematiskais piedāvājums ir arī tieši senioriem – gan sportiskas, gan mācības dažādu prasmju apgūšanai un attīstīšanai. Savulaik arī tās sāktas tad, kad šim mērķim bija pieejams ES fondu līdzfinansējums.

Uzrāviens un tad bēgums

Straujajā tehnoloģiju attīstības laikā mācības pieaugušajiem ļoti būtiskajās digitālajās prasmēs novadā rīko   Cēsu Digitālais centrs (CDC).

Šeit plāno un rīko pašu izstrādātas, kā arī nodrošina valsts programmu nodarbības.    Īste­no­tas mācības dažu priekšzināšanu līmeņu dalībniekiem, nodarbības rīkotas gan klātienē, gan attālinātā formātā. Mācības šo gadu gaitā ir bijušas pieejamas dažādos līmeņos un atšķirīgā formātā. Pēdējā laikā iedzīvotāju interese gan šķita krietni noplakusi. Vai tas saistīts ar to, ka šī gada mācībām ir diezgan sarežģīta pieteikšanās, vai tas, ka līdzīgām mācībām Latvijā ir plašs piedāvājums, vai varbūt liela daļa iedzīvotāju sev vajadzīgo jau apguvuši,  vai vēl kādi citi procesi, to “Druvai” nemācēja atbildēt arī CDC projektu vadītāja Elīna Stīpniece. Tiesa, pēc avīzes intereses arī CDC sasparojās no jauna reklamēt šīs mācības un sabiedrības interese nedaudz esot palielinājusies.   

Pēc E.Stīpnieces stāstītā – vairāku iepriekšējo pašvaldības apmaksāto mācību, visai nopietnu mācību grafiku četriem mēnešiem, kur nodarbības paredzētas reizi nedēļā, apmeklējums viscaur Cēsu novadā bijis fantastisks. Uz šiem kursiem bijusi arī ļoti vienkārša pieteikšanās –  ar roku aizpildītas anketas formā, stāsta E.Stīpniece. Daudz­viet uz šiem kursiem pat izveidojusies pieprasījuma rinda un to beidzēji pieteikušies, lai turpinātu mācīties tālāk. Vienlaikus bijušas mācības arī tiem, kas jau ikdienā strādā ar datoru, bet vēlas attīstīt kādas prasmes padziļināti.

Taču nu jau gadu CDC īsteno Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas    projektu “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība”. Mērķis ir sekmēt visu iedzīvotāju digitālo pratību jeb dot iespēju ikvienam kļūt pārliecinātākam digitālajā vidē. Iedzīvotājiem bez vecuma ierobežojuma tiek piedāvāts apgūt datorprasmes un digitālo pasauli trīs dažādos prasmju līmeņos – no iekārtu, arī viedtālruņu pirmās iepazīšanas un lietojuma līdz pat valsts un uzņēmumu pakalpojumu izmantošanai tīmeklī.

Taču – lai cik paradoksāli tas šķistu – šāds vērienīgs un ES līdzfinansēts projekts līdz šim tā arī neguva plašu atsaucību. Burtiski pāris dienas pēc sarunas ar avīzi CDC atkārtoti izvērsa aktīvu reklāmas kampaņu, uz ko esot atsaucies nedaudz vairāk interesentu.

E.Stīpniece min divus faktorus, kas varbūt ietekmējuši pieprasījumu. Pirmkārt, pieteikšanās uz šīm mācībām ir komplicēta cilvēkiem bez pieredzes darboties digitālajā vidē, sarežģītāka, nekā tā bijusi iepriekš šāda veida mācībām. Viņa gan piemetina – visos novada Klientu apkalpošanas centros speciālistiem    pieteikts palīdzēt mācībām reģistrēties ikvienam, kas izrāda interesi. Otrkārt, šī lielā projekta ietvaros ir noteikts, ka nodarbībās jāpiedalās vismaz desmit cilvēkiem. No vienas puses, pašvaldība piedāvā nodarbības organizēt dažādās novada vietās, lai iedzīvotājiem tās būtu iespējami labāk pieejamas. Taču savākt desmit cilvēkus vienuviet ir grūti, tāpēc grupu komplektēšana sokas ļoti lēni. Ja iepriekš paša centra veidotajos un samērā garajos kursos kopumā izdevies apmācīt ap 300 vietējo iedzīvotāju, lielākoties seniorus, tad šajās īsajās mācībās pēdējā gadā izdevies izveidot vien pāris grupu. Iespējams, burtiski ap novembri CDC būs izdevies jauns “uzrāviens”.

E.Stīpniece gan atzīst – pat klātienē tiekoties, seniorus tik tiešām reizēm ir grūti pārliecināt par jaunā laikmeta patiesību: vajadzību visu mūžu mācīties. “Cilvēki baidās,” novērojumā dalās jaunā speciāliste. Bailes ir no pašu iekārtu neizbēgamās ienākšanas dzīvē vai šķietami grūtām mācībām, kad liksies – nevar tikt galā –, vai vienkārši pārprasta pazemojuma sajūtas dēļ, ka joprojām nav apgūtas šīs jaunākajai paaudzei it kā tik paš­saprotamās lietas.

Arī “Druva” paviesojās vienā no CDC rīkotajām apmācībām    “Praktiskā ikdiena tiešsaistē”, kur 14 kopā sanākušie cēsnieki pasniedzēja Roberta Skuteļa vadībā iepazina internetbankas lietošanu, saziņas un medijpratības pamatus, tostarp arī apgūstot drošības nosacījumus digitālajā vidē. Arī kursu vadītājs avīzei apliecināja, ka – tāpat kā šajā reizē – lielākoties šos seminārus apmeklē pensionāri, taču teju vienmēr grupā esot arī pa kādam jaunākam cilvēkam, kas vēlas savu ikdienu uzlabot ar pilnīgāk apgūtām elementārajām datorprasmēm. Turklāt ik pa laikam viņš izbraucot arī pie, tā teikt, “slēgtākām” grupām, tas ir,- kādas skolas vai bērnudārza kolektīviem. Avīzes uzrunātās dāmas un kungi gan kautrējās par savu nezināšanu    (kas gan viņiem piedienas), taču visi kā viens atzīst šādas mācības par vērtīgu nodarbi. Katram gan sava motivācija: kādam vairāk iemācīties izmantot telefonu sadzīves vajadzībām, kāds vēlas orientēties, ko un kā var paveikt tieši datorā. Arī pasniedzējam bez humora devas šajā kompānijā neiztikt, lai visdažādāko raksturu, uztveres un praktisko iemaņu cilvēkus apvienotu vienā mācību uzdevumā.
Bez digitālo pamatprasmju apgūšanas CDC joprojām piedāvā uzņēmumiem un arī privātpersonām dažādas mācības un treniņus saimnieciskās darbības konkurētspējas uzlabošanai, kā arī centra mājaslapā ir pieejams vismaz stundu vai pat ilgāk pildāms tests savu digitālo prasmju novērtēšanai.

Bibliotēka – joprojām glābiņš un atbalsts

Vēl pirms pāris gadiem  ievadkursus  datorprasmēs iedzīvotājiem organizēja arī bibliotēkas. Bibliotekāri joprojām ir atbalsts gan tehnoloģiju lietošanā, gan arī interesei par pieaugušo mācībām. Cēsu Centrālās bibliotēkas (CCB) vadītāja Lāsma Vasmane-Mašina gan apstiprina – tagad pieaugušo digitālās apmācības rīko un koordinē Cēsu Digitālais centrs,    bibliotēka vien informē iedzīvotājus par iespējām. Taču par ļoti veiksmīgu risinājumu   Centrālās bibliotēkas vadītāja atzīst pirms vairākiem gadiem radīto    amata vietu “e-prasmju konsultants” , kas nopietni iedzīvojusies darbā. Speciālistam gan paredzēta tikai pusslodze, bet    iedzīvotāju pieprasījums esot stabils. Ar šo bibliotēkas darbinieku ikvienam iedzīvotājam iespējams sarunāt individuālas konsultācijas visdažādāko e-prasmju apguvei. “Dažkārt – vismaz dažiem cilvēkiem – tas izvēršas par krietni vērtīgu mācībstundu, kad speciālists darbojas kā viens pret vienu, nevis visi kopā vienā grupā,” novērojumos dalās Lāsma Vasmane-Mašina.