Līvos Drabešu iedzīvotāju padomi apber ar lūgumiem

Līvu apkaimē iedzīvotājus nopietni satrauc plānotā Cēsu pilsētas izplešanās jeb atsevišķu ēku un līdz ar to viņu īpašumu ieklaušana pilsētas teritorijā, kā arī Drabešu pagasta iedzīvotāju padomei izskan lūgums kaut ko pasākt satiksmes nomierināšanai uz lielā ceļa, kas ved cauri ciemam. Ciematnieki runāja arī par grants ceļa seguma atputekļošanu siltajā sezonā, iespēju izveidot autostāvvietu patlaban neizmantotā vietā, kā arī lūgums atjaunot mikroautobusa pieturvietu Cēsīs iepretim tirdz­niecības centram “Globuss”, jo ievērojama daļa vietējo iepirk­ties braucot uz pilsētu.

Drabešu padome no visām iedzīvotāju padomēm novadā patlaban ir visaktīvākā. Jaunais gads iesākts ar iknedēļas tikšanos kādā no pagasta ciemiem, lai aptvertu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju vajadzību un interešu loku. Pēc “iesildīšanās” Ieriķos un vietējo iedzīvotāju tikšanās 14. janvārī jau nākamajā dienā, 15. janvāra vakarā, padome ar visnotaļ plašu ciematnieku loku tikās Līvu bibliotēkā. Uz šo sarunu bija sanākuši vismaz 17 vietējie iedzīvotāji.

Pēc    padomes priekšsēdētājas Evijas Ķelles un viņas vietnieka Jura Susekļa neliela ievada, tostarp izstāstītā fakta, ka iedzīvotāju kopīgām aktivitātēm un pasākumiem visā pagastā un visa gada periodā atvēlēti ap 17 tūkstošiem eiro, savas raizes un vēlmes paust tika aicināti sanākušie Līvu iedzīvotāji.

Visskaļākais sašutums izskanēja par jauno Cēsu novada teritorijas plānojumu – tajā esot iecerēts paplašināt pilsētas robežas, tā uz pilsētas zemes pēkšņi attaptos mājas, kas vienmēr sevi atzinušas par lauku viensētām, kaut atrodas blakus pilsētas robežai. “Mēs ļoti labi esam dzīvojuši, mums visiem ir kanalizācija, visiem ir ūdens, mums neko no pilsētas nevajag,” pārliecinoši teic “Lejnieku” iemītniece Sarmīte Martinova-Anoško, piemetinot, ka aiz pilsētas robežas dzīvojošajiem patlaban visiem esot lauksaimniecības zeme.

Apkaimes iedzīvotāji, uzzinājuši par pašvaldības ieceri, jau decembrī savākuši desmit māju saimnieku parakstus, lai izteiktu protestu, taču ir nopietni satraukušies, ka vietvarā tas netiks ņemts vērā.

Nenoliedzami, šo māju īpašniekus satrauc arī potenciāli lielāki nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi līdz ar pilsētas zemes statusa iegūšanu. Tāpat iedzīvotāji raizējas, ka viņiem varētu būt pienākums pieslēgties kopējai kanalizācijas sistēmai, ja viņu zemes tiks iekļautas pilsētā. Attāluma dēļ tas izmaksātu grandiozas summas. Galu galā padomes pārstāvji solīja gan vēl paši izrunāties ar atbildīgajām personām pašvaldībā, gan atbalstīt šos māju saimniekus 2. februārī Cēsu novada domē paredzētajā detālplānojuma apspriedē. Kā minēja J. Suseklis – tur jau necik tālu līdz viņa paša pārstāvētajai Meijer­muižai.

Taujāti par ceļiem šajā apkaimē, Līvu iedzīvotāji nesūdzējās ne par sniega tīrīšanu, nedz arī zāles izpļaušanu vasarās. Tas, viņuprāt, tiekot darīts ļoti labi. Taču atsevišķu ceļu segums būtu atjaunojams.

Kāda māmiņa iejautājās par iespēju noteikt papildu braukšanas ierobežojumus Līvu teritorijā, lai samazinātu transportlīdzekļu pārvietošanās ātrumu. Ģimenē ir trīs jaunākā vecuma bērni, ejot pa gājēju celiņu, jūtoties nedroši, jo automašīnas pa šo galveno ceļu braucot visnotaļ pārgalvīgi. Par šo gan padome nav pilnvarota runāt, taču padomes locekļi ieteicās, varbūt izdošoties ko uzzināt no kārtībsargiem – ko varētu darīt lietas labā.

Vēl kāda Līvu iemītniece atzina, ka krietni augsto cenu dēļ vietējā veikaliņā viņa ir spiesta regulāri doties uz Cēsīm iepirkties. Ne tikai savas invaliditātes dēļ, bet arī citu gados krietni vecāku cilvēku vārdā viņa lūdza, vai nevar atjaunot mikroautobusu pieturvietas Cēsīs pie tirdz­niecības centra “Globuss”. Pie­tura likvidēta, šoferi bīstoties lieki piestāt, bet senioriem puskilometra gājiens līdz pieturai pie autoostas, turklāt vēl ar pirkumiem, ir teju neiespējams. Padome solījās šo jautājumu noskaidrot un ziņot par rezultātu.

Nākamā šīs padomes tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem iecerēta 22. janvārī Drabešu pagasta “Ausmās”.

Aizstāv savas intereses un tiesības

Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrības “Kaimiņi” biedri un interesenti kārtējā tikšanās reizē diskutēja un sprieda gan par iesaistīšanos Cēsu novada teritorijas plānojuma izstrādē, gan iespējamo mazciema veidošanu Veselavas pagastā, gan piketa rīkošanu Bērzkrogā. “Kaimiņi” apvieno Veselavas un apkārtējo pagastu iedzīvotājus, biedrības mērķis – aizsargāt un nepieļaut, ka tiek būvēts vēju parks “Vidzeme”. Patlaban tiek veikts ietekmes uz vidi (IVN) novērtējums 4760,245 ha teritorijai, ko varētu skart vēju elektrostacija (VES). Plānots uzstādīt līdz 43 vēja elektrostacijām. Vēja parka kopējā jauda var sasniegt ~ 344 MW. IVN procesā pieteiktais un ietekmju novērtējumā pieņemtais VES augstums ir līdz 300 m, un katras VES jauda – 8 MW, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo.

“Cēsu dome, ņemot vērā citu pašvaldību pieredzi, IVN izpētei ir izvirzījusi visstingrākos priekšlikumus. Tagad ir svarīgi piedalīties, iepazīties ar teritorijas plānojumu, paust viedokli. Apspriešanā varēs gūt pašvaldības atbildes uz neskaidriem jautājumiem, arī VES,” ikvienu mudināja “Kaimiņi” vadītāja Ilze Mauriņa un piebilda, ka aizvien vairāk cilvēku uzzina, ka arī viņu mājas tuvumā iecerēta vēja stacija, par to ir jāstāsta un kopā jāstājas pret tiem, kuri grib ietekmēt dzīvi laukos.

Pagājušā gada nogalē Cēsu dome, pamatojoties uz vietējo iedzīvotāju iesniegumiem un atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, pieņēma lēmumu par divu mazciemu izveidošanu – Kosu Skujenes pagastā un Ķēčiem Nītaures pagastā. Iedzīvotāju ikdienu tas neietekmē, vien īpašumu adreses precizētas, papildinot tās ar vietvārdiem Kosa vai Ķēči. Taču valsts līmenī noteikts, ka VES nedrīkst būvēt tuvāk par 800 metriem no dzīvojamās un publiskās apbūves, bet divi kilometri noteikti buferjoslā ap pilsētām, ciemiem.

Māris    Strautmanis pau­da pārliecību, ka mazciema statusu ir pelnījuši Zeikari. Muižas laikā bija trīs mājas, vēlāk nodibināja jaunsaimniecības. Patlaban ir “Veczeikari”, “Jaunzeikari”, “Lejas Zeikari”, “Kalna Zei­kari” un “Jaunie Kalna Zeika­ri”.

Sanākušie vienojās, ka tiks vākti dokumenti, lai pierādītu, ka nosaukums saistās ar piederību vietai, identitāti, ka tas ir svarīgi ne tikai tiem, kurus vieno vietvārds “Zeikari”, bet arī kaimiņiem.

Sanākušie arī pauda neizpratni, ka kaimiņi, “Latvijas valsts meži”, nebrīdinot un nesaskaņojot apgrūtinājuši viņu īpašumus. Par to jau Latvijā ir uzsākta tiesvedība.  “Īpašumā kādreiz bija māja, to kolhoza laikā nojauca, gribu celt, vai to varēšu,” bilda Andrejs Sebris, bet kaimiņš vērtēja: “Šaubos, ka apturēs VES, būs jādzīvo līdzi pasaules tendencēm, bet varam sev dabūt labākus nosacījumus. Mana meža pļaviņa ir pie Pīpētavas ceļa, gribu zināt, ko es tur varēšu darīt, nevis esmu kategoriski pret VES.”

Biedrības biedri seko līdzi, ko dara domubiedri citviet Latvijā, atbalsta viņus, gūst pieredzi. Izskanēja arī mudinājums vērot, kas notiek mežā, jo pieredze citos novados liecina, ka, pirms ierodas dažādi pētnieki, ieinteresēti cilvēki parūpējas, lai viņi neatklātu dabas vērtības.

Sanākušie arī pārrunāja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara rīkojumu par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojuma apturēšanu daļās, kas prettiesiski nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu, tostarp vēja elektro­staciju un saules paneļu parku attīstībai. “Par tiesisku valsti bieži dzirdam, bet normas un cilvēku intereses tiek paslaucītas zem tepiķa. Tas, kas gadu desmitiem bija ierobežots, tagad vairs nav svarīgi. Tāpat kā par to, kā VES teritorijā samazināsies īpašumu vērtība,”  atgādināja Raivis Bušs un rosināja katram paust savu viedokli, rakstot vēstules pašvaldībai, valdībai, Saeimai, Valsts prezidentam.

“Kamēr savā starpā tikai runājam, vilciens turpina braukt. Jādara, kā dara pasaulē, ir jāiet ielās. Tā kā pašvaldība par VES nevar lemt, jāpiesaista valsts institūciju uzmanība. Nav jābrauc uz Ministru kabinetu, varam tepat, mums ir Bērzkrogs. Jārīko protesta akcija, lai lēmēji brauc pie mums un skaidro aci pret aci. Jādod attīstītājam ziņa, ka negribam pie savām mājām VES,” sacīja Mārtiņš Ozoliņš. Sanākušie vienojās, ka tuvākajā laikā Bērzkrogā rīkos protesta akciju.

“Ja brīžam šķiet, ka neko nevaram ietekmēt, ka nav jēgas, tā nav, nedrīkstam klusēt un pieņemt to, kas nav pieņemams. Pašiem jāapzinās, ka spējam mobilizēties, lai savas intereses un tiesības aizstāvētu,” uzsvēra Ilze Mauriņa.