Vērtē “Māla” radošos, tehniskos un finansiālos izaicinājumus

Multimediālais koncertuzvedums “Māls” dzīvo atmiņās kā piedzīvojums, kopā paveiktais, kas devis gandarījumu gan idejas īstenotājiem, gan skatītājiem. Vērienīgāko šīs vasaras kultūras notikumu novadā, tā īstenošanas radošos, tehniskos un finansiālos izaicinājumus vērtē projekta darba grupa.

No karjera līdz parkam

“Rakstot pieteikumu “Cēsis – Eiropas kultūras galvaspilsēta”, “Māls” bija plānots kā vērienīgs pasākums. Bija doma par mālu un porcelānu. Tā kā statusu neieguvām, domājot par Cēsīm kā Latvijas kultūras galvaspilsētu, “Māls” bija viens lielais projekts, ko apņēmāmies īstenot,” stāsta novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis un piebilst, ka    sākotnējā ideja paredzēja lielāku izpēti, plašāku pašu uzveduma dalībnieku iesaisti. Laika un finanšu dēļ to neizdevās īstenot.    

“Māla” dejas autore un režisore Inga Cipe atzīst, ka laiks, kurā bija jātop uzvedumam, bija ļoti ierobežots. “Vēstures pietika, par mālu ir daudz pētījumu, arī liepēnieša Aivara Viļņa,” saka I.Cipe. Pērn septembrī sākās sarunas par uzvedumu,    oktobrī, novembrī veidojās radošā komanda. Tā kā gads    piesātināts ar lieliem pasākumiem, ieskaitot Skolu    jaunatnes dziesmu svētkus, radošie cilvēki bija aizņemti. Martā sākās uzveduma modelēšana, aprīlī amatierkolektīvu kopmēģinājumi.

Koncertuzdevuma īstenošanas vieta divreiz tika mainīta. Pirmā ideja bija    “Mālu” iedzīvināt    Lodes māla karjerā. Tika veikta    izpēte, izvērtēti riski un nepieciešamie ieguldījumi, tad saprasts, ka tā nav īstā vieta.    Nākamais tika izraudzīts Žagarkalns, taču arī tas nebija piemērots.

“Ja sākumā biju dusmīga, ka nevaram izmantot Žagarkalnu, tagad esmu pateicīga, ka tā. Nevaru iedomātos, kas tur notiktu šajā slapjajā vasarā. Žagarkalna izpēte, protams, prasīja laiku, sākām izstrādāt gaismu risinājumus un režiju,” stāsta I.Cipe. Savukārt novada Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane bilst: “Viss tika transformēts uz Pils parku.    Radošā komanda par to pašu honorāru radīja jaunu scenogrāfiju.” Nedēļu tika izvērtētas vairākas citas iespējamās    vietas, taču viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir nepieciešamā infrastruktūra, vispirms jau elektrība.   

A. Egliņš-Eglītis atzīst, ka vietas meklēšana, mēģinot saprast, ko darīt,    bijusi gana stresaina.  “Ja nevar, tad nevar, bet beigās Pils parks atvērās. Tas parādīja savas iespējas,” teic domes priekšsēdētāja vietnieks.

Kas īpašs šajā koncertuzvedumā

I. Cipe uzsver, ka “Māls”    ir pašu radīts, pašu īstenots. “Ik pa diviem gadiem esam rīkojuši plašākus koncertus, kuros piedalās kori, deju kolektīvi, taču tajos stāsts tiek veidots no repertuāra, kas kolektīviem zināms. “Mālā” sākām no nulles. Horeogrāfijas veidoja deju kolektīvu vadītāji. Pils kora diriģente Marika Austruma uzņēmās koru māksliniecisko vadību. Novada deju kolektīvu virsvadītāja Iveta Pēter­sone-Lazdāne iesaistījās ar savu kolektīvu “Daiļrade”, producents cēsnieks Toms Veiss ar savu komandu. Tika piesaistīti radošie spēki, lai dažādus žanrus saliktu kopā vienotā uzvedumā ar diviem tūkstošiem dalībnieku,” stāsta I.Cipe.     

“Mālam” tika radīti 15 jaundarbi, deviņas intermēdijas, sešu darbu aranžējumi un pārlikumi, 12 videosižeti un 30 videoscenogrāfijas.

“Tā kā projekts dārgs, tā detaļām jādzīvo tālāk. “Māla” skaņdarbus un dejas var izmantot citos kultūras pasākumos. Tas kolektīviem ir ļoti svarīgi,” uzsver I.Cipe un piebilst, ka pretēji Dziesmu svētku tradīcijas nosacījumam, ka deju kolektīvā jābūt astoņiem pāriem,  “Mālā” tas  ne­bija būtiski. “Sākumā gan dejotāji to negribēja pieņemt, bet kāda nozīme, cik vīru, cik sievu dejo Uguns deju. Koris bija arī kā scenogrāfijas elements, koristus par to nācās pārliecināt. Manuprāt, bija svarīgi, ka mēģinājumos    nevis atdejojām, atdziedājām iemācīto, bet runājām, ko gribam uzvedumā pateikt. Sākumā dejotāji pukstēja, bet, kad deju mākslinieciskais vadītājs Reinis Rešetins paņēma savu Smiltenes kolektīvu, tas lika sasparoties, jo viņi parādīja, ka nav nekā    sarežģīta,” skaidro režisore un piebilst, ka uzvedumā    savijās tautas un laikmetīgā  mūzika, kultūrvērtību daudzveidība, profesionālā un amatiermāksla.     

Uzvedums pierādīja, ka dziesmas un dejas prieks var dzīvot ne tikai ierastajā rāmī. Cēsu Kultūras centra vadītāja, projekta vadītāja Kristīne Timermane-Malēja norāda, ka uzvedumā katrai dziesmai, katrai dejai bija sava jēga un to sarunās novērtējuši gan kolektīvu vadītāji, gan dalībnieki. “Uzvedumam bija dziļš saturs,” vērtē projekta vadītāja.

I.Cipe uzsver, ka ne visi tapušie videostāsti tika izmantoti. Tie var dzīvot tālāk kultūras pasākumos, arī īpašās reizēs uz māju sienām, atgādinot par “Mālu”.

Jāiztiek ar to, kas ir

“Māls” bija lielākais kultūras notikums novadā, ko šogad rīkoja Kultūras pārvalde. Pašvaldības budžetā koncertuzvedumam bija atvēlēti 128 496 eiro. “Mācījā­mies piesaistīt sponsorus, ziedojumus, praktisku jautājumu risināšanai meklējām atbalstītājus. Tika mobilizēti Kultūras pārvaldes un pašvaldības cilvēkresursi,” stāsta A.Egliņš-Eglītis.

Ziedojumos tika piesaistīti 43 tūkstoši eiro, bet par biļetēm iekasēti – 59 950 eiro. Kopā “Māla” budžets – 231 446 eiro, bet izdevumi – 232 312 eiro (mākslinieciskās izmaksas – 60 415, tehniskās izmaksas – 118 988, citas organizatoriskās izmaksas – 32 563 eiro, autortiesības – 3660 eiro u.c).

“Izmaksās nav cilvēkresursu, novada kultūras darbinieku ieguldījuma, arī transporta izmaksu, kad kolektīvus veda uz mēģinājumiem Cēsīs,” skaidro Z.Neima­ne, bet I.Cipe uzsver, ka ļoti svarīgi ir cilvēkus uzrunāt, viņi labprāt iesaistās, atbalsta. Viņa min piemēru, ka    “Wolf sistem” sagādājis uzvedumam nepieciešamās ķiveres.   

“Viegli ir pārdot kādas pazīstamas grupas koncertu, jo visi zina, kas tā ir, bet pārdot “Mālu” – tas bija izaicinājums. Strādājām sociālajos medijos, radio, televīzijā, pirmoreiz arī Rīgas pilsētvidē. Ģenerālsponsors palīdzēja komunikācijā un atsevišķas lietas finansēja. Kā pašvaldība mācījāmies pārdot “Mālu” un arī pilsētas svētkus. Brīvdabas pasākumiem biļetes pērk pēdējā brīdī, jo    būtiski ir laikapstākļi. Laika prognozes mums bija skatītākās ziņas,” pastāsta A.Egliņš-Eglītis un atgādina, nedēļas nogalē, kad notika    “Māls”,    bija    bezmaksas Rīgas svētki, Papīrfabrikas svētki, Vendenfests un daudzi citi kultūras notikumi.    Reklamē­šanas iespējas ietekmēja arī paš­valdību vēlēšanas jūnijā, jo “Māls” bija pašvaldības projekts.   

“Māla” komanda uzsver, ka, izmantojot pieejamos resursus, uzveduma izdevumus vēl vairāk samazināt nevarēja, un vērtē, ka koncertuzveduma tapšana nav ietekmējusi citas kultūras norises novadā.

“Kādu pasākumu vērienīgums tika samazināts. Dzejas dienas bija iecerētas kā plašs sarīkojums, tās notika mazākā formātā,” bilst A.Egliņš-Eglītis, bet Z.Neimane atzīst, ka tas ne tik daudz finansējuma, cik cilvēkresursu nepietiekamās jaudas dēļ. Tāpēc arī netika izsludināts šīgada otrais kultūras projektu konkurss, jo vasarā darbinieki bija ļoti aizņemti. Un “Māls” jau nebija vienīgais kultūras notikums novadā. Projektu konkursam plānotais finansējums izlietots dažādiem pasākumiem.

Kultūras darbiniekiem un amatierkolektīviem aizvadītā sezona bija intensīva un gara. “Tāds jau tas kultūras gads ir,” saka A.Egliņš-Eglītis, bet Z.Neimane pastāsta, ja pērn daudzi amatiermākslā iesaistītie vērtēja, ka šī gada sezona ļoti gara, jo augustā vēl “Māls”, un runājām, ka darbošanos varētu atsākt vēlāk nekā parasti, tad jau pāris nedēļu pēc “Māla”    kolektīvi bija gatavi sākt jauno sezonu. “Māls” deva enerģiju, nevis nogurdināja.

Kādi ieguvumi

Pēc “Māla” tika aptaujāti 18 viesmīlības un tūrisma uzņēmēji, lai novērtē, kā kultūras pasākumi ietekmē viņu biznesu. 83 procenti atzinuši, ka pozitīvi ietekmē vietējo ekonomiku, 11 – tam drīzāk piekrīt, bet seši ir neitrāli šajā jautājumā, toties nav neviena, kurš nepiekristu apgalvojumam.

44 procenti aptaujas dalībnieku atzinuši, ka kultūras pasākumi ievērojami palielina apgrozījumu, 50 procenti, ka nedaudz, vēl seši procenti vērtē, ka ietekme ir neitrāla.

“Nebaidīties un gribēt būt atšķirīgiem, drosmīgiem,” novēlējis kāds uzņēmējs, bet visi aptaujātie uzsver, ka jāturpina rīkot kvalitatīvus kultūras, sporta pasākumus, festivālus, koncertus.

Savukārt 203 “Māla” dalībnieki aptaujā    atzinuši, ka koncertuzvedums palīdzējis stiprināt vietējo identitāti un piederības sajūtu novadam, Latvijai, radījis lepnumu par vietu un laiku, kurā dzīvo. “Tas arī bija viens no mērķiem – piederība Latvijas valstij un novadam. Esam guvuši lepnumu par sevi, savu novadu. Ja runājam par drošu valsti, tas ir ļoti svarīgi, piederība savai valstij veido identitāti,” saka A.Egliņš-Eglītis un piebilst, ka šos datus nosūtījis arī Kultūras ministrijai, jo tie skaidri parāda, kāda nozīme ir kultūrai.     

“Atzinīgi novērtēta sadarbība ar profesionāļiem. 92 procenti aptaujas dalībnieku atzīst, ka šādi pasākumi novadā jārīko. Viena no idejām, ka    jārīko Dziesmu un Deju svētki un gribētu tajos piedalīties,” stāsta I.Cipe un uzsver, ka “Māls” nebija tikai uzvedums, par kuru dzirdēts ļoti daudz pozitīvu atsauksmju.     

“Mācījāmies sadarboties, nevilkt robežas, bet strādāt kopīgam mērķim neatkarīgi no tā, no kura pagasta esi. Vienam kolektīvam nebija džutas tērpu, kurš varēja, palīdzēja gan ar audumu, gan sašūt,” teic I.Cipe, bet Z.Neimane uzsver: “Mācījāmies savu ego nolikt malā. Novada kultūras sai­me ir saņēmusi augstu vērtējumu – Cēsis uzdrošinās un var.”    I.Cipe uzsver, ka iestudējuma radīšanā piedalījās vairāk nekā 30 brīvprātīgie, bez viņiem radīt tādu notikumu nav iedomājams.

Daudz pozitīvu atsauksmju saņemts ne tikai no cēsniekiem un citiem Latvijā, bet arī ārzemju viesiem, kuri uzsvēruši, ka tādu amatiermākslas māksliniecisko līmeni nav redzējuši. Bet vislabāk sajūtas raksturojis R.Rešetins: “Nekad neesmu bijis tik apmulsis no prieka”.