Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Līdzdarboties sabiedrības atbalstam

Sarmīte Feldmane
16:57
15.08.2025
128
Rotari

Vieno misija un mĒrķi. Cēsu Rotari kluba dibināšanas inicatoram Kārlim Tomsonam un kluba prezidentei Sandrai Prāvei ideju par darāmo netrūkst.

Rotari ir nozīmīga kustība visā pasaulē. Tā  kļuvusi par pasaules mēroga humanitāru spēku, kas ar savu darbības stilu apliecina tādas cilvēciskās vērtības kā sabiedriskā aktivitāte, labestība un palīdzība.    

Kopā, lai palīdzētu citiem

Katrs var dot

Kārlis Tomsons bija iniciators, rosinātājs cēsniekiem dibināt savu Rotari klubu. “Tolaik Cēsu slimnīcas daktere Anda Skrastiņa sadarbojās ar kolēģiem Norvēģijā. Vienai meitenei bija vajadzīga palīdzība, atbalsts, norvēģi bija ieteikuši, ka vislabāk to izdarīt ar Rotari kustības palīdzību. Par to bijām dzirdējuši, bet zinājām maz. Valmierā klubs jau bija. Pie mums atbrauca Guntis Gailītis no    Rīgas Rotari kluba, stāstīja par kustību. Viņš arī kļuva par mūsu kluba krusttēvu,” stāsta K.Tomsons. Divus gadus Cēsu alus darītavā, kur tolaik tikšanās vieta bija vairākiem klubiem, kopā nāca iniciatīvas grupa, tika aicināti dažādu profesiju un nozaru pārstāvji un sprieda, ko un kā klubs varētu darīt.    Cēsu Rotari klubu nodibināja 23 cēsnieki.

“Jāpateicas Kārlim, ka Cēsīs ir Rotari klubs. 90.gados, kad visi metās biznesā, sabiedrība aizvien vairāk noslāņojās. Laiki bija mainījušies,    arī izpratnei par vērtībām bija jāmainās. Sapratām, ka ir jādara kas labs, jāpalīdz cilvēkiem līdzās,” saka kluba pirmais prezidents Varis Ādamsons un atklāj, ka no 1994.gada uzņēmumam “Vinda” projektos bijusi sadarbība ar somiem, dāņiem, norvēģiem, zviedriem. Darbinieki prata angļu valodu un palīdzēja nodibināt kontaktus ar klubiem citās valstīs.

“Rotari klubs ir privātpersonu organizācija. Neatkarīgi no tā, kāds ir amats vai grāds, vai profesija, te katrs esam pats. Klubs apvieno tos, kuri gatavi iesaistīties, lai ko labu darītu kopienai, lai ziedotu savu laiku, zināšanas un arī finanses,” atgādina K.Tom­sons. Viņš vairākkārt rotācijas kārtībā uz gadu    bijis kluba prezidents un ar gandarījumu atzīst, ka    kluba darbībā nav bijis gada, kad netiktu īstenots kāds projekts.

Pa šiem gadiem ir mainījušās    problēmas    sabiedrībā, aktuālās nepieciešamības,    tas arī noteicis rotariešu darbības virzienus. Kluba vecbiedrs atceras, kā savulaik kluba biedrs Alekss Ras­musens no Dānijas sagādāja skolām pirmos datorus.

“Ņemt no citiem un dalīt ir viens, bet arī pašiem jādod. Sākām no ikmēneša biedra naudām atlikt nelieliem projektiem. Palīdzējām bērniem, kam nepieciešamas zāles. No 2009. līdz 2012.gadam maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu 506    bērniem deviņās Cēsu novada skolās nodrošinājām brīvpusdienas. Esam rīkojuši atpūtas braucienus uz jūru sociālā riska ģimeņu bērniem, Cēsīm astoņsimtgadē uzdāvinājām pulksteni baznīcas tornim, lai savāktu naudu, rīkojām labdarības koncertus. Bijusi palīdzība rotaļu laukuma rekonstrukcijai bērnudārzā, 11 bērnudārziem sagādājām 33 mikroskopus, sniegts atbalsts jaunajiem talantiem, klīnikai, mediķiem, sabiedrības izglītošana,” tikai par dažiem projektiem pastāsta K.Tom­sons un uzsver, lai kaut ko izdarītu, svarīga ir ikviena līdzdalība. V.Ādamsons piebilst, ka tikai īstenotos projektus nevar vērtēt pēc tā, cik naudas ieguldīts, būtisks ir katrs mazumiņš, kas tiek sarūpēts kādam cilvēkam, kuram tas ir ļoti svarīgi.    V.Ādamsons pastāsta par savulaik Ēro Rasa ierosināto ideju- atvest pansionātu iemītniekus uz mākslas skolu un ļaut pagleznot. Lielākā daļa to darīja pirmoreiz mūžā. Tas viņiem bija notikums, pārdzīvojums, piedzīvojums, jaunas sajūtas.

“Tad ir gandarījums, ka esi kādam sagādājis prieku,” bilst V.Ādamsons un K.Tomsons uzsver, ka būtiski ir nevis vairot savu labumu, bet, ja vari, dot citiem, tad to darīt. “Arī par kalpošanu sabiedrībai ir jārunā, jāstāsta, izpratne par to jānes tālāk. Viens maz ko vari izdarīt, bet kopā, krietni vairāk,” teic K. Tomsons un pauž arī gandarījumu par to, ka klubā iesaistās jauni biedri, kuri pieņem rotariešu vērtības, dalās ar sabiedrību un, būdami starptautiskas kustības biedri, kļūst par tiltu starp cilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt citiem.

“Esam tik dažādi – uzņēmēji, mediķi, skolotāji,    mākslinieki, cilvēki, kuri saistīti ar dabu un ikdienā katrs darām savu darbu, bet mums visiem ir svarīgi dalīties un sadarboties kopīgam mērķim,” stāsta Mārīte Raudziņa un uzsver, ka kluba pastāvēšanā svarīgs ir līderis, kurš tur rūpi par citiem, kurš uzmundrina darīt. Viņa uzteic K.Tomsonu, kurš ar augstu inteliģenci un humānismu ir piemērs citiem.

“Esam mazs klubs, un pierādām, ka varam izdarīt daudz. Iesaistās jauni biedri, kuriem ir svarīgi dalīties, atbalstīt citus. Ir biedri, kurus dzīve aizvedusi citur, kuri ikdienā tik aktīvi neiesaistās, bet, kad īstenojam kādu lielāku projektu, savu iespēju robežās atbalsta vai nu finansiāli, vai ar līdzdalību, vai zināšanām,” pastāsta M.Raudziņa un piebilst, ka Vidzemē darbojas četri Rotari klubi, bet Latvijā 20.

Kluba vecbiedrs Jānis Bikiņš    atgādina, ka cilvēkiem ir jārunā savā starpā. Bieži vien tāpēc, ka to nedarām, tiek pieņemti    nepareizi lēmumi.    “Tiekoties sarunājamies, izsakām viedokļus, vienojamies, ko darīsim. Nav daudz tādu organizāciju, kas neprasa, lai kāds tai palīdz, bet biedri palīdz citiem, sadarbojas, lai palīdzētu,” saka J.Bikiņš un atgādina, ka Rotari kustības moto ir “Paš­aizliedzīgi kalpot”.

Sadarbība paver iespējas

Sandra Prāve, kluba prezidente, saka, ka pie rotariešiem viņu atvedusi    laimīga sagadīšanās. “Vienmēr esmu iesaistījusies labdarībā, palīdzējusi gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, bet nebiju nevienā    organizācijā. Esmu ārste, un palīdzēt manī ir iekodēts,” uzsver S.Prāve. Viņa izlasīja, ka Cēsu Rotari klubs rīko Ziemassvētku pastaigu pa pilsētu un vāc ziedojumus bērniem Cēsu klīnikas “Drosmes kastei”. Tas ieinteresēja, aizgāju pastaigā, satiku daudz pazīstamu. Varis Ādamsons pienāca un vien pajautāja, ko viņa dara piektdienās. Tā Sandrai ir brīvdiena. “Viņš pateica, ka piektdienās klubam ir sanāksmes. Tā nokļuvu starp brīnišķīgiem, gudriem, labestīgiem cilvēkiem. Te varu īstenot vēlmi, būt noderīga. Pa vienam mēs esam burti, bet kopā – vārds. Kopībā ir liels spēks. Protams, viens vari darīt, bet maz, tagad esmu starp tiem, kuri dara lielas lietas,” uzsver S.Prāve un pastāsta par jaunāko projektu    sadarbībā ar Cēsu klīniku “Vesels bērns drošā vidē”. Tas    ir starpinstitucionāls, mērķis ir veidot konstruktīvas sarunas starp sociālo jomu, izglītību un medicīnu. “Gribas institūcijas, kas katra    labi dara savu darbu, sarunājas, savest tās    kopā, lai varam saprast, ko kurš dara un kā sadarboties. Mērķis taču visiem ir viens. Rudenī ir iecere sarīkot starpdisciplināru konferenci, uzaicināt ekspertus, “ pastāsta kluba prezidente un piebilst, tā kā skolā vairs nemāca pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kopā ar Sarkano Krustu to varētu darīt.

“Protams, lai kaut ko darītu, viss atkarīgs no komandas. Klubā tāda    ir,” saka prezidente un uzsver, ka nenovērtējams ir gandarījums, ko var gūt, redzot, cik tavs kaut nelielais atbalsts kādam ir palīdzējis. “Kad koncertā spēlē mūsu atbalstītie talantīgie jaunieši, varam būt lepni. Jā, ir jāpalīdz tiem, kam klājas ļoti grūti, bet ir jāpalīdz arī tiem, kam nav tik grūti. Par viņiem    aizmirstam, bet viņiem vajadzīga tikai neliela palīdzība,” pārdomās dalās S.Prāve.

Visi rotarieši uzsver, ka sadarbība ar citiem klubiem, organizācijām ir svarīga, lai īstenotu atbalsta idejas. Piemēram, cēsnieki sadarbībā ar Henningu Krāmeru un Vācijas Rotari klubiem    sniedz palīdzību Ukrainai un bēgļiem

Inese Suija-Markova Rotari kustībā ir kopš 2014.gada. “Klubs ir ar savu kodeksu, vērtībām, tradīcijām, rituāliem. Tas ir sadarbības tīkls, kas apvieno ap divus miljonus cilvēku. Kaut kur braucot, ja uzzini, ka pilsētā ir klubs, vari uzņemt kontaktus, tevi pieņems uz pusdienām. Rota­rietis, tā ir atpazīšanas zīme,” saka I.Suija-Markova un uzsver, ka klubs ir draugu un domubiedru pulks, ar ko kopā darīt labas lietas. “Pēc katras īstenotas idejas ir liels gandarījums. Klubam varu dot savu profesionālo un cilvēcīgo resursu. Tas reizē arī ir jēgpilna laika pavadīšana, informācijas un viedokļu apmaiņa,” teic I.Suija-Markova.

Rotari klubs arī sadarbojas ar starptautisko sieviešu klubu “Y’S MEN klubs “Cēsis”. “Rotarie­šiem ir spēcīgas, visaptverošas idejas, kas svarīgas visai kopienai, ja varam, tās atbalstām. Savu artavu devām jauno mūzikas talantu atbalstam,” pastāsta kluba pārstāve Ineta Krūmiņa un piebilst, ka klubs “Cēsis” ir gadu jaunāks nekā Rotari, bet abiem sadarbība ir tikai divus gadus un tā noteikti turpināsies.

“Ja mums būs ideja, piedāvāsim, varbūt varam darīt kopā. Sadarbībā var izdarīt vairāk, diemžēl nevalstiskās organizācijas nav tik atvērtas, katra vairāk par sevi, bieži vien konkurē par finansējumu. Mūsu klubiem tas nav aktuāli,” atgādina I.Krūmiņa.

Pateicībā mūzika

Kluba jubilejā koncertu sniedza Rasa Sofija un Eduards Grimmi. “Rotarieši ir sirds cilvēki. Viņi ierauga, saprot un palīdz,” saka talantīgo bērnu mamma Kristīne. Rotarieši sadarbībā ar

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas fondu sagādāja iespēju Eduardam arī mājās spēlēt viņa izraudzīto mūzikas instrumentu marimbu. Rotariešu atbalstu saņem arī Rasa Sofija.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dot prieku citiem. Līdzdalība

12:05
09.12.2025
53

Labdarībā visvairāk iesaistās decembrī, gaidot Ziemassvētkus. Taču tie, kuri šajā laikā palīdz citiem, visbiežāk to dara visa gada garumā. Iemesli vēlmei palīdzēt ir dažādi: galvenokārt rūpes par līdzcilvēkiem, īpaši tiem, kuri ir vientuļāki, kuriem klājas grūtāk, vēlme šiem cilvēkiem radīt svētku gaišumu. Nereti tie, kas paši kādā grūtā brīdī saņēmuši palīdzību, vēlas to sniegt citiem. […]

Brīvprātīgais darbs. Devums sabiedrībai un ieguvums pašam

11:47
05.12.2025
226

Šogad Cēsu novada iedzīvotāji piedzīvoja vairākus vērienīgus svētku notikumus. Starp tiem bija XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros Cēsu novads bija otrs lielākais dalībnieku skaita ziņā, un multimediālais koncertuzvedums “Māls”, kurā piedalījās vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku, lielākoties novada amatiermākslas kolektīvu dalībnieki. Šādos pasākumos neatsverama loma ir arī brīvprātīgajiem. Brīvprātīgie ir kā […]

Iedzīvotāju padomes

19:31
02.12.2025
31

Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, rosina un sniedz priekšlikumus, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti. Padomi iespējams izveidot katrā Cēsu novada pagastā, ja tiek savākts nepieciešamais iedzīvotāju atbalsts un iesniegts ierosinājums pašvaldībā. Lai izveidotu padomi, teritorijā, kurā […]

Civilā aizsardzība

11:33
28.11.2025
93

Civilā aizsardzība miera laika krīzē un militāra konflikta gadījumā nav tikai dienestu un institūciju atbildība. Valsts aizsardzības koncepcijā cita starpā norādīts: “Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas par savu gatavību un nepieciešamo resursu […]

Vai attaisnota "bastošana"

10:12
25.11.2025
80

Neattaisnoti mācību stundu kavējumi jeb apzināta bastošana pamazām  sarukusi, tādi gadījumi novada izglītības iestādēs kopumā tiešām skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr, nostiprinoties E-klases jeb elektroniskas mācību darba pārvaldības lietošanai un reizē vienkāršākai skolēnu vecāku saziņa ar skolu, krietni vieglāk kļuvis norādīt, ka bērns mācības kavējis attaisnoti. Kā pašreizējo kavējumu ainu vērtē un ko dara […]

Mūžu dzīvo, vēl vairāk mācies

18:30
14.11.2025
45

Nevienu vairs neizbrīna atziņa, ka tikai pāris gadu pēc augstskolas beigšanas jaunietis papildina zināšanas  kādos kursos, ka profesijas zenītā esošs draugs pēkšņi attālināti apgūst jaunas zināšanas un  maina  nodarbošanās virzienu vai arī    kaimiņos dzīvojoša pensionāre ar domubiedriem mācās “nirt” interneta dzīlēs. Mūsdienu dzīves ritms prasa apgūt aizvien jaunas zināšanas kā profesionālajā jomā, tā sadzīvē. […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi