Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Līdzdalība

Iveta Rozentāle
10:35
26.07.2024
21
Velo Proj Priekuli

KĀ LABĀK? Priekulieši mēģina saprast, kur velonovietne būtu visērtākā iedzīvotājiem.

Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”, kur iesaistījušās arī Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Somijas un Zviedrijas mazās vai vidējās pilsētas. Katra īsteno atšķirīgu ilgtspējīgas mobilitātes jeb pārvietošanās projektu, lai ar pārējām dalībvalstīm dalītos pieredzē par konkrētā risinājuma ieviešanu un iegūtajiem rezultātiem.

Projekta mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana. Nereti esošajos plānos priekšroka tiek dota automašīnu satiksmei, bet, cīnoties pret klimata krīzi, ir būtiski koncentrēties uz aktīviem mobilitātes veidiem, veicinot iedzīvotāju aktīvu un veselīgu dzīvesveidu un vienlaikus samazinot satiksmes radītās emisijas.

Iedzīvotāji vērtē, kādām būt un kur atrasties velonovietnēm

Trīs apkaimēs – Cēsīs, Līvos un Priekuļos – tiks izvietotas vairākas slēgtas velonovietnes. Tās paredzētas iedzīvotājiem, kuri ikdienā regulāri pārvietojas ar velosipēdu, lai viņiem braucamo nevajadzētu novietot
kāpņutelpā vai citā pielāgotā vietā un lai arī Cēsīs, kas riteņbraucējiem bieži ir galamērķis, savus divriteņus varētu droši novietot.

Līdz šim tāda veida novietnes Latvijā nav uzstādītas. Tuvākie piemēri ir kaimiņvalstī Lietuvā.

Lai uzklausītu iedzīvotāju redzējumu, kur vislabāk šādām novietnēm atrasties, kādām tām izskatīties, Cēsu novada pašvaldība tikusies ar Priekuļu ciema    un Drabešu pagasta Līvu ciema iedzīvotājiem. Runāts arī , kādi uzlabojumi būtu nepieciešami veloceliņiem, kas no ciemiem ved uz Cēsīm. Tikšanās plānota arī ar cēsniekiem.

Novietņu izvietojums, lielums, iekārtojums, kā arī izskats būs atkarīgs no apkaimes iedzīvotāju redzējuma, tāpēc katrā vietā tās būs citādas. Gan Līvos, gan Priekuļos iedzīvotāji aktīvi dalījās savā redzējumā. Cilvēki sprieda, vai novietnei būt no koka vai ar režģi, cik vajadzētu statīvu, kā tā slēdzama. Līvos vērtēja, ka laba būtu kodu slēdzene, kuru atver ar čipu. Priekuļos izteica modernāku risinājumu, proti, viedo slēdzeni, ko atver ar telefonu. Tāpat izskanēja ieteikums, ka sabiedrība būtu jāaudzina tā, lai velosipēdus varētu droši atstāt bez pieslēgšanas.     

Iedzīvotāji uzsvēra, ka novietnei jāatrodas maksimāli tuvu daudzdzīvokļu mājām, ja tā nebūs, neviens nevēlēsies velosipēdu tur novietot. Līvos radās ierosinājums, ka pašvaldībai būtu nepieciešams vienoties ar kādu no biedrībām, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu mājas, par zemes piešķiršanu, kur velonovietni izvietot, jo pašvaldībai piederošā zeme atrodas patālu no ēkām. Priekuļos izvērtās diskusija par velonovietņu skaitu, jo pagasta centrā ir vairāki daudzdzīvokļu māju kvartāli, tāpēc velonovietnēm jābūt vairākās vietās.

Vērtējot veloceliņu, gan Līvos, gan Priekuļos par tā kvalitāti izteicās atzinīgi. Galvenais ieteikums bija vairāk pāreju, lai šķērsotu ielu, ceļu, par kuru pārvietojas automašīnas, tas uzlabos riteņbraucēju drošību. Vietās, kur velosipēdiem ir priekšroka, vajadzētu skaidrākas norādes, lai autobraucēji tās ievērotu. Priekuļos uzsvēra, ka gar daļu veloceliņa, kas pieguļ braucamajai daļai, būtu nepieciešamas barjeras, lai arī velosipēdisti nešķērsotu ceļu neparedzētās vietās, radot bīstamas situācijas. Tāpat priekulieši norādīja, ka ziemā veloceliņš netiek pietiekami tīrīts, līdz ar to nav parocīgs ne gājējiem, ne braucējiem.

Līvu iedzīvotāji uzsvēra, ka veloceliņa malā būtu nepieciešams vairāk soliņu. Celiņš paredzēts arī gājējiem, bet viņiem reizumis svarīgi piesēst. Bija arī ieteikums autobusa pieturā ierīkot nojumīti, lai, gaidot transportu, nav jāstāv lietū. Līvos dzīvojošie arī uzsvēra, ka pie daudzdzīvokļu mājām būtu nepieciešams apzīmējums “Dzīvojamā zona” vai vizuāls atgādinājums par bērniem, jo ēku apkaimē bērni rotaļājas un brauc ar velosipēdiem, tādēļ mašīnām būtu jābrauc lēnāk.

Tāpat iedzīvotāji rosināja, ka varētu būt pieejami īres velosipēdi. Ar tādu var no Līviem aizbraukt līdz Cēsīm vai no Cēsīm līdz Līviem. Iespējams arī, ka uzņēmums, kas Cēsīs izīrē elektro­skrejriteņus, varētu pagarināt to izmantošanas zonu. Tāpat iedzīvotāji abās apkaimēs vērtēja, ka nav kārtīgas vietas, kur, aizbraucot uz Cēsīm, varētu velosipēdu novietot uz noteiktu laiku. Velosipēdu stāvvietām būtu jābūt tāpat kā autostāvvietām.

Velo Proj Livi 3

MEKLĒ PIEMĒROTĀKO VIETU. Iedzīvotāji Līvos izstaigāja visus daudzdzīvokļu māju pagalmus, lai saprastu, kur ir labākā iespējamā vieta velonovietnei.

Līvu iedzīvotāja Solvita Kaspare atzina, ka ir patīkami pārsteigta par tik nopietnas velonovietnes izveidi, jo bija domājusi, ka tā būs velonovietne ar jumtiņu, nevis slēdzama: “Ieplānotā tiešām ir noderīga, jo ir daudz cilvēku, īpaši gados jaunu, kuri izmanto velosipēdu. Lai gan pati ikdienā pārvietojos ar mašīnu, kad tā bija remontā, lai nokļūtu līdz dārzam, aizņēmos divriteni no dēla. Ar velosipēdu iznāca braukt minūtes 20. Pirmajā dienā pēc tam sāpēja kājas, bet pieradu un pat iepatikās.” Arī Andris Rutkovskis atzinīgi vērtē šādu ieceri: “Citādi vasarā ir aktīva velosipēdu nēsāšana no pagraba ārā un iekšā. Tikai velonovietnei jābūt pareizā lokācijā, ērtai un pieejamai visiem, kā arī ergonomiski pārdomātai, lai riteņi nav jāceļ cits citam pāri. Ideālā pasaulē tur būtu gan pumpis, gan elektrība, gan apgaismojums, lai ir droši.”

Andris veloceliņu labprāt izmanto skriešanai. Viņš vērtē, ka veloceliņš ir ieguvums visiem, kopš tā izbūves cilvēki vēl vairāk pārvietojas kājām, ar riteņiem, skrituļslidām, ģimenes pastaigājas ar bērnu ratiņiem.

Jānis Olengovičs no Priekuļiem atzīst, ka visvairāk tāda velonovietne noderēs cilvēkiem, kuru mājās nav ērtu pagrabu, kāpņutelpas, ratiņtelpas: “Un vēl arī tiem, kuriem ir sarežģīti izstumt divriteni no pagraba, jo braucamais ir smags.” Viņš novērojis, ka arī veloceliņš tiek aktīvi izmantots, tas īpaši ērts ir līdz Cēsu robežai, bet Cēsīs, kur tas krustojas ar iebrauktuvēm māju pagalmos, braukšana ir nedaudz neērtāka. “No drošības viedokļa pāris krustojumos vajadzētu vēl dažas pārejas, bet citādi viss ir, kā vajag.”

Pašvaldība gandarīta par aktivitāti

Ar iedzīvotājiem tikās paš­valdības Attīstības pārvaldes galvenā teritorijas plānotāja Madara Jenerte un mobilitātes un komunikācijas speciāliste Reičela Adele Bišere. Abas ir gandarītas par cilvēku aktivitāti.    Reičela Adele Bišere teic: “Tas, ka iedzīvotāji iesaistās, ir pats labākais. Nebūtu jēgas taisīt novietnes, ja tās nevienam nebūtu vajadzīgas vai traucētu, un ir labi, ja to pasaka.” Madara Jenerte vērtē: “Redzam, ka gan Līvos, gan Priekuļos kopiena ir aktīva. Priekuļos uzreiz jūtams, ka apdzīvotā vieta ir lielāka, uzreiz ir arī izteikta viedokļu dažādība, pretrunas. Domāju, Cēsīs tas būs vēl jūtamāk. Tas arī mums, paš­valdībai, ir mācību process, kā iesaistīt sabiedrību šādās līdzdalības un līdzradīšanas lietās.” Ņemot vērā viedokļu dažādību Priekuļos, vēl tiks veikta arī iedzīvotāju rakstiska aptauja, lai rastu labāko risinājumu.

Nākamajā gadā plānots velonovietnes izbūvēt atbilstoši iedzīvotāju iecerēm, kā arī īstenot ieteikumus velo infrastruktūras pilnveidošanai. Pēc laika ar dažādiem izpētes instrumentiem – aptaujām, padziļinātām intervijām ar iedzīvotājiem, satiksmes skaitīšanu un tamlīdzīgi -, vērtēs, vai šādi uzlabojumi veicina aizdomāties par paradumu maiņu, mikromobilitātes iespējām.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
289

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
138

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
50

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
523

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
4
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
18
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
19
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
63
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi