FOTO: www.pvd.gov.lv
Kuram gan patīk kontrolējošas iestādes? Tās maisās, traucē, nesaprot cilvēkus, domā, kā tikai kaut ko aizliegt un sodīt, izdomā nezin ko. Cik gan ikdienā tas nav dzirdēts! Bet, kad kaut kas nav kārtībā, tieši tās tiek vainotas notikušajā, jo nepārbaudīja, nepieskatīja, neatgādināja. Un, kā jau tas cilvēka dabā, pašam atzīt, ka kļūdījies, kaut ko izdarījis nepareizi, ir visgrūtāk. Atrast vaininieku ir risinājums paša mieram un sevis attaisnojumam. Taču atliek ieskatīties dokumentos, kas reglamentē dažādu valsts institūciju darbību, tur skaidri pateikts – dienesta darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei pildīt likumā noteiktos pienākumus… Ne nu ko izdomā, nekā.
Laikam jāpaiet gadu desmitiem, līdz sabiedrībā retums būs tādi, kuriem kontrolējošās iestādes būs tikai padomdevēji, nevis tiks gaidīti ar bažām un domām, ka gan jau inspektors nepiesiesies, gan – sveikā cauri netikšu. Bet ja nu tiksi sveikā cauri? Kurš būs ieguvējs? Likumi un noteikumi radīti, veidojot valsts un indivīda, sabiedrības un indivīda attiecības. Var būt skeptiķis, noliedzējs vai likumpaklausīgs pilsonis, likumi visiem vieni. Tādas, lūk, pārdomas pēc sarunas ar Mārci Ulmani par pārtikas drošību, dzīvnieku slimībām.
Katram sava atbildība
Pēdējā laikā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) daudzkārt minēts mediju virsrakstos. Izskanējuši dažādi viedokļi par tā pieņemtajiem lēmumiem, arī satraukums par dažādām slimībām dzīvniekiem, kas izplatās kaimiņvalstīs, un, protams, par pārtikas drošību. Par aktuālajām tēmām saruna ar PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāju Mārci Ulmani.
-Tagad par E.coli baktērijām nebūs dzirdējis tikai retais. Tika apturēta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” ar rokām fasēto produktu ražošana.
-Nemaz ne tik reti dienests uz laiku aptur kāda uzņēmuma darbību. Taču par to netiek publiski paziņots. Likumā noteikts, ja apdraudēta sabiedrības veselība, dienests drīkst šādu informāciju izpaust. Ja vairāk nekā 60 bērnu nokļuva slimnīcā, daļa ārstējās intensīvajā terapijā un šodien nezinām, kādu ietekmi uz viņu veselību inficēšanās atstās, par to sabiedrība bija jāinformē.
Meklējot saslimšanas avotu, vienojošā bija “Straupe”, kas piegādāja savu produkciju visiem bērnudārziem, kur saslima audzēkņi. Analīzēm uzņēmumā tika noņemti desmitiem paraugu no virsmām, produktos, darbinieku rokām. 25 procentiem darbinieku tika konstatēta infekcija. Jā, produktos baktērijas neatrada, bet tie, kuri tieši iesaistīti saskarē ar pārtiku, tās izplatīšanu, nedrīkst slimi atrasties darbā. Viņi rada potenciālu bīstamību. Tāpēc bija tāds lēmums un darbinieki devās ārstēties.
-Vai zināms, kā inficējās darbinieki?
-Sadarbībā par Sabiedrības profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālistiem meklējām infekcijas avotu. Kur pirmsākums, pateikt nevar, un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot. E.coli var būt dabīga mikroflora gan atgremotāju, gan citu dzīvnieku zarnās. Liellopi ir E.coli rezervuārs, bet neslimo. Piena apritē ir ferma un tās strādnieki, laboranti, šoferi, arī no viņiem baktērija var nonāk piena pārstrādes uzņēmumā. E. coli infekcijas simptomi parasti sākas trīs vai četras dienas pēc saskares ar baktērijām. Ja cilvēks produktu fasē ar rokām, viņš paņem trauku, atgriež krānu un to piepilda, tad ar rokām aizvāko, produkts netiek skarts, bet uz trauka var palikt baktērija. Nākamais darbinieks paņem trauku, nodod tālāk, līdz tas nonāk līdz virtuvei. Tā infekcija ceļo.
Katra pārtikas apritē iesaistītā persona ir uzņēmusies atbildību, ka ievēros higiēnas noteikumus, ka nenāks uz darbu, ja jutīs slimības simptomus
-Diemžēl daudziem sabiedrībā ir virspusēja sapratne, kā izplatās baktērijas, vīrusi. Sākas viedokļu apmaiņa, kurā dienestu vaino gan par uzņēmuma darbības pārtraukšanu, gan ka bērni saslimuši, jo dienesti nav kontrolējuši.
-Pārmetumi ir neizbēgami. Bieži vien nākas dzirdēt, ka PVD tikai izvirza nesamērīgas prasības, traucē vai neļauj uzņēmējiem strādāt. PVD nenosaka prasības, tās apstiprinātas likumdošanā, dienests kontrolē to izpildi. Ceļu policija taču neizdomā ceļu satiksmes noteikumus, bet kontrolē to izpildi.
PVD uzņēmumos regulāri veic pārbaudes un uzraudzību, bet inspektors katru dienu nav ražotnē. Uzņēmumam ir jānodrošina higiēnas pasākumu ievērošana un saražotās pārtikas drošība. Pārtikas ražošanā higiēnas pārkāpumi var būt bīstami cilvēku veselībai.
-Tuvojas siltais laiks. Zinām, ka pārtikas produkti ātri bojājas, gadās nopirkt vairs ne tik svaigus.
-Jāatceras, ka katram produktam ir noteikts uzglabāšanas laiks un temperatūra, kādā tas jātur. Vislabākais inspektors ir pats pircējs. Ir jāizvērtē, vai produkts patīk pēc skata vai patīkama tikai tā cena. Ja derīguma termiņam pēdējā diena, bet nopirkto liks galdā pēc divām dienām, neko labu nevar gaidīt. Gadās, ka, plānojot ikdienu, no rīta nopērkam gaļu, atstājam mašīnā, lai pievakarē brauktu piknikā. Ja tas ir šašliks, nekas slikts nebūs, bet svaigā gaļā var sāk vairoties mikroorganismi, kas to sabojā. Ne vienmēr gaļu kārtīgi izcep, tad var iegūt veselības problēmas. Ne jau tikai ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro higiēna un produkti pareizi jāapstrādā. Ar vienu nazi un uz tā paša nenomazgātā gaļas dēlīša nedrīkst griezt gaļu un salātus.
Vasarā tirdziņos tirgotājiem jānodrošina kvalitatīva un droša pārtika, bet pircējiem jāseko, jāskatās, ko pērk. Inspektori regulāri kontrolē, pircēji ziņo, kur redz, ka, piemēram, pārtika izlikta tā, ka katrs tai var uzelpot.
Diemžēl, runājot par pārtiku, tās kvalitāti, problēmas rodas arī tāpēc, ka patērētāji neizlasa, kā to pagatavot. Iedzīvotājs akcijā nopircis kafiju, iebēris krūzītē, uzlējis karstu ūdeni, bet kafija kā kūdra peld pa virsu. Vai ražotājs paredzējis, ka kafiju aplej, vai tā paredzēta pagatavošanai kafijas automātā?
Zemniekiem jāapsver katrs solis
-Pavasaris putnkopjiem saistās ar bažām par putnu gripu. Cik tā šobrīd aktuāla?
-Šogad Latvijā putnu gripa nav konstatēta, Polijā konstatēti vairāk nekā 60 uzliesmojumi mājputnu fermās. Tāpat Zviedrijā, Ungārijā, viens arī Lietuvā.
Putnu gripa Zviedrijā, Vācijā un Lietuvā konstatēta vienā novietnē, –Ungārijā – 87, Polijā 81. Lietuvā slimību konstatēja 200 000 vistu saimniecībā, aizdomas, ka tā varētu būt ievesta ar transportu no Polijas. Vienīgais, kas mājputnus var pasargāt, ir biodrošības ievērošana. Nožogojumam jābūt visu laiku, ja vēlas ārā barot, jābūt jumtam. Pērn mums bija viens gadījums – Mazsalacā zosij. Ūdensputni ir galvenie slimības pārnesēji.
-Katru nedēļu PVD ziņo par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartām mežacūkām.
-No oktobra līdz par martam ik nedēļu Latvijā tika atrastas 80 līdz simts nobeigušās mežacūkas, tagad mazāk par desmit. Katru dienu inspektori brauca uz Mazsalacu, tur bija ļoti daudz kritušo dzīvnieku. Šogad līdz 20. aprīlim Latvijā konstatētas 744 ar mēri slimas mežacūkas, kas ir par 229 vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Kad 2014.gadā vīruss parādījās, šķita, ka Valmieras un Cēsu pusē visas mežacūkas gāja bojā. Populācija atjaunojās, un arī vīruss nekur nav pazudis. Tā izplatības veicinātājs ir cilvēks. Pērn Ērģemē cūku novietnes strādnieki aizgāja uz mežu sēnēs un atnesa vīrusu. Ir saimniecības, kurās stingri noteikts, ka strādājošie nedrīkst iet uz mežu.
Līdz 1.aprīlim par derīgu informāciju, kas ļauj identificēt precīzu beigtās mežacūkas atrašanās vietu, ziņotājs saņēma 50 eiro. Tas stimulēja mirušo mežacūku atradējus informēt dienestu, tādējādi palīdzot operatīvi atklāt jaunas iespējamās slimības izplatīšanās teritorijas. Tā kā ĀCM izplatījies teju visā valsts teritorijā, slimības apkarošanā informācijai par mirušām mežacūkām vairs nav izšķirošas nozīmes.
-Eiropā sākusi izplatīties mutes un nagu sērga. Tā konstatēta Vācijā, Ungārijā, Slovākijā.
-Ar to slimo pārnadži, uz kājām un mutē uzmetas čūlas. Infekcija izplatās pilienu veidā, atkarībā no laikapstākļiem tā pa zemi var izplatīties līdz pat 60 kilometriem, bet virs ūdens līdz 300 kilometriem. Ārējā vidē – mēslos, vircā, salmos – saglabājas pietiekami ilgi. Latvijā pēdējo reizi tā bija 1987.gadā, Lielbritānijā 90.gadu beigās iznīcināja ap miljonu lopu.
Šogad janvārī saslimšana tika konstatēta ūdens bifeļiem Vācijā. Marta sākumā uzliesmojums bija liellopu ganāmpulkos Ungārijā, apmēram divas nedēļas vēlāk trīs uzliesmojumi liellopu novietnēs konstatēti Slovākijā, tuvu Ungārijas teritorijas robežai. Vācijas un Ungārijas gadījumi nav saistīti, nosakot ģenētisko profilu, redzams, ka viena vīrusa izcelsme ir Turcija, otra Pakistāna. Noskaidrots, ka Ungārijā vīrusu ieveduši cilvēki, bet par Vācijas gadījumu skaidrības joprojām nav. Ungārijā un Slovākijā inficēšanās notika no fermas uz fermu.
Viens no slimības pārneses veidiem ir cilvēku, tehnikas un dzīvnieku pārvietošanās. Liela uzmanība jāpievērš starptautiskajiem pārvadājumiem- vai mašīnas, kas pārvadā dzīvniekus, ir dezinficētas. Ungārijā, Slovākijā jāiznīcina tūkstošiem lopu. Slovākijā piena fermā bija jālikvidē 3521 liellops, bet Slovākijā un Ungārijā jau ir iznīcināti 14 000 dzīvnieku. Ar Eiropas Komisijas noteikumiem ir noteikta uzraudzības zona 100 km diametrā. Izvērtējot riskus, var arī lemt, ka iznīcina tuvumā esošās fermas. Slimības tālāko izplatību grūti prognozēt. Nopietni jāpiedomā, vai vajag braukt pieredzes braucienā uz Poliju, Ungāriju, kur ir mutes un nagu sērga, vai vajag lauku ciematiņā Turcijā nopirkt kaut ko un atvest uz Latviju. Tas ir zināms risks.
Vēl būtiski- preventīva vakcinācija ir aizliegta. Vakcinē, lai apturētu slimības izplatību. Vakcinētie dzīvnieki vēlāk tiek nogalināti, tie nedrīkst nonākt pārtikas apritē. Ja dzīvniekus vakcinē, valsts gadu nedrīkst eksportēt gaļas, piena produktus.
-Aizvien biežāk runā par zilās mēles slimību.
-Zilās mēles slimību dzīvnieks dzīvniekam nenodod, to pārnēsā asinssūcēji kukaiņi – miģeles. Slimības izplatība var būt tik plaša, cik tālu inficētās miģeles spēj aizlidot. Tika uzskatīts, ka tās nešķērso 53. paralēli, bet jau ir Vācijā, konstatētas arī Zviedrijā. Klimats kļūst siltāks, un kukaiņi dodas aizvien tālāk uz Ziemeļiem. Miģeles atklātas arī Latvijā. Lielākā iespēja, ka slimību pie mums var ievest ar slimu dzīvnieku – to sadzēlusi miģele, kas dzīvnieka slimību pārnes uz citiem lopiem.
Komentāri