Lai gan “Dziesmu svētku “Manai dzimtenei”” rīkotāji, kas nav valsts institūcijas, sabiedrībā raisījuši neizpratni un tiek apspriestas juridiskas nianses, kori Latvijā gatavojas svētkiem. Dziedāt Mežaparka Lielajā estrādē pieteikušies 14 tūkstoši dziedātāju, tostarp 1500 diasporas koristu. Pagaidām neviens koris savu dalību svētkos nav atsaucis. Visi vēlas dziedāt Raimonda Paula dziesmas.  Arī Cēsu novada koristi uzskata, ka R. Pauls pelnījis šādus dziesmu svētkus, un viņi grib dziedāt Maestro dziesmas.   

Jāstrādā, lai skanētu

Koncerta virsdiriģents Mārtiņš Klišāns uzsvēris: “Mēs vienkārši dziedam. Un es vienmēr dziedātājiem esmu teicis, ka jebkura dziesma, ko iemācāties, ir jūsu bagātība. Tā ir jūsu iespēja. Mēs darīsim savu darbiņu, mēs dziedāsim. Tās lielās dziesmas, kuras visi zina no galvas, ir grūti iemācīt korim, jo katrs pie ugunskura un vēl mājas vidē to dzied citādi. Lielais uzdevums ir tos unisonus kaut kā sabalansēt un panākt kopskaņu.”

Pavasarī ikgadējās koru skatēs kori dziedās koncertā “Manai dzimtenei” iekļautās Maestro dziesmas. Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzskata, ka tādu rīcību diktēja koru izvēle piedalīties šīs vasaras koncertā: “Ņemot vērā, ka šie 14 tūkstoši gatavojas un dzied Raimonda Paula repertuāru, tad pēc loģikas, atsaucoties arī mūsu koru konsultatīvajai padomei, mēs drīzāk pieņēmām saprotamu lēmumu, kas arī nav likuma burts, bet likuma gars, – koriem ļaut turpināt apgūt šo repertuāru un skatēs to atrādīt.”  

Viss turpinās

 Cēsu novada jauktie kori pagājušajā nedēļā satikās šīs sezonas pirmajā kopmēģinājumā.

“Gatavojamies “Manai dzimtenei”. Ideja ir skaista un vērienīga, var vien novēlēt, lai rīkotājiem izdodas ieceri īstenot. Novadu virsdiriģenti tiekoties uzsvēra, ka svētkos tiek dots gods Maestro, visi kori ir gatavi dziedāt, gatavoties svētkiem,” “Druvai” teica Cēsu novada koru virsdiriģents Jurģis Cābulis un atgādināja, ka koru kustība ir ceļā uz 2028. gada Dziesmu svētkiem. Ir izsludināts svētku koncertu mākslinieciskās koncepcijas konkurss. Svētku virstēma “Sirdsapziņa”, un tās atslēgvārdi: mantojums, vērtības, gudrība, sirsnība, cieņa. Nākamās sezonas sākumā būs skaidrs par Lielkoncertu un Noslēguma koncertu.

“Iepriekšējā kopmēģinājumā tikāmies pirms Dziesmu svētkiem, pērn liela daļa koru piedalījās “Mālā”. Tagad nopietns darbs, gatavojoties “Manai dzimtenei,” pastāstīja J.Cābulis un uzsvēra, ka novada kori strādā ilgtermiņā, tie pilnveido māksliniecisko līmeni.

“Koru sastāvi kļuvuši lielāki, un īpašs prieks, ka tas notiek div­arpus gadus pirms Dziesmu svētkiem. Zaubes korim un “Vidzemei” ir jauni diriģenti. Izveidojies Cēsu Jauniešu koris. Ārpus Rīgas nodibināt jauniešu kori nav viegli. Cēsis var lepoties. Vasarā Cēsīs notiks Latvijas sieviešu un vīru salidojums, Cēsu svētkos būs koru koncerts,” sezonu ieskicēja koru virsdiriģents un uzsvēra, ka tā būs dinamiska. Līdztekus lielākajiem pasākumiem kori gatavo savas programmas un koncertē.

Pirmajā kopmēģinājumā jauktie kori mācījās R. Paula dziesmas “Tālavas taurētājs” un “Rozes gars”.

Dinamiska un piepildīta sezona

Katram korim sezona solās būt gana intensīva. Taurenes – Dzērbenes kora “Pie Gaujas” vecākā Mārīte Ozolante pastāsta, ka izdziedāta Ziemassvētku programma, tagad koristi mācās “Manai dzimtenei” dziesmas. “Pavasarī atkal kopā ar draugiem rīkosim koncertu “Dzīvo pie Gaujas, dziedi par Gauju”. Tad skanēs dziesmas par Gauju,” atklāj kora vecākā un piebilst, ka kuplāks varētu būt vīru sastāvs, bet ir prieks par tiem, kuri iesaistījušies korī un papildina dziedātāju rindas.

Zaubes kora dziedātājas pirms kopmēģinājuma nedaudz satrauktas. “No šī gada mums ir jauns diriģents Kristers Briedis. Vēl neesam tikušies mēģinājumā,” pastāsta koriste Sarmīte Mellēna, bet Helga Zumenta piebilst, ka septiņus gadus kori vadīja Rihards Rudzītis, pie viņa pierasts un daudz sasniegts. Ziemassvētku koncerts kopā ar viņu bijis ļoti skaists. “Gribam dziedāt, esam nopietns koris, mums vajag talantīgu diriģentu. Sarunās dzirdēts, ka Kristers tāds ir. Pieņemsim un kopā strādāsim,” saka kora vecākā Anita Knēta. Ineta Kalniņa atgādina, ka Zaubes korim ir tradīcijas, kolektīvā valda jauka gaisotne un tas dziedātājus satur kopā. Protams, arī vēlēšanās dziedāt.

“Līgatnes jauktais koris pavasarī svinēs  40 nodziedātus gadus,” ar lepnumu stāsta koriste Aija Andersone un uzsver, ka visus šos gadus kori vada Mārcis Katajs, bet Ilmārs Seilis pievienojās gadu vēlāk. “Esam spēcīgs koris. Mums, šķiet, ir varenākais vīru sastāvs novadā. Vēl pirms iepriekšējiem Dziesmu svētkiem pievienojās siguldieši. Dziedam, jo patīk, noteikti skaisti būs svētki “Manai dzimtenei”,” pārdomās dalās A. Andersone.   

Cēsu kori “Vidzeme” šosezon vada Roberta Kumsāre, bet oktobrī pievienojās Ulvis Krieviņš.

“Jauni diriģenti piesaista jaunus dziedātājus. Mācāmies R. Paula dziesmas, ir svešas, nedzirdētas no izrādēm, arī ļoti nopietnas. “Manai dzimtenei” nebūs kā iepriekšējie R. Paula dziedāšanas svētki pirms gadiem, skanēs nopietna kora mūzika,” pārdomās dalās koristes Daina Olte un Benita Balcara.    “Nekādām klačām, kas virmo ap šiem svētkiem, neticam, dziedam, jo mums patīk.”   

Roberta Kumsāre atzīst, ka repertuārs ir izaicinājums, bet nav nekas neizdarāms. “Koris­tiem dziesmas patīk, tās grūtākās būs tās, kuras iepatiksies, kad būs apgūtas un skanēs. Ir gan dziesmas, kuras daudzi zina, gan jaunas un mazāk pazīstamas, bet R. Paula intonācijas ir dzirdamas,” vērtē diriģente. U. Krieviņš uzsver, koncerts atgādinās, ka Maestro raksta ne tikai populāro mūziku, arī kormūziku. “Ir dziesmas, kuras pirmoreiz dzirdu,” bilst diriģents.     

Dinamiska sezona ir Cēsu Pils korim. Gada nogalē izskanēja sirsnīgs Ziemassvētku koncerts ģimenēm. Koriste Ineta Bundža pastāsta, ka tagad kolektīvs gatavojas “MAESTRO. Raimon­dam PAULAM 90. Koncert­stāsts”, kas martā būs Cēsu koncertzālē.    Koncertā piedalīsies Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends, Valsts kamer­orķestris “Sinfonietta Rīga”. “Esam lepni, ka varam piedalīties tādā koncertā. Martā koncertēsim Ģertrūdes baznīcā Rīgā. Protams, gatavojamies “Manai dzimtenei”. Tā ka daudz jāmācās, jādzied,” saka I. Bundža.

Kora mākslinieciskā vadītāja Marika Austruma uzsver, ka koristiem ir liela laime starp Dziesmu svētkiem dziedāt R. Paula dziesmas.  “Dziesmas nav vieglas, piemēram, kā “Tā­lavas taurētājs”, “Rozes gars” , tās tikai daži kori dziedājuši,” saka M. Austruma un atklāj, ka ar “Rozes garu” Maestro 80 gadu jubilejā apsveicis koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais.    “Maestro pārsteigumu un prieku atceros vēl šodien,” teic kora “Latvija” koriste M. Austruma.

Jauns kļūst varošs

Pērn septembrī darbību uzsāka Cēsu Jauniešu koris. “Sarunās jaunieši atzina, ka labprāt dziedātu korī, ne skolas, bet tādā, kas piedalās plašākā kultūras dzīvē. Pavasarī bija pirmās sanākšanas, vairāki koristi augustā jau piedalījās Cēsu kultūras galvaspilsētas lieluzvedumā “Māls”, pārstāvot jauno kori. Dziedājām valsts svētku koncertā,” stāsta diriģents Patriks Kārlis Stepe.

Īpašu koncertu koris pirms Ziemassvētkiem dāvināja savējiem – draugiem, radiem. Tajā izskanēja plaša programma ar J. Lūsēna, J. Vaivoda, R. Tigula, J. Kalniņa, J. Šipkēvica dziesmām, arī pazīstamā G. F. Hendeļa “Prieks pasaulei” un citas.

“Lai saprastu, kādā virzienā doties, kādu mūziku izpildīt, patlaban kora repertuārs ir daudzveidīgs. Dziedāšana korī aizņem daudz laika, tie nav tikai mēģinājumi, jādzied, jāmācās arī mājās,” stāsta diriģents un uzsver, ka korī ir ne tikai cēsnieki, brauc daudzi no tuvākas un tālākas apkārtnes. Kolektīvā iesaistījušies gan ģimnāzisti, gan jaunās ģimenes, studenti, diriģenta mūzikas vidusskolas kolēģi.

Patlaban Cēsu Jauniešu koris, tāpat kā Pils koris  gatavojas koncertam “MAESTRO. Rai­mondam PAULAM 90. Kon­certstāsts.” “”Manai dzimtenei” vairs nevarējām   pieteikties, bet esam uzrunāti vairākiem projektiem un koncertiem ar profesionāliem kolektīviem un diriģentiem. Ir patīkami un interesanti, ka mūs, jaunu kolektīvu, aicina. Jāattaisno uzticēšanās. Daudz jāstrādā, un koristi ir gatavi ieguldīt laiku” saka diriģents.

Šovasar salidojums Cēsīs

Vecpiebalgas Muižas koris, Priekuļu “Laumas” un vīru koris “Cēsis” šovasar Cēsu Pils parkā kopā ar koriem no visas Latvijas satiksies salidojumā.

“Programma ir plaša. Ir jaunas, arī ilgākus gadus nedziedātas dziesmas. Ko darīt, ir. Koncertā “Manai dzimtenei” vīru korim ir tikai divas dziesmas, pārējās kopā ar jauktajiem koriem,” pastāsta vīru kora vadītāja Marika Slotina-Brante un uzsver, ka viņas vadītie kori katru sezonu iestudē kādu programmu. 14. februārī Latviešu biedrības namā būs viņas vadīto vīru koru “Cēsis” un “Latvis”, kā arī Cēsu jauktā kora “Wenden” koncerts. “Tas būs romantisks koncerts, skanēs J. Lūsēna, R. Paula. V. Atāla un citu komponistu dziesmas, kas pabaro dvēseli klausītājiem un dziedātājiem, pie klavierēm būs Māris Žagars,” stāsta diriģente un uzsver, ka vīru kora sastāvs ir stabils, tikko pievienojies jauns, talantīgs tenors, arī sezonas sākumā korī ienāca jauni dziedātāji.

Sieviešu kora “Laumas” diriģente Iveta Lapiņa ar smaidu teic, ka ir labi, ja salidojums ir Cēsīs, nekur nav jābrauc. “Šosezon repertuārs nav viegls, bet dziesmas skaistas. Sa­lidojumam un “Manai dzimtenei” jāiemācās ap 30 dziesmām. Vienmēr visu esam iemācījušās, jāstrādā,” teic I. Lapiņa. Martā “Laumām” būs koncerts Ogrē, tur arī notiks sieviešu koru kopmēģinājums.