Latvijā kopš 2024./2025.mācību gada vidējā izglītībā ieviesta obligātā valsts aizsardzības mācība (VAM), un Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ir pieņēmusi tādu lēmumu. Pirmajā akadēmiskajā gadā ar šo programmu izdevies iepazīstināt ap 26 tūkstošiem jauniešu    274 izglītības iestādēs. VAM apguve netiek organizēta ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās.      

Aizsardzības ministrijas izveidotajā portālā “Sargs.lv” lasāms, ka šajā mācību gadā samazināts programmas kontaktstundu skaits no 140 uz 112, taču plānots, ka to apgūs nu jau 34 tūkstoši vidusskolēnu.

Daļā Latvijas vidusskolu VAM kā pilotprojektu ieviesa jau no 2018.gada. Tiesa, izglītības iestādes jauno mācību priekšmetu iemēģināja katra savā režīmā gan attiecībā uz stundu skaitu, gan atbilstošā vecuma jauniešu loku. Kā tad norit šīs mācības, un ko mūsu jauniešiem tur paspēj iemācīt?

Kā mums sokas VAM apguvē

Novembra ieskaņā “Druva” ielūkojās VAM nodarbībās Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, kur 10.klases audzēkņiem ievadu orientēšanās zinībās un praktisku to izmantošanu apvidū līdzēja apgūt divi instruktori – Egils Kaimiņš un Mārtiņš Jēgers.

Šīs dienas noslēgumā jauniešiem bija paredzēts arī klausīties teoriju par dronu darbību un izmantošanu, iemēģināt roku sejas maskēšanā ar tam paredzēto krēmu.

Taujāts pēc atskata uz līdzšinējiem gadiem, kas šajā samērā jaunajā mācību priekšmetā vidusskolēniem šķistu svarīgākais un kam gribētos vairāk pievērst uzmanību,  M.Jēgers atzīmē, ka viņam  ļoti būtiskas šķiet sarunas par vēsturiskajiem notikumiem. “Manuprāt, būtiskas ir sarunas un analīze par kritiskajiem vēstures brīžiem valsts aizsardzības kontekstā – kā valsts tapa, kā zaudēja neatkarību,” pārdomās dalās instruktors. Bez kritikas, bet, viņaprāt, diez vai vēstures skolotājiem mācību stundās pietiek laika ar audzēkņiem analizēt Latvijas valsts vēsturi no valsts aizsardzības konteksta, kā arī paanalizēt, kā tas mūsdienās ietu kopā. Kā lieku vai patlaban izlaižamu viņš gan arī neatzīst neko, bet smejot atgādina, ka    šajā mācību gadā jau dabūjuši  atteikties no ievērojama stundu skaita, lai iekļautos vidējās izglītības standartā.
M.Jēgers piemetina, ka skolas apstākļos nav speciāli militārām mācībām pielāgotas vides, audzēkņiem nav lauka mācībām vajadzīgā tērpa, aprīkojuma, tāpēc lauka mācības nav īstenojamas. Taču instruktors uzreiz piebilst, ka paplašinātās mācības gan ir iespēja apgūt vasarā nometnē, bet dalība tajās ir brīva jauniešu izvēle.

Rezumējot pieredzi, instruktors teic – jaunieši ir visnotaļ gudri. “Pat ja liela daļa ikdienā neseko ģeopolitiskajiem notikumiem, kad sākam runāt par šīm tēmām, viņi tās lieliski uzķer,” stāsta M.Jēgers, “kopējais noskaņojums un atvērtība mēdz būt atšķirīga. Reizumis gadās klase, kad šķiet – skolēniem nav motivācijas apgūt šo priekšmetu.” Viņš domā, ka tam nav saistības ar nespēju uztvert informāciju vai iebildumiem par konkrēto saturu, bet gan ar šim vecumam atbilstošām personības pārmaiņām. Taču M.Jēgers atzīst, ka šo mācību ietvaros nav pieredzējis nesaskaņas vai atklātus konfliktus.

“Vispār jau mūsu mācību priekšmets ir ļoti vienkāršs, tur nav nekā sarežģīta. Tas noteikti nav arī priekšmets, kur izšķirtos – būt vai nebūt jaunieša vidējai izglītībai,”    pārdomās dalās instruktors, secinot, ka vienīgais iemesls kaut ko nenokārtot šajā mācību priekšmetā var būt tikai absolūta nevēlēšanās. Viņš teic – tieši šī gada DACVĢ desmitie ir tiešām motivēti un labi uztver visu. “Iespējams, tāpēc,  ka šis mācību priekšmets otro gadu ir obligāts un jaunieši to pieņēmuši kā pašsaprotamu,” min M.Jē­gers. Taujāts par vecuma piemērotību, viņam šķiet, ka ir labi ar pašreizējo izvēli – ap 10. un 11.klasi, kad jaunieši jau ir gana lieli, lai ar viņiem runātu par nopietnām lietām – valsts aizsardzību, kā tā ietekmē ikdienā.

Jauniešiem vienmēr visvairāk patikušas dažādas praktiskās aktivitātes, arī iespēja pašiem radoši izpausties. Uz vaicājumu, vai šaušanas nodarbībās jaunieši nesāk uzvesties riskanti, M.Jēgers teic – viņiem pirms tam ir bijušas gan teorētiskās mācības par drošības noteikumiem, apiešanos ar ieroci, gan darbībām pēc komandām. Tajā brīdī, kad ir jāšauj, viņi šķiet sagatavojušies un pat tā kā saņemas.

Protams, līdz tādai pilnvērtīgai karavīru apmācībai šajā mācību priekšmetā ir vēl tālu. Ja karavīram pašu pamata iemaņu apgūšanai ir paredzētas nepārtrauktas mācības trīs vai četrus mēnešus, tad šeit jauniešiem ir tikai septiņas mācību dienas gadā. Taču M.Jēgers uzsver – jaunieši tiek iepazīstināti un, pats galvenais, ieinteresēti. “Iespējams, kādu šīs nodarbības tiešām ieinteresē un viņš sajūt aicinājumu saistīties ar aizsardzības jomu,” cerīgi min jaunsargu instruktors, piebilstot – tas nenozīmē obligāti karavīra dienestu, bet var kļūt arī par policistu, prokuroru, ugunsdzēsēju vai arī strādāt kādā uzņēmumā aizsardzības industri­jā.

VAM

Cēsu novada vidusskolās apguvuši un apgūst:
– 2024./2025. mācību gadā – 715 audzēkņi;
– 2025./2026. mācību gadā – patlaban apgūst nepilns tūkstotis jeb aptuveni 980 audzēkņu.

Ko jauniešiem dod šīs mācības

Valsts aizsardzības mācība (VAM) ir mācību kurss vidējās izglītības līmenī – tiek iekļauts 10. un 11.klašu stundu grafikos. Profesionālās vidējās izglītības iestādēs VAM attiecīgi mācās vai nu 1. un 2. kursā vai 2. un 3.kursā.

VAM programmas apguvi skolēniem visā Latvijā nodrošina instruktori no aizsardzības ministra pakļautībā esošās tiešās pārvaldes iestādes “Jaunsar­dzes centrs”. Mācības notiek vie­nu reizi mēnesī, izņemot septembri un janvāri; katrā reizē ir astoņas mācību stundas.

Mācību kursam ir trīs paralēli apgūstami moduļi: pilsoniskums, noturība un aizsardzības iemaņas. Pirmais modulis – pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā –iepazīstina ar situācijām, kas izraisa korupciju, varas sagrābšanu un manipulācijas ar sabiedrību, kā arī kopīgi analizē tās no valsts drošības perspektīvas. Apmācāmie šajā program­mas daļā iepazīstas arī ar  vēstures liecībām un konkrētu kauju norisi, skolēni modelē alternatīvus rīcības variantus.

Otrā mācību daļa – gan tikai četru mācību stundu garumā – ir “Noturība krīzes situācijās un vadība”. Tajā iepazīstina ar vis­aptverošas valsts aizsardzības un totālas aizsardzības jēdzieniem, kā arī prasmi modelēt    savu rīcību ārkārtas situācijās: kur un kā iegūt informāciju, kā sagatavoties krīzei, kādi var būt apdraudējumi, kā arī kādi ir iedzīvotāju pienākumi un tiesības militāras krīzes gadījumā.

Trešais un visplašākais modulis ir valsts aizsardzības iemaņas. Mērķis ir attīstīt prasmes rīcībai krīzes situācijā un valsts aizsardzībai, mudināt jauniešus mērķtiecīgi izglītoties valsts aizsardzības jomā un pilnveidot fiziskās spējas. Izglītoja­mos iepazīstina arī ar militārajiem sakariem, komunikāciju, faktu pārbaudi un informācijas avotu uzticamību. Skolēni apgūst NATO fonētisko alfabētu un tā izmantošanu, topogrāfiju, arī reālu orientēšanos    militārajās kartēs un  dabā. Šajā modulī iekļauta arī šaujamieroču, to vēstures un izmantošanas iepazīšana, tostarp šaušanas iemaņu attīstīšana.

Mācību rezultāti jeb sniegums tiek novērtēts aprakstoši, vienkāršoti nosakot apguves līmeni: “apguvis”, “daļēji apguvis” un “nav apguvis”.

Jauniešiem, kuri reliģiskās vai filozofiskās pārliecības vai vēl citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu VAM priekšmeta daļu, tiek solīts, ka instruktors mācību saturu un procesu pielāgos individuāli.

Savukārt VAM pasniedzējiem –instruktoriem Jaunsar­dzes centra (JC) direktors pulk­vedis Valts Āboliņš uzsver nepārtrauktu pedagoģiskās kvalitātes celšanu. Pavasarī JC organizē  apjomīgu pētījumu, iesaistot skolēnus, instruktorus, skolu vadību un izglītojamo vecākus. Plānotais mērķis ir noskaidrot, cik efektīvi izdodas sasniegt VAM izvirzītos uzdevumus un kas vēl būtu jāmaina šī kursa īstenošanā, tajā skaitā arī pašā mācību programmā.

Piedāvājums aktīvākajiem

Pēc VAM audzēkņiem jau šogad augustā bija iespēja brīvprātīgi piedalīties mācību nometnēs. Šogad tajās bijis nepilns pusotrs simts jauniešu, no kuriem 28 pabeiguši arī specializēto dronu nometni.

Aizsardzības mācību nometnē jaunieši apgūst gan lauka kaujas iemaņas, topogrāfijas un sakaru pamatus, ierindas mācību, kā arī šaušanas nodarbības un pirmās palīdzības sniegšanu. Pēc šīm nometnēm jaunieši atzinuši, ka sākotnēji bijis nedaudz bailīgi, taču galu galā ne mirkli nav bijis garlaicīgi, kādam citam ļoti paticis praktisko mācību pārsvars pret teorijas apgūšanu, vēl kādam vairāk patikušas visas pārējās nodarbības, izņemot šaušanas un ieroču mācību. Nākamajā vasarā iecerēts piedāvāt pat vairākas specializētās nometnes, tostarp veicinot šo jauniešu interesi par dažādu dienestu darbu.

Absolvējot šādu VAM nometni, tās dalībnieki gan iegūst priekšrocības atlasē, gan kandidējot uz profesionālo dienestu, Zemessardzi, piesakoties mācībām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Valsts robežsardzes koledžā vai Valsts policijas koledžā.