Cēsu novada teritorijas plānojuma pirmās redakcijas apspriešanas klātienes sanāksmē Priekuļos piedalījās vairāk nekā astoņi desmiti iedzīvotāju. Priekuļu apvienības pārvaldes teritorijas ciemos nekas būtisks nemainīsies, taču būtiska novadnieku pretestība izskanējusi pret pašvaldības ieceri paplašināt Cēsu pilsētas robežas, kas daļēji skar arī Priekuļu pagasta iedzīvotājus.

Galvenais – grib palikt priekulieši.
Bet ir arī sadzīviskākas lietas

Mierīgāk nekā pirms nedēļas Cēsīs notikušajā sapulcē sanākušie uzklausīja pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājas Madaras Jenertes stāstījumu par ieceri palielināt pilsētas teritoriju un to, ka robežu pārcelšana vienkārši fiksētu, kas jau noticis pēdējās desmitgadēs. Vienlai­kus M. Jenerte vērsa uzmanību – plānojuma izstrādē pilsētā apzināti nav iekļauta visu tai blakus esošo ciemu teritorijas, kā to mēģina darīt citviet Latvijā. Izstrādātāji pievienojuši tikai tās platības, kuras jau faktiski ir pilsētā.

Šajā plānojuma apspriedē kā vēl nevienā iepriekš sanākušie novadnieki ļoti ilgi nespēja saņemties uzdot sasāpējušos jautājumus. Galu galā    Kristaps Bergs pieklājīgi pateicās Attīs­tības pārvaldes vadītājai Ma­darai Jenertei par skaidrojumu, taču neslēpa interesi – kādi ir vietvaras secinājumi pēc skaļi aizvadītās sanāksmes Cēsīs. “Vai esat ar tiem iedzīvotājiem (kuru īpašumi tiek pievienoti Cēsīm) runājuši? Kāds būs ieguvums no pilsētas teritorijas palielināšanas?” Uz šiem jautājumiem gan pašvaldības pārstāvei bija grūtāk konkrēti atbildēt. Viņa solīja dokumenta otrajā redakcijā pievienot datus, par cik cilvēkiem palielināsies Cēsu iedzīvotāju skaits, paplašinoties pilsētas teritorijai. M. Jenerte gan atzina, ka tūlītēja ieguvuma no pievienošanās pilsētai, visticamāk, nevienam nebūs.

K. Bergs atbildēs izcēla zināmu pretrunu – pilsētas paplašināšana it kā vērsta arī uz iedzīvotāju skaita pieaugumu un ar to saistītām nākotnes iespējām, bet skaitļi pat netiek minēti. Zālē ik pa laikam arī bija manāma neapmierināta murdoņa un klausītāju grupēšanās, un kāds ar skaļu uzsaucienu aicināja parakstīties iedzīvotājus, kuri ir pret Cēsu robežas palielināšanu vismaz sava īpašuma virzienā.

Novadniece, vīriešu frizētavu tīkla “Royal Dandy” izveidotāja Sigita Norvele savukārt mudināja plānotājus rūpīgāk pārskatīt apkaimi Veselavas pagastā pie Bērzkroga. Viņa vērtēja, ka ap un iepretī degvielas uzpildes stacijai “Circle K” būtu ideāla vieta industriālai, rūpnieciskai teritorijai. Šajā apkārtnē esot ieplānots saules parks, tāpēc samērā netālu no Cēsīm ļoti izdevīgā Vidzemes šosejas posmā uzņēmējiem parādītos iespējas ko attīstīt, rastos arī jaunas darbavietas. M. Jenerte gan atzīmēja, ka jau šai apkaimē lielākoties piešķirtais “L1” zonējums atļauj diezgan daudzveidīgu saimniecisko darbību, taču solīja jautājumu vēl izpētīt.

Sanāksmē izpaudās arī Cēsu pievārtē dzīvojoša iedzīvotāja sašutums par pašvaldības nekā nedarīšanu, lai ierobežotu privātā vispārējās aviācijas lidlauka darbības zonu. Attīstības pārvaldes vadītāja uzsvēra, ka regulēt vietējās aviācijas darbību nav vietvaras kompetencē.

Kāda Priekuļu iedzīvotāja Dzintra kategoriski noraidīja individuālās apbūves iespēju paredzēšanu pašreizējā mazdārziņu teritorijā. Lielākoties dārziņus kopj daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, un tā ir viņu vienīgā iespēja darboties ārā. Pašval­dības pārstāvji atzina, ka mazdārziņus Priekuļu centrā viņi nesaskata kā ilgtermiņa risinājumu, tādēļ šis izmantošanas veids teritorijai noteikts kā “pagaidu”. Nākotnē te varētu būt nelieli apbūves gabali.

Iedzīvotāji interesējās, vai būs iespēja noklausīties teritorijas plānojuma publiskās apspriešanas klātienes sapulču ierakstus. M. Jenerte atzina, ka pašvaldības juristi un datu aizsardzības speciālisti tomēr pateikuši “nē” ierakstu publiskošanai, kā tas sākotnēji bija iecerēts. Ieraksti ir saglabāti un pēc neilga laika būšot pieejami lasāmā formā, kur runātāji tikšot anonimizēti. Viņa gan atzina, ka ar atsevišķu apmeklētāju pūlēm Cēsīs sanāksmes ieraksta fragmenti nonākuši kā “Facebook”, tā “Youtube” platformās, bet no vietvaras viedokļa šos ierakstus tomēr nevarot izlikt publiski pieejamus.

Vāc parakstus pret pievienošanu

Pret savas zemes un apkaimes pievienošanu Cēsīm stingri iestājas Meijermuižas māju “Lejnieku” iemītniece Sarmīte Martinova-Anoško, kura par to jau rakstiski informējusi paš­valdību un patlaban gatavo iesniegumu, kuru aicina parakstīt citus iedzīvotājus, kuru īpašumus paredz iekļaut pilsētas administratīvajā teritorijā. Līdz ceturtdienai, 12. febru­ārim, bija izdevies savākt ap 40 parakstiem “PRET” šo pašvaldības ieceri.

Sieviete pastāstīja, ka jau pirms gadu mijas pašvaldībai nosūtījusi septiņu cilvēku, kaimiņu, parakstītu vēstuli, kurā iebilst pret plānojumā paredzēto. Saņēmusi, viņasprāt, “izplūdušu” atbildi par Meijermuižas iedzīvotāju iespējām pilsētas infrastruktūras izmantošanā. Janvārī vēl katras zemes īpašnieks uzrakstījis atsevišķu iesniegumu. Tagad S. Martinova-Anoško nolēmusi savākt vairāku domubiedru parakstus.

“Mēs vienmēr esam jutušies kā drabesieši,” uzsver kundze, turklāt piebilst – viņa arī sapratusi, ka līdz ar adrešu maiņu reģistrētie dati būšot jānomaina, piemēram, Zemesgrāmatā, pašiem zemes īpašniekiem. Viņa ar kaimiņiem esot jau runājuši arī ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem, saņēmuši atbildi – ja arī pēc otrās redakcijas zemes īpašnieku viedoklis netikšot ņemts vērā, tad, iespējams, varētu plānošanas procesā iesaistīt kādu ministrijas speci­ālistu.

Viens no pēdējā iesnieguma parakstītājiem Jānis Tirons no “Zīberiem 3”, kurš atzīst, ka viņa ģimene esot salīdzinoši mazākie cietēji, jo zemesgabals ir mazs, ar parakstu galvenokārt pievienojies, lai atbalstītu kaimiņus. “Protams, zemesgabala (nekustamā īpašuma) nodokļa dēļ esam pret pievienošanos,” uzsver vīrietis, piemetinot – arī nekādu labumu sev no pievienošanās Cēsīm viņš neredzot.

Neapmierināti par pievienošanos pilsētai esot arī Priekuļu pagasta Dukuru ciema iedzīvotāji. Dace Krūze, kuras īpašums jau divus gadus esot Cēsu robežās, “Druvai” atzina, ka joprojām savu ģimeni neatzīst kā cēsniekus un pagaidām arī nekādus ieguvumus no iekļaušanas pilsētā neesot izjutusi. Patlaban apkaimes iedzīvotāji ir neapmierināti par ūdenssaimniecības uzņēmuma “Vinda” sakāpinātajām pakalpojumu cenām, neatsaucību līdzēt ūdensvada avārijā un ignoranci pret vajadzību šeit ko atjaunot ūdens apgādes sistēmā. Vēl cita sadzīviska nebūšana – ceļa laterna, kas nedeg. Jau divkārt esot ziņojuši paš­valdībai, vismaz vienu reizi saņēmuši solījumu, ka piebraukšot ar pacēlāju un salabošot laternu. “Ir jau februāris, joprojām neviens nav atbraucis,” skumji secina iedzīvotāja, atminot, ka, esot Priekuļu teritorijā, šādi jautājumi sakārtojušies raitāk.

Robežas maiņa dzīvesveidu nemaina

Neapmierinātība saistībā ar jaunā plānojuma piedāvājumu milzusi gan par iecerētajām pārmaiņām, gan, iespējams, ne līdz galam pārdomāto komunikācijas veidu. “Druva” lūdza Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam komentāru par apsvērumiem Cēsu robežu paplašināšanai.

Līdztekus skaidrojumam, ka pilsētas administratīvo robežu saskaņošana ar faktisko situ­āciju ir loģisks attīstības solis, nevis mākslīga paplašināšanās, novada vadība uzsver – apbūves raksturu nosaka teritorijas plānojums un funkcionālais zonējums, nevis nosaukums “pilsēta”. Tātad, ja daudzi piepilsētas iedzīvotāji apzināti izvēlējušies klusāku, retāk apbūvētu vidi ar lielākiem zemesgabaliem un mazāku satiksmes intensitāti, robežas maiņa pati par sevi šo dzīvesveidu nemaina. Ar skaidri noteiktām prasībām par minimālo zemesgabalu platību, apbūves intensitāti un zaļo teritoriju saglabāšanu arī ir iespējams nodrošināt, ka piepilsētas raksturs pilsētas teritorijā saglabājas arī administratīvi.

Lai gan par nekustamā īpašuma nodokli jau iedzīvotāju sapulcēs runāts vairākkārt un pašvaldība mājaslapā publiskojusi papildu skaidrojumu, arī J. Rozenbergs vēlreiz uzsver – teritorijas iekļaušana pilsētas robežās automātiski nepalielinās šo nodokli, jo tā aprēķins balstās uz kadastrālo vērtību un īpašumu lietošanas mērķi, nevis administratīvo robežu.

Vietvaras vadītājs arī atzīmē – iekļaušana pilsētā ir iespēja teritorijai piesaistīt finansējumu infrastruktūras uzlabošanai. Ja konkrētā vieta nav pilsētas administratīvajā teritorijā, nereti nav tiesiska pamata, lai šīs vietas attīstībai pretendētu uz noteiktiem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem, kas paredzēti apdzīvotām vietām ar pilsētas funkcijām. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji var gadiem gaidīt sakārtotas ielas, apgaismojumu vai inženierkomunikāciju uzlabošanu. Vienlaikus domes vadība uzsver – administratīvā statusa maiņa automātiski nenozīmē tūlītēju būvniecības vilni vai strauju apbūves sablīvēšanos. Tas nenozīmē arī obligātu asfaltēšanu vai jaunu projektu uzsākšanu bez plānošanas, norāda J. Rozenbergs, paskaidrojot, ka teritoriju iekļauj kopējā pilsētas attīstības sistēmā, kur investīcijas tiek plānotas mērķtiecīgi, nevis fragmentāri.       

Vietvaras vadība uzsver gatavību dialogam. Kā kompromiss potenciāli pievienojamajās teritorijās tiek piedāvāts noteikt funkcionālo zonu “L1” – lauksaimniecības teritorija ar minimālo jaunizveidojamās zemes vienības platību 0,5 hektāri. No pašvaldības viedokļa šāds regulējums ļautu sabalansēt gan iedzīvotāju intereses, gan saglabāt apkaimju raksturu un vienlaikus arī nodrošināt skaidru, ilgtspējīgu attīstības ietvaru.