Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums (VTDT) no 1. septembra nodrošina izglītību Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem ieslodzītajiem. Līdz šim to darīja Tieslietu ministrijas padotībā esošā Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola, kas no 31. augusta likvidēta.

Pēdējos gados aktīvi notiek izglītības iestāžu tīkla sakārtošana. Tā kā izglītības procesa nodrošināšana nav Tieslietu ministrijas funkcija, tika lemts par funkcijas nodošanu mācību iestādei, kas izglītību nodrošina ārpus ieslodzījuma vietas.

2020. gadā Tiesībsargs norādīja uz profesionālās izglītības trūkumu Cēsu Audzināšanas iestādē, ieslodzītajiem līdztekus vispārējai izglītībai nebija iespēju apgūt profesiju. Pēc sagatavošanās darbiem 2022. gadā tika noslēgta vienošanās ar Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu par profesionālās izglītības programmu īstenošanu. Tādējādi tehnikumam jau ir vairāku gadu pieredze darbā ar ieslodzītajiem.

Nepilngadīgo ieslodzīto mācības Cēsīs no 1. septembra nodrošina VTDT

“Tieslietu ministrijas izglītības funkcijas nodošana Iz­glītības un zinātnes ministrijai šķiet saprotama. Un, tā kā mēs audzināšanas iestādei nodrošinājām profesionālās izglītības moduļus, bija jau izveidojusies ļoti laba sadarbība. Secinājām, ka varam nodrošināt arī vispārējo un vidējo izglītību,” izmaiņas pozitīvi vērtē Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma direktors Artūrs Sņegovičs. “Jā, mums tas ir papildu darbs, bet tas ir labs izaicinājums, un pozitīvi vērtējama arī valsts iestāžu sadarbība.”    Direktors norāda, ka izmaiņām bija nepieciešama arī politiskā griba un finanšu jautājumu sakārtošana: “Tagad tas ir atrisināts. Mēs saņemam finansējumu, kas attiecas uz skolotāju algām, to arī respektējam un ar to strādājam.”

Mācības arvien notiek ieslodzījuma vietā

Audzināšanas iestādē septembrī mācības uzsāka 18 jaunieši. Viņi apgūst dažādas programmas no sestās līdz 12. klasei. Stundas joprojām notiek audzināšanas iestādes klašu telpās Cēsīs, Līgatnes ielā 6. Tāpēc pārmaiņas mācību procesa organizācijā neizjūt ne ieslodzītie jaunieši, ne arī tehnikuma audzēkņi. Taču jauniešiem, kas sodīti ar brīvības atņemšanu, būs vienas pārmaiņas – diplomā par iegūto izglītību kā mācību iestādi turpmāk norādīs Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu, nebūs arī atsauces uz ieslodzījuma vietu.

VTDT direktors Artūrs Sņegovičs pastāsta, ka klases audzināšanas iestādē ir labi aprīkotas, gaišas, tajās ir patīkami atrasties, arī materiāli tehniskā bāze ir laba, ir viss vajadzīgais mācību procesam. Bet vajadzības gadījumā mācību grāmatas tiks papildinātas ar jaunākām. Sarunās ar pedagogiem direktors izzinājis, vai nepieciešami vēl kādi uzlabojumi un izmaiņas, secinot, ka pedagogiem ir viss nepieciešamais darba veikšanai.

Darbu turpina līdzšinējie pedagogi

Būtisku pārmaiņu nav arī pedagogiem. Tehnikuma skolotāji strādā savā skolā VTDT ēkās Cēsīs, Valmieras ielā, un Prie­kuļos. Pedagogi, kas līdz šim strādāja audzināšanas iestādē,    turpina darbu tur, tikai viens skolotājs pārtraucis aktīvās darba gaitas. “Tāds arī bija mūsu mērķis, jo pedagogiem, kas strādā ar sodītajiem jauniešiem, ir pat vairāku desmitu gadu pieredze šajā jomā. Viņi dara fantastisku darbu,” uzsver direktors.

Tomēr, ja VTDT ikdienas darbā vispārējās izglītības priekšmetos trūks kāda pedagoga, Artūrs Sņegovičs plāno primāri uzrunāt skolotājus, kuriem darba vieta ir audzināšanas iestādē.

“Jaunos kolēģus ar prieku esam uzņēmuši tehnikuma darbinieku saimē un iesaistīsim viņus arī mūsu rīkotajos pasākumos, mācībās, semināros. Savukārt man un direktora vietniecei mācību darbā pozitīvs izaicinājums ir apgūt nianses, kas saistās ar pamatizglītības apgūšanu. Mēs labi pārzinām, kāda ir profesionālā, vidējā izglītība, bet audzināšanas iestādē mācības notiek, sākot jau no sestās klases. Tāpat mēs pilnībā respektējam tos noteikumus, kas ir ieslodzījuma vietā. Mēs tur esam ciemiņi, kuri ienāk, skolotāji dara savu darbu, un viņu galvenais uzdevums ir mācīt,” norāda direktors. “Cenšamies dot labāko jauniešiem tieši ar labu izglītību, parādīt, ka mācoties ir iespējama labāka dzīve. Redzam, ka ir jaunieši, kas plāno pēc iznākšanas brīvībā turpināt mācības, ir tādi, kam ir skaisti sapņi un plāni nākotnei – uzsākuši studijas, dzīvi sakārtojuši.”

Profesija – pamats nākotnes iespējām

Tāpat kā līdz šim ieslodzītajiem iespējams apgūt tehnikuma piedāvāto profesionālās izglītības moduli, un valsts finansē 16 vietas. Direktors atzinīgi vērtē izveidojušos sadarbību ar ieslodzījuma vietu: “Sadarbība ir veiksmīga. Katru gadu tikai pieslīpējam detaļas, jo mums aizvien pilnveidojas izpratne par iestādes procesiem, un sadarbība kļūst vēl labāka.”

Moduļu apguve ir brīvprātīga, to apgūst tie, kam interesē noteiktā profesija. Direktors gan atzīst: “Sākumā viņi visi grib mācīties, bet vēlāk labi redzam, ka līdzīgi kā iepriekš, brīvībā, arī te daudzi neapmeklē nodarbības un nemācās. Iemesli, protams, ir individuāli.”

Profesijas apguve notiek pēcpusdienās no pusčetriem līdz sešiem. Katru gadu iespējams apgūt citu profesiju, tāpēc četru gadu laikā var iemācīties pat četrus arodus, ja jaunietis ieslodzījuma vietā ir tik ilgi. Šogad piedāvāts iegūt kvalifikāciju programmā “Pavāra palīgs”, pirms tam bija “Galdnieka palīgs”, “Apdares darbu strādnieks”, “Šuvējs”.

Aroda izglītību nodrošina tehnikuma profesionālo priekšmetu skolotāji, arī viņiem ir vērtīgi iepazīt jauniešus ieslodzījumā. “Tā kā šogad tehnikumā neuzņēmām studentus pavāru specialitātē, profesionālo priekšmetu pasniedzējiem samazinājās slodze un varējām ieslodzītajiem mācīt pavāra palīga moduli. Pagājušajā gadā, kad apmācījām galdnieka palīga prasmēs, tehnikuma pasniedzējiem tiešajā darbā bija liela slodze, bet darbam audzināšanas iestādē piekrita mūsu bijušais skolotājs. Jebkurā gadījumā meklējam un vienmēr nodrošinām pasniedzējus, jo galvenais uzdevums ir radīt priekšnoteikumus labam un kvalitatīvam mācību procesam.”

Audzēkņi mācību gada beigās kārto eksāmenu un saņem apliecību par kvalifikāciju. Ja ieslodzījuma laiks beidzas ātrāk, var gadīties, ka jaunietis mācības pabeigt nepagūst. Tomēr, ja viņš izrāda vēlmi kārtot eksāmenu un iegūt profesiju, tiek meklēti risinājumi. Tehnikums neveic uzskaiti, kā profesiju apguvušie to tālāk izmanto. Tomēr redzams, ka jaunieši lepojas ar iegūtajām zināšanām. Pērn, kad apguva galdnieka palīgu profesiju, viņi lepni dalījās ar savu ģimeni paveiktajā. “Viņi redz, ka ar iegūtajām prasmēm varēs darīt darbu un pelnīt sev iztiku,” secina A. Sņegovičs.

Jāaizdomājas visai sabiedrībai

Cēsu Audzināšanas iestādē aizvadīts 1. septembris, kurā piedalījies arī VTDT direktors, uzrunājis jauniešus, tāpat bijušas un vēl būs individuālas sarunas ar    ieslodzītajiem. “Runājam par izglītības nozīmi, par nākotni, par viņu plāniem. Sarunas ļauj arī man pašam labāk izprast sistēmu, iemeslus, kāpēc, kas un kā ir noticis, kā varam virzīties no šī punkta uz nākotni. Ir skaidrs, ka ar šiem jauniešiem ir jārunā citādi, bet arī viņi ir pelnījuši izglītību – labu izglītību. Ja arī kaut kas ir nogājis šķērsām pagātnē, tas nenozīmē, ka nav iespējama laba nākotne. Un es ticu, ja viņi grib, tad arī var. Redzu spējīgus jauniešus, kuri grib mācīties, viss ir atkarīgs no viņiem pašiem – kā jau mums visiem,” pārdomās dalās Artūrs Sņegovičs.

Tehnikuma direktors ļoti augstu vērtē pedagogu darbu ar ieslodzītajiem. Ikvienam skolotājam ir jābūt arī psihologam, ieslodzījuma vietā strādājošajiem jābūt tādiem vēl lielākā mērā. A.Sņego­vičs arī aicina aizdomāties, kāpēc ir vajadzīgas tādas ieslodzījumu vietas, kas nogājis greizi, ka pavisam jauni cilvēki tajās atrodas. “Tas ir stāsts par sabiedrību kopumā. Jaunieši, kas tur atrodas, iespējams, ir auguši un dzīvojuši nelabvēlīgā, noziegumus veicinošā vidē. Lielais jautājums, vai mēs ar kvalitatīvu izglītību viņus varam ievirzīt pareizajās sliedēs,” tā A.Sņegovičs.

Dzīvē var notikt dažādi, pusaudzis, jaunietis var iekļūt pašam un sabiedrībai bīstamās situācijās, bet tas nenozīmē, ka nākotnei ir jābūt tādai pašai. Ir arī pozitīvi piemēri, ir cilvēki, kuri pēc izciestā soda ieslodzījuma vietā no nozieguma ceļa ir aizgājuši likumpaklausīgā ceļā. Arī viņiem ir jārunā ar ieslodzītajiem, jādalās savā stāstā, jo tie parāda, ka viss ir iespējams, ja vien jaunietis pats to vēlas un pieliek pūles, lai tā būtu.

Mācoties iemācās dzīvot sabiedrībā

Latvijā visiem nepilngadīgajiem jāapgūst pamatskolas izglītība līdz 18 gadu vecumam. Tas attiecas arī uz tiem jauniešiem, kuri atrodas ieslodzījumā. Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteikts, ka ieslodzītajiem jāno­drošina resocializācijas process, radot priekšnoteikumus viņu tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes un veidojot sociāli pozitīvu vērtību izpratni. Viens no sociālās rehabilitācijas līdzekļiem ir izglītošana.

Ieslodzījumā iegūtā pamatizglītība ir kritiski svarīga, lai jaunietis turpinātu apgūt izglītību pēc soda izciešanas. Tāpat izglītībai ir svarīga loma nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanā. Ieslodzījuma laikā iegūtā izglītība nodrošina iespēju, iznākot brīvībā, iesaistīties nodarbinātībā. Mācību process ir būtisks arī citu resocializācijas mērķu sasniegšanai: mērķtiecības, patstāvīguma, koncentrēšanās un citu spēju attīstībai.

Gan vispārējās, gan profesionālās izglītības apguvi ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās nodrošina publiskās izglītības iestādes. Šobrīd ieslodzījuma vietas sadarbojas ar piecām vispārējās izglītības iestādēm (Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola, Jelgavas Amatu vidusskola, Jēkabpils 2. vidusskola,    Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola, Valmieras 2. vidusskola) un sešām profesionālās izglītības iestādēm (Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums, Jelgavas Tehnikums, Rīgas Stila un modes tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums,    Aizkraukles profesionālā vidusskola).

Ik gadu vispārējo izglītību iegūst ap 250 ieslodzīto un profesionālo izglītību – ap 470 ieslodzīto. Pēdējo gadu statistika liecina, ka ieslodzītie vēlas iegūt vidējo izglītību: 2024. gadā vidēji gadā tika iesaistīti 162 ieslodzītie, 2023. gadā – 180 ieslodzītie, 2022. gadā – 202. Daļa no viņiem interesējas par iespējām apgūt augstāko izglītību attālināti. Savukārt vispārējās pamatizglītības apguvē 2024. gadā vidēji bija iesaistīti 93 ieslodzītie, 2023. gadā – 78 ieslodzītie, 2022. gadā – 82. Ieslodzītie, kas vairākas reizes nokļūst ieslodzījumā, izmanto izglītības iespējas, iegūstot vairākas profesionālās kvalifikācijas.

Avots: TAP portāls, Ministru kabineta Rīkojuma projekta Nr.25-TA-603 anotācija