Jaunpiebalgā teritorijas plānojums bez būtiskām pārmaiņām – labi vai slikti?

Cēsu novada jaunais teritorijas plānojums Jaunpiebalgas apvienībā nav viesis tikpat kā nekādas ievērojamas pārmaiņas – apdzīvoto vietu robežas mainītas pavisam nedaudz. Iespējams, tas bija iemesls, kāpēc uz plānojuma pirmās redakcijas klātienes sapulci bija atnākuši vien kādi desmit jaunpiebaldzēni.

Pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte detalizētāk iepazīstināja ar plānojumā paredzēto. Atnākušie jautāja par dažādām niansēm, kas attiecināmas tieši uz viņu saimniecību, un tajās īstenojamajām darbībām. Izskanēja arī interese par applūstošajām teritorijām – kādēļ tādu skaits novada plānojumā ir samazinājies. M. Jenerte paskaidroja, ka atbilstoši izstrādes noteikumiem teritoriju plānojumā kā applūstošas iekļauj tikai tās teritorijas, kas uzrādītas Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā. Cēsu novadā tāda vieta ir tikai Gauja pie Cēsīm, kur ir precīzi uzmodelētas varbūtības, kas un cik daudz var applūst. Vietējie iedzīvotāji gan pārliecināti, ka vismaz reizi desmit gados arī šai pusē upe applūstot, tādēļ neizprot izvēli kartē vairs nenorādīt šīs riska zonas. Tāpat precizējoši jautājumi izskanēja par individuāli uzstādītu saules paneļu nosacījumiem, par senkapu iezīmēšanu kartēs, kā arī apmežošanu un atmežošanas ierobežojumiem.

M. Jenerte pastāstīja par jaunajā plānojumā nedaudz koriģētām zemes papildizmantošanas iespējām, tās noteiktas plašākas. Arī par Aizsardzības ministrijas uzdevumā iezīmētām teritorijām, kuras varētu būt piemērotas aizsardzības vajadzībām. “Tas uzreiz nenozīmē, ka mūsu novadā būs armijas poligons vai jaunas šautuves,” norādīja Attīs­tības pārvaldes vadītāja, paskaidrojot, ka lūgums šīs potenciālās vietas iezīmēt bijis visu teritoriju plānu izstrādātājiem kā risinājums, kas nākotnes vajadzības gadījumā Aizsardzības ministrijai atvieglotu piemērotas vietas meklēšanas procesu.

Kā jau katrā plānojuma pirmās redakcijas klātienes sapulcē, runāja arī par vēja elektrostacijām (VES). Plānojumu veidotāji visā Latvijā saspringuši meklē veidus, kā neaizliegt, bet iespējami ierobežot VES izbūvi savā novadā. Tas raisījis asu pretreakciju no atbildīgās ministrijas, un patlaban visi satraukti gaida konflikta pavērsienus attiecībā uz Preiļu un Bauskas novada teritoriālo plānojuma daļas apturēšanu. Vie­dās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs norādījis – atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumi šajos plānojumos ir prettiesiski.

Sanāksmes noslēgumā pat izdevās atvēlēt laiku, lai uz lielā ekrāna iedzīvotājus īsi pamācītu darbam ģeoportālā “GeoLat­vija.lv”, kā šajā vietnē atrodams jaunais teritorijas plānojums, kā uzmeklēt sev interesējošu teritoriju un kur redzēt visu saistīto informāciju. Daži iedzīvotāji paguva nosaukt īpašuma kodu un apskatīt jaunajā plānojumā tieši sava īpašuma vietu un apkārtnes kontekstu, proti, vai konkrētajam īpašumam un tā kaimiņiem būs kādi liegumi.

Pēc miermīlīgi noslēgtās diskusijas “Druva” satika uzņēmēju, kurš no informatīvās sanāksmes aizgāja vīlies. Uzrunāts, viņš atzina, ka nācis tieši ar nolūku sadzirdēt, vai plānotāji redz Jaunpiebalgas pusē potenciālu iespēju attīstīt ražošanu vai tirdzniecību. Taču teritori­ālajā plānojumā nav tādu pārmaiņu, lai kāds lielāks uzņēmums būtu kaut nedaudz ieinteresēts te bāzēties. Vīrietis vērtēja, ka, radot iespējas ražošanai, Jaunpiebalgā un tās apkaimē palielinātos arī iedzīvotāju skaits. Tagad iedzīvotāju skaits esot sarucis līdz tūkstotim, un, ja šāds ir redzējums par teritoriju, tad, viņaprāt, nākotnē Jaunpiebalga izzudīšot. Taujāts gan par tūrisma    vai korporatīvu pasākumu attīstīšanu šajā pusē, vīrietis skaidri teic – neviens negribot tik tālu braukt. Cik novadnieku satraukums bija vētrains pret vēja parku ideju Amatas apvienībā, cik iedzīvotāji iebilst pret iecerēto Gaujas tiltu Līgatnes apvienībā un vēl krietni vairāk ļaužu ir skaļi un radikāli pret pievienošanos Cēsu pilsētai, tik Jaunpiebalgā atklājas neapmierinātība par pārmaiņu trūkumu.