Iedzīvotāju padomes uz starta līnijas

Iedzīvotāju padomes ir viena no pēdējā gada aktualitātēm novados. To veidošanu nosaka Pašvaldību likums, paredzot, ka   pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas — iedzīvotāju padomes, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Cēsu novadā saistošos noteikumus – iedzīvotāju padomju nolikumu – pieņēma šogad martā. Tie paredz, ka padomes tiek veidotas katram pagastam un pilsētai, atbilstoši iedzīvotāju skaitam paredzot padomes dalībnieku skaitu. Pašvaldība padomes izveidi uzsāk, ja ierosinājumu par tās vajadzību iesniedz vismaz 25 attiecīgās teritorijas iedzīvotāji, ja tās kopējais iedzīvotāju skaits nepārsniedz tūkstoti, un 50, ja iedzīvotāju konkrētajā teritorijā vairāk. Pēc ierosinājuma saņemšanas pašvaldība izsludina kandidātu pieteikšanos padomes vēlēšanām un organizē tās.

Iesniegumus par vēlmi veidot iedzīvotāju padomi patlaban pašvaldība saņēmusi no 12 pagastiem un divām pilsētām. Pirmo padomi novadā ievēlēja Skujenē, tā darbību sāka augustā. Pašreiz padomes ievēlētas Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Nītaures, Raiskuma, Taurenes un Vaives, pagastā, Cēsu un Līgatnes pilsētā. Daļā teritoriju vēlēšanas notika septembra pirmajās divās nedēļās, daļā oktobra sākumā. Ar vēlēšanu rezultātiem var iepazīties Cēsu novada paš­valdības portālā www.cesis.lv/lv/novads/cesu-novads/sabiedribas-lidzdaliba/iedzivotaju-padomes.

Inešu un Zaubes pagastā, kur arī cilvēki parakstījušies par iedzīvotāju padomes veidošanu, paredzētajā termiņā nebija pieteicies (pieteikts) vajadzīgais padomes kandidātu skaits. Inešos pieteikšanās pagarināta līdz 20.oktobrim, Zaubē līdz 21.oktobrim.

Būt par savienojošo posmu starp iedzīvotājiem un pašvaldību

“Pati ideja par padomi ir brīnišķīga. Lieliski, ka cilvēki ir gatavi ziedot brīvo laiku, lai uzlabotu un pilnveidotu vietējo pagasta dzīvi. Piemēram, kultūras dzīvē nākt ar saviem ierosinājumiem, padomiem, palīdzību, uzklausīt iedzīvotājus, nodot šo informāciju pašvaldībai, tajā skaitā apvienības pārvaldei. Tas ir tas, kā līdz šim mazliet pietrūcis,” saka Jana Sukure, Vaives iedzīvotāju padomes sekretāre. Viņa ir Vaives pagasta bibliotēkas vadītāja un arī klientu apkalpošanas speciāliste, saziņa ar iedzīvotājiem ir viņas ikdienas darbs, un tas būs pienesums arī padomes darbībā. “Domāju, tā ir padomes būtība, ka esam tas starpposmiņš starp iedzīvotājiem un pārvaldi, lai cilvēki uzzina un saprot, ko plāno un ko dara iedzīvotāju padome, savukārt pašvaldībai ir plašāks redzējums iedzīvotāju vajadzībām.”

Jautāta par padomju iespējamo devumu pagasta sabiedriskās dzīves, labiekārtojumu pilnveidošanā, J.Sukure atzīst, ka par to spriest vēl pāragri. “Tikai pagājušajā nedēļā ievēlējam padomes priekšsēdētāju, vietnieku un mani kā sekretāri. Esam tikušies, iepazinušies, ceturtdien bija saruna ar domes vadību. Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un viņa vietniece Inese Suija-Markova pastāstīja par vietvaras redzējumu sadarbībā ar padomēm. “Mēs cits citu gan uzklausījām, gan sadzirdējām, gan sapratām,” saka Vaives iedzīvotāju padomes sekretāre, taču, protams, par to īsti varēs spriest pēc pirmajiem reālajiem darbiem. “Mums jau ir arī mājasdarbs: sagatavot priekšlikumu par pirmajiem neatliekamajiem darbiņiem, prioritātēm pagastā. Protams, jāņem vērā budžeta iespējas. Novads ir liels, un katrai vietai, pagastam ir savas vajadzības.”

Vaivē pirmās svarīgākās vajadzības jau zināmas. Rīdzenes ciemā, Nākotnes ielā, nepieciešams apgaismojums, vajadzīgas dažas laternas, Mežmaļos un Krīvos vajag uzlabot satiksmes drošību. Mežmaļos ceļš ir pavisam tuvu dzīvojamajām mājām, kurās mīt ģimenes ar bērniem, savukārt Krīvos blakus ceļam ir bērnudārzs. “Jā, ir gājēju pāreja, bet uzskatām, ka drošībai vajag vairāk,” pauž J.Sukure un atzīst, ka abās vietās būtu derīgi ieviest ātrumu ierobežojošas ceļazīmes.

“Katrs jau zina, kas viņa apkārtnē būtu jāuzlabo, kāda joma pagastā pilnveidojama. Sanākot kopā, ir plašāks redzējums un katrs ierauga kaut ko atšķirīgu. Tad ir interesanta un daudzveidīga ideju vētra, lai sakārtotu vajadzības prioritārā secībā,” uzsver J.Su­kure, norādot, ka iedzīvotāju padomes redzeslokā noteikti būs arī vaivēniešu iesaistīšana sabiedriskajā dzīvē, tās aktivizēšana.

Motivācija darboties ir augsta

Iedzīvotāju padomju veidošanās process ir sācies, atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Tikšanās ar ievēlētajām padomēm apstiprinājusi, ka iedzīvotājiem ir nopietna vēlme darboties sava pagasta labā.

“Nepārprotami tie ir cilvēki, kuriem svarīgas norises viņu pagastā, vietas attīstība. Viņi vēlas darboties. Jāsaka, acis deg, motivācija ir augsta,” norāda J.Rozenbergs. “Es uz sadarbību raugos cerīgi. Skaidrs, ka abām pusēm tā  ir  jauna pieredze, gan pašvaldībai, gan arī iedzīvotājiem, bet  darot mēs mācīsimies. Ceru, ka  iedzīvotāju padomes kā institūts iedzīvosies un gan padomes un citi iedzīvotāji, gan pašvaldība redzēs jēgu no šīs sadarbības.”

Pašvaldības vadība jau augustā tikās ar pirmo ievēlēto – Skujenes – padomi. Pagājušajā nedēļā domes pārstāvji apmeklēja Nītauri, Līgatnes pagastu un Līgatnes pilsētu, Raiskumu un Vaivi, iepazinās ar padomju locekļiem.  Izrunāts, kādas  funkcijas ir padomēm, pēc kādiem principiem tās darbojas, par padomes tiesībām un pienākumiem, darbību un komunikāciju ar pašvaldību. Šonedēļ plānota tikšanās ar padomēm Cēsīs, Jaunpiebalgā un Taurenē. “Tiekoties ar iedzīvotāju ievēlētajiem pārstāvjiem, budžeta kontekstā esam lūguši apdomāt priekšlikumus kādiem maziem darbiem, kas neprasa daudz līdzekļu.

Esam pārrunājuši arī  diskutablus jautājumus, pagaidām bez konkrētiem lēmumiem. Iedzīvotāju padomi redzam kā vēl vienu platformu, kur izrunāt grūtos  jautā­jumus, uz kuriem nav  vienkāršas atbildes.

Lai balsotu, jāpazīst

“Pašvaldības izdevumā lasām, kas pieteikušies Amatas pagasta iedzīvotāju padomes vēlēšanām, un saprotam, ka visus nepazīstam. Tāpēc nolēmām, ka jārīko kandidātu tikšanās ar iedzīvotājiem,” teica Amatas Kultūras centra pasākumu vadītāja Lilita Ventere.

Amatas pagasts, šķiet, bija vienīgais, kur pirms padomes vēlēšanām kandidātus aicināja tikties ar iedzīvotājiem. Oktobra otrās nedēļas nogalē uz tikšanos kultūras centrā Ģikšos bija ieradušies pieci kandidāti, viņus uzklausīja mazliet vairāk par desmit interesentiem.

Protams, pirmām kārtām padomes locekļu pretendenti pastāstīja, kāpēc izvēlējušies kandidēt vēlēšanās.
Krišjānis Enzeliņš sevi pieteica kā kristieti un vegānu, pastāstīja, ka apgūst ainavu būvtehniķa profesiju. “Esmu dzimis Amatas pagastā, mācījies Amatas pamatskolā un jau 38 gadus šo vietu uzskatu par savām mājām. Pēc daudzu gadu pavadīšanas pasaulē esmu atgriezies un izlēmis kandidēt padomē, jo man ir svarīgi aktīvi līdzdarboties novada attīstībā,” pieteikumā norādījis K.Endzeliņš. Tiekoties ar iedzīvotājiem un vērtējot, ko vajadzētu darīt padomei, K.Endzeliņš uzsvēra nepieciešamību sekot paš­valdības domes lēmumu sagatavošanas gaitai, lai nav tā, ka amatieši par nolemto uzzina pārāk vēlu un nevar to ietekmēt.
Savukārt Anda Ozere, pensionēta juriste, vērtēja, ka viņas darba pieredze un zināšanas varētu būt noderīgas, gādājot par amatiešu interesēm. Taču viņa uzsvēra, ka svarīgi saprast, cik daudz padome varēs ietekmēt jautājumu risināšanu, kādas ir padomes kompetences. “Lai nav tā, ka sanākam kopā, izrunājam problēmas, bet viss tā arī paliek,” pauda A.Ozere. Padomei savu kandidatūru pieteikusi arī A.Ozeres meita Ieva Vārpa, kura šoreiz nevarēja ierasties uz tikšanos. Pieteikumā darbam padomē I.Vārpa raksta: “..man ir svarīgi, lai mūsu kopiena attīstītos ilgt­spējīgi, būtu droša un draudzīga ģimenēm. Vairāk nekā 20 gadu pieredze jurisprudencē dod man spēju izvērtēt lēmumus no tiesiskuma un sabiedrības interešu viedokļa. Savukārt aktīvs dzīves­veids, ikdienas rūpes un pieredze divu aktīvu bērnu audzināšanā iedvesmo rūpēties par veselīgu, drošu un iesaistošu vidi visām paaudzēm.” 

A.Ozere vērtēja, ka pagastā ļoti būtiska ir ceļu uzturēšana. Ģimene dzīvo viensētā, gadās, ka ziemā, kad A.Ozeres mazmeitām jānokļūst uz skolu, ceļš nav iztīrīts un tāpēc nav izbraucams. Protams, izeju atrod, piezvana kādam, kam traktors, ceļu iztīra. Taču tas nevar būt regulārs risinājums.

Arta Kronberga, kas pagastā dzīvo jau vienpadsmit gadu, sevi tomēr nosauca par ienācēju, taču uzsvēra, ka grib te palikt, tāpēc svarīgi piedalīties un līdzdarboties vietējai sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā. Viņa vērtēja, ka trūkst atgriezeniskās saites par to, ko kāda jautājuma risināšanā lēmusi pašvaldība. “Man ir trīs dēli, mācās Cēsīs. Katrā skolā stundas sākas citā laikā, ar sabiedrisko transportu uz skolu nevar aizbraukt un pēc mācībām arī mājās nevar nokļūt. Biju pat nikna. Aicināju apkaimes iedzīvotājus feisbukā piedalīties aptaujā, pēc tam sagatavoju un aizsūtīju vēstuli domei, bet pat oficiālu atbildi nesaņēmu,” pastāstīja A.Kronberga un piebilda, ka, domājams, līdzīgas problēmas laukos ir arī citviet.
Par sabiedriskā transporta problēmām runāja arī Kristīne Belkovska-Liše. Ģimene dzīvo Spārē, bērni mācās Cēsīs. Kā izbraukāt, ja nodarbības beidzas pulksten 16.30, bet autobuss uz Spāri no pilsētas atiet 15.30? Taču kopumā par dzīvi Spārē Kristīne Belkovska-Liše  izteicās ļoti atzinīgi. Sākumā iegādātais īpašums bijis tikai atpūtas dienām, bet kovida pandēmijas laikā ģimene pārliecinājusies, cik skaisti būt dabas tuvumā, un pārcēlusies uz Spāri pilnībā.

K.Belkovska-Liše vērtē, ka pagastam un Spāres ciemam ir lielas attīstības iespējas, skaista daba, nav blīva apdzīvotība, nav tālu Cēsis un Rīga. Taču svarīgi nodrošināt lielāku publisko pakalpojumu pieejamību, piemēram, jau minēto sabiedrisko transportu. Viņa pastāstīja, ka no Cēsīm uz Spāri pēcpusdienā ir divi autobusu reisi – pulksten 15.10 un 15.30, bet bērnam skolā nodarbības beidzas 16.30.

Kandidēt dalībai pagasta padomē K.Belkovska-Liše pieteikusies, lai iedzīvotājiem balsojot būtu lielāka izvēle. Un, iespējams, varētu noderēt viņas profesionālās zināšanas. K.Belkovskai-Lišei ir pieredze sadarbībā ar citu valstu partneriem, viņa arī attālināti strādā ārvalstu uzņēmumā.

“Padome būtu kā tilts starp pašvaldību un iedzīvotājiem,” tā vēlmi darboties pagasta ļaužu labā formulēja Elīna Aļeksejeva , divu meitu māmiņa. Viņa atzina, ka dzīve Amatas pagastā patīk, bet vienmēr var vēl kaut ko uzlabot, var vēl labāk.

Sarunas noslēgumā amatieši atzinīgi novērtēja iespēju tikties ar cilvēkiem, kas vēlas aktīvi darboties pagasta labā. Iedzīvotāju padome, apzinot pagasta vajadzības, varētu būt arī tā, kas rosinātu vēl radošāk iesaistīties vietējā dzīvē.

Amatas iedzīvotāju padomes vēlēšanu rezultātus paziņoja aizvadītās nedēļas beigās. Ievēlētie: Elīna Aļeksējeva, Ieva Vārpa, Krišājānis Enzeliņš, Arta Kron­berga, Agris Glaudiņš.