Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, rosina un sniedz priekšlikumus, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti.

Padomi iespējams izveidot katrā Cēsu novada pagastā, ja tiek savākts nepieciešamais iedzīvotāju atbalsts un iesniegts ierosinājums pašvaldībā. Lai izveidotu padomi, teritorijā, kurā dzīvo mazāk par tūkstoš iedzīvotājiem, vajadzīgi 25 paraksti, bet vietās, kur ir vairāk nekā 1000 iedzīvotāju – 50 paraksti. Padomes pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Sēdes notiek vismaz reizi ceturksnī, un tajās var piedalīties jebkurš iedzīvotājs.

Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, bet pašvaldībai tie jāizskata 30 dienu laikā.

Lai sadzirdētu iedzīvotāju vajadzības

Jaunpiebalgas pagastā padomes vēlēšanas notika septembrī. Par padomes locekļiem ievēlēti septiņi kandidāti ar visaugstāko balsu skaitu. Aija Sila saņēma 26 balsis, Edgars Kļaviņš 24, Artis Lazdiņš 22, Kitija Stau­vere 21, Ainārs Sils 21, Madara Intenberga-Vilka 17, Egita Za­riņa 15 balsis. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Edgars Kļaviņš, viņa vietniece ir Aija Sila, sekretāre Madara Inten­berga-Vilka.

Vēl pirms tikšanās ar iedzīvotājiem padome tikās ar domes pārstāvjiem, kā arī apvienības pārvaldes vadītāju Daci Bišeri-Valdemieri, lai saprastu pašvaldības prioritātes un vai tās saskan ar iedzīvotāju domām. Padome nolēma Jaunpiebalgas iedzīvotāju interešu apzināšanai un komunikācijai veidot “Face­book” kontu, uzstādīt kastītes, kur var atstāt ierosinājumus, tāpat tos iespējams sūtīt e-pastā. Egita Zariņa “Druvai” pastāsta, ka jau tad, kad uzzināti padomes kandidāti, daudzi nāca klāt un izteica priekšlikumus, ko pagastā vajadzētu uzlabot. Tāpēc, jau pirmajā reizē tiekoties, padome varēja padalīties ar iedzīvotāju ieteikumiem. “Bet arī izveidotais e-pasts darbojas, tajā saņēmām arī jautājumu par apkures padeves pārtraukumu un iespējamo kompensāciju. Katrā ziņā mēs visi mudinām, ka ar mums var runāt jebkurā vietā, kur mūs satiek, uzklausām jebkur. Galve­nais ir komunikācija un darbība,” teic E. Zariņa.

Jaunpiebalgas pagasta iedzīvotāju padomes pirmā tikšanās ar jaunpiebaldzēniem bija pagājušajā pirmdienā, 24. novembrī. Tajā uz tikšanos ar padomi bija ieradies 21 jaunpiebaldzēns. Pie­dalījās arī apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Val­demiere un Cēsu novada domes deputāts Laimis Šāvējs, viņi izskaidroja arī to, kāpēc ne visi jautājumi ir ātri un vienkārši atrisināmi. Iedzīvotāju padome iepazīstināja ar iedzīvotāju ieteikumiem ikdienas dzīves uzlabošanai, iespējamiem risinājumiem. Sapulces dalībnieki par tiem konstruktīvi un saturīgi diskutēja, raiti nonākot līdz lēmumiem par tālāko rīcību.

Lielākoties jaunpiebaldzēniem ir iebildumi un neskaidrības par komunālo saimniecību. Arvien ļoti būtisks ir jautājums par ZAAO laukuma izveidi Jaunpiebalgā. Tāpat tikšanās laikā pieņemts lēmums par rosinājumu izveidot maksas sabiedrisko tualeti Tirgus laukumā, kur ir ne tikai tirgus, bet notiek arī daļa publisko pasākumu. Šobrīd tualete tur ir, bet tā ir aizslēgta. Saprotot, ka lielākā problēma ir nepieciešamība to regulāri kopt un uzturēt, kā viena no iespējām izvērtēta maksas ieviešana. Viens no sapulces dalībniekiem vaicāja arī par tualeti pie Viņķu kalna skatu torņa. Tāpat izskanēja atziņa, ka ne vienmēr ir zināms par tualetēm, kuras ir sabiedrībai pieejamas. Sapulce parādīja, ka pagasta iedzīvotāji vēlas izprast, kā norit sakopšanas, labiekārtošanas darbi, kur problēmas rada cilvēkresursu trūkums, kur nepieciešamas finanses. Tāpat iedzīvotāji aicināja ieviest videonovērošanas sistēmu Jaunpiebalgas centrā, apzinoties, ka tas daļu cilvēku var pamudināt rūpīgāk sekot līdzi savai rīcībai. Jūtams, ka iedzīvotājiem ir svarīgi, lai Jaunpiebalga ir sakopta un tīra.

Sāpīgs jautājums bija Drustu ceļš, kurš šobrīd, vēja parka būvniecības laikā, noslodzes dēļ ir ļoti sliktā stāvoklī. Tas ir ne tikai īsākais ceļš uz novada centru, bet arī ikdienas maršruts, lai cilvēki nokļūtu uz darbu un mājās.

Jaunpiebaldzēnus priecē, ka pagastā ir doktorāts, tomēr norādīja uz problēmu, ka pie tā nav stāvlaukuma. Automašīnas var atstāt ielas pretējā pusē pļaviņā, taču rudenī un ziemā šī vieta automašīnu atstāšanai pilnvērtīgi nav izmantojama. Un noteikti jau tagad te būtu nepieciešama gājēju pāreja, lai cilvēki, šķērsojot ceļu, sevi neapdraudētu, tāpat arī ātruma ierobežojuma zīme.

Pēc tikšanās iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Edgars Kļaviņš “Druvai” pauda prieku par pagasta ļaužu klātbūtni un aktīvo iesaisti: “Pirms sēdes bija uztraukums, cik cilvēku atnāks, jo nav jau nemaz tik viegli viņus dabūt ārā no mājas. Bet šodiena parādīja, ka padomes iespējas sāk interesēt un daudzi patiesi vēlas iesaistīties. Tagad vien jādomā, kā noturēt šo interesi, lai tā nenoplok, lai vietējie iesaistās arvien vairāk un vairāk. Taču, ja iedzīvotāji redzēs, ka viņu vajadzības tiek saredzētas un risinātas, tad, domāju, atsaucība būs arvien lielāka. Kurš gan labāk, ja ne vietējais cilvēks zina, kas viņam visvairāk vajadzīgs, kas ir atbilstošākais.”

Vērtējot iedzīvotāju padomes nepieciešamību, E. Kļaviņš norāda, ka padome ir iespēja rūpēties par vietējo cilvēku vajadzību un sadzīves jautājumu sakārtošanu: “Jaunpiebalgā dzīvo ļoti daudz radošu, darbīgu cilvēku, kas ārpus tiešā darba organizē pasākumus, veicina kultūras dzīvi, rosību pagastā. Viņi Jaunpie­balgas ikdienu padara krāsainu, un šādi cilvēki ir jācenšas te noturēt, sākot ar ikdienišķu sadzīves jautājumu sakārtošanu, lai dzīve te ir ērta un arī izmaksas saprotamas.” Gan sapulces laikā vairāki iedzīvotāji bija neapmierināti, gan padomes priekšsēdētājs atgādināja, ka šobrīd Jaun­piebalgā centralizētā apkure tiek nodrošināta ar gāzi, bet, iespējams, ir citi, piemērotāki, apkures veidi.

Tāpat E. Kļaviņš atzīmē, ka ļoti svarīga ir informācija par notiekošo: “Jūtam, ka te ir informācijas vakuums, iedzīvotāji neizprot, kāpēc komunālo pakalpojumu un apkures tarifi ir tādi, kādi ir, kādas pārmaiņas sagaida turpmāk. Tāpēc uz nākamo reizi aicināsim Cēsu novada domi, “Līgatnes komunālservisu”, kas atbild par apkuri, un “Vindu”, kas atbild par kanalizāciju, lai cilvēkiem izskaidro, cik būs jāmaksā, kāda ir nākotnes stratēģiskā attīstība un vīzija.”

Pastāstot par savu motivāciju iesaistīties, padomes priekšsēdētājs teic, ka ir sabiedriski aktīvs cilvēks, organizē pasākumus, piedalās vietējās sabiedriskajās norisēs. Šogad kandidējis arī paš­valdību vēlēšanās: “Uzskatu, ka ir jācenšas darīt tā, lai iedzīvotājiem būtu vēlme nākt, runāties, ierosināt, lai cilvēks vēlas būt aktīvs sava pagasta dzīvē. Tāpēc, kad parādījās informācija, ka jāveido iedzīvotāju padomes, sākām vākt parakstus. Jā, no ne viena vien jaunpiebaldzēna dzirdējām – kāda jēga, ko tad jūs varēsiet. Bet es esmu pārliecināts – vajag mēģināt. Sazinā­simies arī ar blakus pagastu padomēm, kā viņiem veicas, iespējams, varam kopīgi izveidot kādu lielāku projektu. Šodien zālē redzēju arī daudzus cilvēkus, kuri ir sabiedriski aktīvi, kuriem ir idejas, kuri dalās savā redzējumā, tas ir ļoti labi. Ir jābūt aktīviem un jādarbojas.”

Padomes ievēlētas, darbība sākta

Cēsu novadā ir 23 teritoriālās vienības – 21 pagasts un divas pilsētas. 14 teritorijās ir izveidotas iedzīvotāju padomes Straupes pagastā līdz 12. decembrim turpinās kandidātu pieteikšanās, lai pēc tam iedzīvotāji balsotu par padomes sastāvu. Astoņos pagastos nav izlemts par šādas padomes izveidošanu.

Pieteikšanās padomēs, vēlēšanas un pirmās sapulces notiek pakāpeniski. Ir vietas, kur vēlēšanas notika jau septembrī, savukārt Zaubē tās aizvadītas novembrī. Pēc ievēlēšanas padomes dalībnieki balsojot ievēl priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Katrā apdzīvotajā vietā izveidotā padome vispirms informatīvā sarunā tiekas ar domes vadību. Pie­dalīties padomes sēdēs tiek aicināts ikviens iedzīvotājs, sēdes tiek protokolētas, protokoli pieejami Cēsu novada domes mājaslapā. Sapulču tēmas, ko rosina un par kurām diskutē iedzīvotāji, ir dažādas. Tomēr kopumā var teikt, ka iedzīvotāji vēlas sakārtot noteiktus saimnieciskos un komunālos jautājumus, kas līdz šim kādu iemeslu dēļ nav atrisināti. Tāpat daļā pagastu vēlas bagātināt kultūras dzīvi.

Amatas pagasta un Cēsu pilsētas iedzīvotāju padomēm notikušas pirmās tikšanās ar iedzīvotājiem. Amatas pagasta 7. novembra padomes sēdē diskutēts par ģimenes ārstes nepieejamību darba laikā Ģikšos, kā arī vēlmi saglabāt medicīnas punktu. Pārrunāts bīstams ceļa posms, sākot no Ģikšu zīmes, braucot no Cēsu puses, kur autovadītāji neievēro ātrumu un gājējiem ir bīstami mērot ceļu uz Ģikšiem, tāpat nav gājēju celiņu un pārejas, lai nokļūtu uz autobusa pieturu. Nākamā padomes sēde plānota 5. decembrī.

Cēsu pilsētā kā prioritārie jautājumi apspriesti, kā izveidot saziņu ar iedzīvotājiem, kā saņemt jautājumus, sūdzības un ieteikumus risinājumiem, kā informēt par padomes darbu un iedrošināt pievienoties padomes sēdēm.

Drabešu pagastā oktobrī notika vēlēšanas, bet vēl nav izsludināta pirmā sapulce. Arī Dzērbenes pagasta iedzīvotāju padomes vēlēšanas notika oktobrī un pirmā sapulce notiks 7. decembrī, plānojot iepazīstināt iedzīvotājus ar padomes darbību un uzklausot viedokļus, izrunājot turpmākos darbus.

Arī Inešu pagastā vēlēšanas noritēja oktobrī. Līgatnes pilsētā tās bija septembra pirmajā pusē, pirmā sēde aizvadīta 30. oktobrī. Tur izvērtēja, kuras jomas pārzināšanu uzņemsies katrs padomes loceklis, izrunāja katrā aktuālāko. Tajā pašā laikā vēlēšanas notika arī Līgatnes pagastā. Padome nolēmusi sēdes organizēt reizi mēnesī, savukārt tikšanos ar pagasta iedzīvotājiem ne retāk kā reizi ceturksnī, kā nosacīts pašvaldības saistošajos noteikumos. Šobrīd padome vienojusies par prioritārajiem darbiem nākamajam gadam, iekļauti 10 punkti, tajā skaitā Skolas ielas apgaismojuma izbūve; pašvaldības teritoriju plānojuma un labiekārtojuma sakārtošana, ainavu arhitekta un dārznieka piesaistīšana; ceļu stāvokļa uzlabošana.

Nītaures pagastā pēc vēlēšanām septembrī sēde notika oktobra izskaņā, iedzīvotāji bija aicināti iesniegt ieteikumus, problēmas un vēlmes īpašā veidlapā. No iesniegtajiem priekšlikumiem plānots trīs līdz piecus virzīt tālākai izskatīšanai. Bet jau tikšanās laikā raisījās sarunas par centra sakopšanu, kā arī graustiem pagastā.

Raiskuma pagasta padomi ievēlēja septembrī, tikšanās ar iedzīvotājiem aizvadīta 5. novembrī. Tika runāts, kā izmantot Raiskuma kādreizējo pagastmāju, pārrunāti ļoti dažādi aktuāli jautājumi, sākot ar diskusijām par pagasta iedzīvotājus vienojošiem kultūras pasākumiem, aktīvāku iesaistīšanos pagasta dzīvē, turpinot ar sabiedrisko transportu un nepieciešamību tā reisus salāgot ar skolēnu mācību stundu sākumu  un   beigām. Tika runāts arī par iespējām piesaistīt projektu finansējumu.

Skujenes pagasts novadā bija pirmais, kur ievēlēta iedzīvotāju padome, vēlēšanas notika jūlijā. Tiekoties ar iedzīvotājiem oktobrī, izrunāti jautājumi par Kosas mazciema izveidi, Sērmūkšu ciema kanalizācijas sistēmu, ģimenes ārsta pieejamību Skujenes pagastā, pašvaldības dzīvojamo fondu, vidi degradējošiem objektiem.
   

Taurenes pagastā vēlēšanas aizvadītas septembrī. Novembrī, tiekoties ar iedzīvotājiem, pārrunāja idejas, kā padarīt dzīvi pagastā ērtāku un vidi vizuāli pievilcīgāku, pievēršoties vides sakopšanas un kopienas pasākumu attīstībai. Arī Vaives pagastā vēlēšanas notika septembrī. Padomes pārstāvji pārrunājuši iespējas un izaicinājumus, aktualizējuši jautājumu par iedzīvotāju drošību, tāpat arī veidot labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai. Oktobra izskaņā, tiekoties ar iedzīvotājiem, noritēja diskusijas par pagasta teritorijas ceļiem un infrastruktūru, nepieciešamajiem uzlabojumiem, aktuālāko Krīvu un Rīdzenes ciemā, kā arī Kaķukrogā. Tāpat diskutēja par nepieciešamajiem kultūras pasākumiem un to apmeklētību. Izskanēja arī jautājums, vai būtu nepieciešams veidot mazciemu. Sēdē nolemts līdz 15. novembrim iesniegt domē ieteikumus, kādus pagastā primāri veicamos darbus pašvaldībai vajadzētu iekļaut 2026. gada budžetā.

Līdz šim pēdējās iedzīvotāju padomes vēlēšanas notikušas Zaubes pagastā. Iedzīvotāju iesaiste bijusi liela. Ja citviet padomē ievēlētie saņēmuši 20 un 30 balsu, Zaubē populārākajam kandidātam atdots vairāk par simts balsīm. Par padomes locekļiem ievēlēti pieci kandidāti. Ar visaugstāko balsu skaitu Arnis Zvaigzne (101 balss), Māris Rēvalds (93 balsis), Ineta Kalniņa (90 balsis), Ojārs Lazdāns (60 balsis), Alek­sandrs Dementjevs (49 balsis).