Ievēlēts. Cēsu pilsētas iedzīvotāju padomi vada Armands Sīlītis.
Pirmais darbs – atrast labāko veidu, kā uzrunāt iedzīvotājus
Cēsu pilsētas padomes pirmajā sēdē visilgāk diskutēja, kā ar informāciju sasniegt iedzīvotājus, kā nodot cēsniekiem ziņas par padomes darbību un kā iesaistīt pilsētniekus Cēsīm svarīgu jautājumu aktualizēšanā un risināšanā. Un bija saprotami, kāpēc plaši iztirzāja tieši šo jautājumu. Uz padomes pirmo sēdi bija atnākuši četri iedzīvotāji, ja neskaita “Druvu” un divus novada domes deputātus.
Kur varēja uzzināt informāciju par padomes kopā nākšanu? Vēsts un aicinājums piedalīties ikvienam bija lasāms Cēsu novada pašvaldības portālā un feisbuka kontā, taču vai nu ziņa nebija sasniegusi cēsniekus, vai nebija raisījusi vēlmi pasākumam veltīt trešdienas, 5.novembra, vakaru.
Cēsu iedzīvotāju padomē ir deviņi locekļi: Armands Sīlītis, Oksana Zariņa-Jarohoviča, Kristīne Auniņa, Jānis Ķīnasts, Kristīne Pujāte, Edmunds Jansons, Ance Malceniece, Ramona Čunkure, Tatjana Bernharde.
Ievēlētie pārstāv dažādas jomas. A.Sīlītis, kurš uzņēmās vadīt sēdi, ir Rīgas Tehniskās universitātes Vidzemes inovāciju un mūžizglītības centra vadītājs. O.Zariņa-Jarohoviča Cēsu tirgus vadītāja, K.Auniņa ir Mākslas telpas “Mala” vadītāja. Jāņa Ķīnasta darbavieta- Valsts kanceleja, bet viņš dzīvo Cēsīs. Arī cēsniece Ramona Čunkure strādā citviet, Siguldas novada pašvaldībā. Kristīne Pujāte pilsētā pazīstama izglītības vidē, viņa ir Cēsu Jaunās skolas direktore, savukārt A.Malceniece mācību iestāžu ikdienu zina kā skolniece, jauniete mācās Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 12.klasē. T.Bernharde ir Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas iekšējais auditors. Katrs padomes loceklis pirms sēdes sākuma nedaudz pastāstīja par sevi, A.Sīlītis īsumā raksturoja padomes kompetences, uzdevumus un pienākumus.
Nākamais solis – vēlēšanas. Pēc sēdes vadītāja aicinājuma ieteikt kandidatūras padomes priekšsēdētāja amatam bijis mirklis klusuma, tad A.Sīlītis ieteica sevi. Atklāti balsojot, pašam atturoties, Armandu Sīlīti vienbalsīgi ievēlēja par padomes priekšsēdētāju. Uz vietnieka pienākumu pildīšanu bija vairāk pretendentu. Sevi izvirzīja K.Auniņa, E.Jansons un R.Čunkure. Ar sešām balsīm par padomes priekšsēdētāja vietnieci kļuva Kristīne Auniņa. Padomes sekretāra pienākumus ar astoņām balsīm uzticēja A.Malceniecei, jauniete pati balsojumā atturējās.
Un tad sākās diskusijas, kā padomei stāstīt par sevi un kā pilsētniekiem nodot savus vēstījumus padomei, kāds būtu labākais veids, kā aktivizēt un iesaistīt cēsniekus pilsētas vides un ikdienas pilnveidošanā.
O.Zariņa-Jarohoviča atgādināja par savulaik rīkotajiem cēsnieku forumiem. Iedzīvotāji tajos aktīvi piedalījušies, un rezultāti bijuši pienesums pilsētas attīstībā. Viņa arī ieteica, ka padomes darbību varētu strukturēt pa nozarēm, piemēram, izglītības, kultūras, drošības jomas jautājumu aktualizēšana.
T.Bernharde rosināja rīkot aptauju, kurā pilsētnieki varētu norādīt, kas viņus Cēsu ikdienā uztrauc visvairāk, izteikt ierosinājumus, priekšlikumus. Viņa arī apņēmās izstrādāt aptauju, kas, visticamāk, būs pieejama interneta vidē.
Raisījās sarunas, kā iedzīvotāji varētu informēt padomi, kā tā saņemtu cēsnieku ieteikumus, viedokļus, lai tālāk tos apkopotu un virzītu pašvaldībai. Vai tie varētu būt iesniegumi, ko pieņemtu pašvaldības klientu apkalpošanas centrs?
J.Ķīnasts uzsvēra, ka padome nedrīkst kļūt par birokrātisku veidojumu. Viņš norādīja, ka padomei jābūt ērtai iedzīvotājiem, ka savā darbībā jārada tāda emocionālā vide, lai ikviens justos droši un tiktu uzklausīts. “Mēs, padome, esam tie paši iedzīvotāji, bet esam privileģēti, lai viņu balsis nestu uz pašvaldību. Mums jābūt ērtiem iedzīvotāju vajadzībām,” sacīja J.Ķīnasts. Vēl citi padomes locekļi pauda, ka darbība jāorganizē tā, lai iedzīvotāji saprastu -padome nav nekur politiski iesaistīta, tā ir kā tilts starp iedzīvotājiem un vietējo varu.
R.Čunkure atgādināja, ka svarīgi ir kļūt atpazīstamiem, skaidrot, ka ir tāda padome, ko tā dara. “Cilvēki, kas nav saistīti ar pašvaldību, kuri ikdienā neseko tās darbam, par iedzīvotāju padomēm pat nezina,” vērtēja padomes locekle.
Kā tieši nonākt pie katra cēsnieka? Vai tas būtu padomes konts feisbukā? Taču tā uzturēšana prasa cītīgu ikdienas iesaistīšanos, bet jāatceras, ka padomes locekļu darbs ir brīvprātīgs, atalgojumu par to neviens nesaņem. Tika apsvērta iespēja izmantot novada pašvaldības tīmekļvietnes. Vēl variants, kā informēt par padomes sēdēm un kādu citu pasākumu, būtu afišas. Varbūt tās var izvietot uzņēmumos, iestādēs, kurām daudz apmeklētāju. Vai uzņēmēji, vadītāji atsauksies tādam lūgumam?
Pagaidām uz daudziem jautājumiem, kā īstenot padomes misiju– būt iedzīvotāju balsij pašvaldībā, stiprināt pilsētnieku un vietvaras sadarbību un savstarpējo izpratni -, vēl īstu atbilžu nebija, taču uzdevums skaidrs.
“Mums kopā ar iedzīvotājiem jāapzina, kas sasāpējis, kas aktuāli risināms, jāsaprot, kuras problēmas uztrauc lielāku iedzīvotāju daļu, un jāuzklausa priekšlikumi, kā situāciju mainīt, lai kopā izprastu, kā rīkoties. Protams, vienmēr vieglāk pateikt, kas nepatīk, bet grūtākais meklēt risinājumus,” sacīja A.Sīlītis.
Padome lēma arī par sēžu sasaukšanu. Kā paredz Cēsu novada domes saistošie noteikumi, sēdes notiks reizi ceturksnī, bet vajadzības gadījumā biežāk.
Raiskuma pagasta iedzīvotāji vēlas zināt un iesaistīties
Raiskuma pagasta iedzīvotāju padomes vēlēšanām pieteicās 14 vietējie iedzīvotāji, no kuriem bija jāievēl septiņi. Pirmā padomes tikšanās reizē 16. oktobrī vēlēja padomes priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru.
Par padomes priekšsēdētāju kļuva Ilze Griķe, viņas vietnieks Gints Raiska, padomes sekretārs Andris Vanadziņš. Padomē darbojas arī Andris Erenbots, Helmuts Zvejnieks, Dace Eihenbauma un Andris Leimanis. Padomes pārstāvji tikās ar Cēsu novada domes vadību un Pārgaujas apvienības pārvaldi. Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs aicināja padomi līdz 15. novembrim apzināt pagasta iedzīvotāju ieteikumus un iesniegt priekšlikumus vēsturiskās Raiskuma pagastmājas efektīvākai izmantošanai.
Pirmā publiskā tikšanās ar Raiskuma pagasta iedzīvotājiem aizvadīta šonedēļ, trešdienas vakarā, Tautas namā “Auciemmuiža”. Katrs padomes pārstāvis īsi iepazīstināja ar sevi, kā arī sekretārs izskaidroja padomes būtību. Padomes dalībnieki atzina, ka paši vēl iepazīst darbības iespējas, daudz jautājumu par to bija arī sanākušajiem, lai izprastu jaunās struktūras būtību un iespējas panākt vietējiem svarīgu problēmu risinājumus. Turpmākās divas stundas kuplā skaitā sanākušie iedzīvotāji no dažādām pagasta apdzīvotām vietām pauda ierosinājumus un redzējumu par aktuālajiem jautājumiem.
Izteikties vēlējās daudzi, un arī aktuālo jautājumu loks bija ļoti plašs. Attiecībā uz Raiskuma pagastmājas izmantošanu ieteikumi bija dažādi, galvenokārt akcentējot, ka pagasta iedzīvotāji paši daudz ko spēj, ir talantīgi un būtu gatavi vadīt interešu nodarbības, kas notiktu šajā ēkā. Tajā pašā laikā izskanēja aicinājums aktīvāk apmeklēt pasākumus, kas jau notiek pagastmājā, lai nav tā, ka uz koncertu ierodas vien pāris cilvēku. Tas sasaucās ar iedzīvotāju informēšanas iespējām, vētījot, kā informāciju nodot, lai tā tiešām sasniegtu vietējos. Vēl pagastmājas telpu piepildīšanai izskanēja ierosinājumi par sociālajiem dzīvokļiem vai dzīvokļiem speciālistiem, arī variants daļu telpu iznomāt. Daži padomes sapulces apmeklētāji ierosināja tur atpakaļ pārcelt bibliotēku, tomēr citi atzina, ka tagadējās telpas tai ir daudz piemērotākas, turklāt pieejamas arī cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, tāpat plašās telpas ļauj rīkot izstādes un sarīkojumus.
Sapulcē varēja just, ka raiskumieši vēlas biežāk sanākt kopā un tam noderētu ne tikai radoši interešu pulciņi, bet arī publisks bērnu laukums un citas kopā sanākšanas vietas un iespējas. Līdz ar rūpēm par pagastmāju iedzīvotāji akcentēja Pārgaujas apvienības pārvaldē esošo muižu saglabāšanas nepieciešamību.
Izskanēja arī jautājumi par ceļu kvalitāti, teritorijas labiekārtošanu, arī norādēm par Raiskuma pagasta vēsturiskajām robežām. Tāpat bija aicinājums izcelt Cēsis kā Latvijas karoga šūpuli, ienesot novada tēlā vairāk sarkanbaltsarkanās, ne tik daudz šobrīd novadu prezentējošās zilās krāsas. Arvien bija aktuāls jautājums par Raiskuma ezeru. “Druva” jau iepriekš ir rakstījusi par pašvaldības iecerēto zemes maiņu – teritoriju pie Raiskuma ezera pret noteiktu zemes platību pie Cēsu stadiona, pret ko lieli iebildumi ir vietējiem iedzīvotājiem.
Skolēnu vecākiem aktuāla bija autobusu satiksme un pagarinātie maršruti, lai tie būtu ērti pagasta attālākajās vietās dzīvojošajiem. Iedzīvotāji uzsvēra, ka ne tikai mutiski jārunā par savām vajadzībām, bet tās jānorāda arī rakstiski, tāpat kā rakstiski jāiesniedz konkrēti priekšlikumi pašvaldībai. Ne viens vien atgādināja, ka pašiem jābūt aktīviem, tad arī viss izdosies. Tikšanās laikā izskanēja ierosinājums arī par uzņēmēju padomes veidošanu, atgādinot, ka agrāk uzņēmēji regulāri nākuši ar iniciatīvām un vēlmi palīdzēt.
Tikšanās reizei beidzoties, iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Ilze Griķe “Druvai” atzina: “Raiskumieši grib būt aktīvi, vēlas vienotu kopienu, sadarbību, jūt sevī potenciālu, labprāt iesaistītos šīs padomes darbībā un būtu krietni aktīvāki, veidojot gan interešu pulciņus, gan domājot par vides sakopšanu. Protams, tas ir jāveicina un jāatrod veidi, kā savest kopā īstos cilvēkus ar kopīgām interesēm. Noteikti idejas radīsies vēl un vēl, un, tā kā cilvēki vēlas izteikties, izveidosim arī e-pastu, uz kuru aicināsim rakstīt visas šīs idejas, lai varam apkopot un novērtēt, kas iedzīvotājiem ir aktuāls.”
Tā kā sanākušie secināja, ka tikties reizi trijos mēnešos varētu būt par retu, tika apsvērta iespēja sanākt kopā biežāk.

Komentāri