Primārās veselības aprūpes pakalpojumam, tajā skaitā primārās veselības aprūpes speciālistam – ģimenes ārstam – ir jābūt sasniedzamam ikvienam iedzīvotājam. Taču aizstāt lauku ģimenes ārstu, kad viņš nolemj pensionēties, bieži vien ir sarežģīti un dažkārt arī neiespējami. Iedzīvotāji, kuriem ir personīgā automašīna vai ir iespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izvēlas ģimenes ārstus tuvākā vai tālākā apkārtnē. Lielākās grūtības ir senioriem, kas dzīvo laukos, ir vieni, kuriem nav personīgā transporta un kuri veselības problēmu dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Brīdī, kad ģimenes ārsts nav viņa ciemā, nokļūšana pie šī speciālista kļūst izaicinoša.
Kad ģimenes ārsts Uldis Vasiļevskis, kas daudzus gadus aprūpēja pacientus Amatas apvienības Skujenes un Amatas pagastā un Vecpiebalgas apvienības Taurenes un Kaives pagastā, no 2024. gada 31. decembra devās pensijā, pacienti tika pārreģistrēti pie jauna ģimenes ārsta Jāņa Dreimaņa. Viņš par pamatdarbības vietu izvēlējās Amatas pagasta Ģikšus. Ārsts sākotnēji plānoja nodrošināt pakalpojumu arī Skujenes un Taurenes iedzīvotājiem, tomēr dažādu apstākļu dēļ to nevarēja izdarīt. Pērn rudenī jaunais ārsts prakses darbību beidza arī Ģikšos. Tā kā viena no pašvaldības funkcijām ir nodrošināt primārās veselības aprūpes pieejamību, Cēsu novada pašvaldības Amatas un Vecpiebalgas apvienības pārvaldei bija jāmeklē risinājumi, lai nodrošinātu Skujenes, Amatas, Taurenes un Kaives iedzīvotājiem iespēju saņemt šo pakalpojumu.
Nodrošina pakalpojuma pieejamību
Skujenes un Taurenes pagastā tagad ģimenes ārsta pieejamība nodrošināta. Kaivē gan neviens ģimenes ārsts uz vietas nepieņem. Iedzīvotāji dodas uz Vecpiebalgu, Taureni, Skujeni, Cēsīm.
Taurenē ir feldšerpunkts, kur jau no pavasara reizi nedēļā pieņem ģimenes ārste Madara Lasmane.
Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Lelde Burdaja teic: “Kad sapratām, ka Jānis Dreimanis nevarēs pieņemt pacientus Taurenē, meklējām kādu risinājumu. Mums izdevās pierunāt ģimenes ārsti Madaru Lasmani, kura dzīvo Taurenē, rīkot pieņemšanu arī te. Savulaik, kad ģimenes ārsta vieta Taurenē bija aizņemta, ģimenes ārste uzsāka praksi Cēsīs, un bija taurenieši, kas jau tolaik izvēlējās pierakstīties tieši pie viņas, neskatoties, ka tāpēc bija jāmēro ceļš uz novada centru.”
Savukārt Amatas apvienības pārvaldē no 2025. gada 13. oktobra Jāņa Dreimaņa pacienti, kas brauca pie ārsta uz Skujeni, reģistrēti pie ģimenes ārstes Diānas Otto-Iršas, kurai pieņemšana Skujenē ir divas reizes nedēļā, bet pārējās dienas viņa strādā savā pamatprakses vietā Līgatnē.
Daļa Amatas pagasta iedzīvotāju ir reģistrējušies pie ģimenes ārstiem Cēsīs, jo nereti brauc uz novada centru dažādās darīšanās, arī tad, ja ir vajadzīgi ārstniecības pakalpojumi – aptieka, laboratorija, speciālistu izmeklējumi.
Ne pārāk tālu no Amatas pagasta centra Ģikšiem ir vairāki feldšerpunkti, kur iespējams saņemt medicīnas darbinieka pakalpojumu. Tuvākais 12 kilometru attālumā ir Ieriķos, tāpat nepilnu 20 kilometru attālumā feldšerpunkti ir Līvos un Nītaurē. Amatas pagasta iedzīvotājiem ir iespēja pierakstīties pie ģimenes ārsta Zaubē un Nītaurē, kur ir ģimenes ārstes prakse. Un ģimenes ārsts pieņem pacientus arī Drabešu pagasta Līvos un Ieriķos.
Svarīgākā ir iespēja ar atdevi praktizēt
Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte vērtē, ka meklēti dažādi risinājumi, kā nodrošināt ģimenes ārsta pieņemšanu Ģikšos, tomēr šobrīd izskatās, ka tas nav iespējams. Lai gan ciemā ir ap 200 iedzīvotāju, Jāņa Dreimaņa praksē pērn rudenī pierakstījušies bija tikai pieci. Daļa pacientu, kas tika pārņemti no U. Vasiļevska prakses, 2025. gada laikā paši bija izvēlējušies piereģistrēties pie citiem ģimenes ārstiem. Vēl jāpaskaidro, ka Ģikšos savulaik bija feldšerpunkts, bet tas darbību beidza, kad darbu uzsāka ģimenes ārsta J. Dreimaņa prakse. “Šobrīd notiek sarunas, vai ir iespējams atjaunot feldšerpunktu, bet tas ir diezgan problemātiski,” vērtē E. Eglīte.
Elita Eglīte arī pastāsta, ka ģimenes ārste, kura piekrita darboties Skujenes praksē, iepazīstināta ar prakses vietu Ģikšos, bet visu izšķir pacientu skaits, pat ja ceļš uz prakses vietu ir tālāks un grūtāk izbraucams. Ja pie ģimenes ārsta reģistrējušies maz pacientu, darbs ir apgrūtināts vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – pacientu skaits ietekmē finansējumu, ko saņem ģimenes ārsts, jo Nacionālais veselības dienests sedz valsts apmaksātos pakalpojumus atbilstoši reģistrēto pacientu skaitam. Pati ģimenes ārste Diāna Otto-Irša skaidro, ka organizēt cilvēku pieņemšanu Ģikšos nav iespējams ne tikai pacientu mazā skaita dēļ, bet arī tādēļ, ka lielos pārbraucienos jātērē daudz laika: “Ja ģimenes ārstam katru dienu ir jāmēro lieli attālumi uz darba vietu, zūd darba kvalitāte.” Savukārt Sigita Alhimoviča, NVD Vidzemes nodaļas vadītāja, norāda: “Nav jēgas vairākas stundas atrasties praksē, ja tajā atnāk viens vai neviens pacients. Tā zūd ārsta darba kvalitāte. Ģimenes ārsta jēga nav no atrašanās konkrētajā vietā, svarīgas ir iespējas ar atdevi praktizēt un palīdzēt pacientiem.”
“Mēģinājām un centāmies darīt visu, lai Ģikšos būtu ģimenes ārsts, tomēr tas neizdevās. Tā mēdz notikt. Saprotu vecākā gadagājuma iedzīvotāju emocionālo spriedzi. Jaunākiem tomēr ir vienkāršāk,” secina Elita Eglīte. Pārvaldes vadītāja vērtē, ka senioriem ir grūtāk pārorientēties, turklāt Cēsīs ģimenes ārsti pieņem vairākās vietās, ir cilvēki, kuriem grūtāk saprast, kā pie vajadzīgā speciālista nokļūt.
Vērtējot, kāds ģimenes ārsta pakalpojums pieejams Ģikšu iedzīvotājiem, kuriem nav personīgā auto un kuri veselības problēmu dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu, Elita Eglīte pastāsta, ka pašvaldība vientuļiem un cienījamos gados esošiem ļaudīm piecas reizes gadā nodrošina piekļuvi pie ārsta. Pakalpojums jāpiesaka novada Sociālajā dienestā, tiek nodrošināts transports, kas cilvēku aizved pie ģimenes ārsta. Šādu variantu kā piemērotu uzskata arī ģimenes ārste Diāna Otto-Irša.
Laukiem jāmeklē citi risinājumi
Sigita Alhimoviča, NVD Vidzemes nodaļas vadītāja, vērtē, ka jāņem vērā Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās un tas attiecas arī uz ģimenes ārstu prakses vietām, īpaši lauku reģionos, kur paliek arvien mazāk cilvēku: “Ģimenes ārsts Vasiļevskis pieņēma trīs vietās, stundu skaitu un laiku pielāgojot pacientu plūsmai, cik bija nepieciešams. Tomēr, ja laika gaitā ārsta praksē paliek tikai daži pacienti, ģimenes ārstam nav jēgas atrasties noteiktajā vietā dīkstāvē.”
Viņa vērtē, ka daļa laukos dzīvojošo pārvietojas ar sabiedrisko transportu, kas ļauj nokļūt arī līdz ģimenes ārstam. “Ir vēl citi ikdienā vajadzīgi pakalpojumi, kas nav pieejami Ģikšos, cilvēki tos brauc saņemt citviet. To iespējams apvienot arī ar vizīti pie ārsta. Savukārt pašvaldības normatīvi paredz, ka divas reizes gadā vietējais iedzīvotājs, kuram ir nepieciešamība apmeklēt ģimenes ārstu, bet viņš pats nevar to izdarīt, ir jāaizved pie ģimenes ārsta. Ar pašvaldību runājām, ka viņiem ir iespēja to nodrošināt. Un tiešām sociālajam dienestam nogādāt cilvēku pie ģimenes ārsta noteiktās reizēs ir efektīvāk, nekā speciālistam būt kādā pieņemšanas vietā, bet pacienti nemaz neatnāk.”
S. Alhimoviča pastāsta, ka ļoti efektīvi darbojas Veselības ministrijas administrētie Eiropas Sociālā fonda projekti ģimenes ārstu piesaistei laukos. Proti, ja ģimenes ārsts dodas pelnītā atpūtā, praksi pārņem jaunais speciālists. Laikā, kamēr jaunais ārsts iepazīst praksi un pacientus, finansējums tiek sniegts abiem ģimenes ārstiem. Šādu iespēju izmanto salīdzinoši daudz ārstu. “Tas arī ir vislabākais variants, jo ārsta praksē neveidojas pārtraukums. Turklāt jaunajam ģimenes ārstam ir iespēja pastrādāt kopā ar līdzšinējo ģimenes ārstu, iepazīt nākamo pacientu loku – tas ir ļoti labi gan pacientiem, gan ārstam,” teic S. Alhimoviča.
Nacionālais veselības dienests skaidro, ka ģimenes ārstu piesaiste ir aktuāla visos reģionos Latvijā. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem ārpus Rīgas ir vairākas brīvas prakses vietas, vēl daļā prakšu ģimenes ārsti ir pensijas vecumā, tāpēc paaudžu nomaiņa un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana ir aktuāla daudzviet.
Veselības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 30,2 % no ģimenes ārstiem reģionos ir sasnieguši pensionēšanās vecumu un var pieņemt lēmumu par līguma attiecību pārtraukšanu ar Nacionālo veselības dienestu. Vērtējot primārās veselības aprūpes stāvokli reģionos, 72 % gadījumu var novērot negatīvu dinamiku ģimenes ārstu prakses pārņemšanā. Arī Veselības ministrija apzinās, ka pacientu nokļūšana pie ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem, kā arī ierašanās uz izmeklējumiem reģionos ir sarežģīta.
Komentāri