FOTO: piksens.com
Ezeri dod, tiem jādod atpakaļ
Trešo gadu Cēsu novada pašvaldība ar Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību noslēgusi deleģējuma līguma par pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu.
Biedrību 2015. gadā dibināja septiņas Gaujas upes baseina pašvaldības: Līgatne, Amata, Pārgauja, Cēsis, Beverīna, Krimulda un Sēja. Tagad biedrības biedri ir 11 pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēji, kas deleģējušas savu pārstāvi biedrības valdē.
Izdevīgākais – deleģējuma līgums
“Kad 2022.gadā izstrādājām ūdenstilpju apsaimniekošanas sistēmu, vērtējām dažādus modeļus, iepazinām kaimiņu pieredzi. Katram modelim ir savi plusi un mīnusi. Līdz administratīvajai reformai ūdeņus katra pašvaldība apsaimniekoja pēc savām iespējām un mērķiem,” saka novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova un uzsver, ka bija jāatrod kompleksa pieeja, lai to darītu profesionāli un būtu materiāli tehniskā bāze.
Pēc reformas bija mainījušās administratīvās struktūras, apvienību pārvaldes ar esošajiem resursiem uzdevumu nespēja veikt. “Piemēram, Alūksnē, Limbažos ūdenstilpju apsaimniekošanai ir nodibināta aģentūra. Tajā saimniecisko jautājumu izskatīšana ir smagnēja, būtu jāalgo kvalificēti darbinieki, jānodrošina materiāli tehniskā bāze. Vēl pašvaldība ezeru apsaimniekošanai varēja pirkt ārpakalpojumu no komersanta. Valsts kontrole bija veikusi pārbaudi un secinājusi, ka ūdeņu apsaimniekošanā šādi līgumi nav ekonomiski izdevīgi,” stāsta I.Suija-Markova un skaidro, ka, slēdzot deleģējuma līgumu, tiek nodrošināta ūdens objektu ilgtspējīga apsaimniekošana, apsaimniekotājam ir kvalificēti darbinieki, lēmumus var ātri pieņemt, ir mazāka birokrātija.
“Deleģējums ir patlaban labākais risinājums novada ūdenstilpju apsaimniekošanai. Pašvaldība ikdienā uzrauga, kā biedrība veic uzticētos uzdevumus,” teic domes priekšsēdētāja vietniece un uzsver, ja būtu vairāk apsaimniekotāju, pašvaldība justos drošāk, jo ūdenstilpju ir daudz, novada teritorija liela. Ja vietējā kopiena vēlas uzņemties un spēj to izdarīt, ir visas iespējas. Piemērs ir Zaubes Augšezers, Mednieku un makšķernieku klubs “Zaube” to apsaimnieko un organizē licencēto makšķerēšanu.
Līgumā paredzēts, ka reizi ceturksnī Gaujas Ilgtspējas attīstības biedrība pašvaldībai atskaitās par paveikto, arī iesniedz dokumentus par izdevumiem. “Ir tikai divu gadu pieredze, un reālie rezultāti nevar būt uzreiz. Katru gadu gūstam jaunas atziņas, kam pievērst lielāku uzmanību, no kā varbūt atteikties. Tas ir nepārtraukts dialogs,” uzsver I.Suija-Markova, bet biedrības vadītājs Ainārs Šteins pastāsta, ka ikdiena izdara izmaiņas un kaut ko izdarīt neizdodas. “Pērn bija plānotas makšķerēšanas sacensības, bet tās nesarīkojām. Organizējot bērnu nometnes “Izzini ūdeņu bagātības” Līgatnē un Vecpiebalgā, izmaksas bija lielākas, nekā plānojām. Situāciju kopā ar pašvaldību izvērtējām, un budžetā tika veikti grozījumi,” skaidro A.Šteins un piebilst, ka šīgada biedrības uzdevumi ir skaidri definēti, to loks ir plašs.
Nekas nav bez maksas
Licencēto makšķerēšanu pērn biedrība organizēja Alaukstā un Inesī, šogad to iecerēts darīt Ungurā un Sārumā. Šī kārtība daļai makšķernieku raisa gan neizpratni, diskusijas, izskan dažādi viedokļi.
I.Suija-Markova atgādina, ka ezeri nav tikai skaistas ainavas sastāvdaļa, bet arī dzīvotne, vieta atpūtai un resurss. “Licencētā makšķerēšana ir saistīta ar resursa aizsardzību, papildinot zivju krājumus, ir svarīgi, kas notiek tālāk. Ezeriem, kuros organizē licencēto makšķerēšanu, ir pastiprināta kontrole un arī tiek iegūta informācija par lomiem, kas nepieciešama, plānojot resursu atjaunošanu. Esam ceļa sākumā, ir jāpieņem doma, ka, lai būtu ko makšķerēt, ir jāiegulda. Par pašvaldības budžeta līdzekļiem to izdarīt nav iespējams, nauda, kas iekasēta par licencēm, tiek atdota ezeriem,” skaidro domes priekšsēdētāja vietniece.
A.Šteins uzsver, ka, lai iegūtu uzticēšanos, sabiedrībai jāskaidro, kas ir licencētā makšķerēšana, ko nozīmē apsaimniekot ūdeņus, kāpēc vajadzīgi zinātniskie pētījumi. Pērn biedrība rīkoja desmit klātienes tikšanās par ezeru apsaimniekošanu un zivsaimniecisko situāciju Cēsīs, Taurenē, Vecpiebalgā, pie Ungura un Niniera ezera.
“Ezeru izmantojam pārtikas ieguvei vai atpūtai. Un gribam vai ne, abos gadījumos ir jāmaksā, tāpat kā, braucot uz teātri, pērkam biļeti. Arī ezeram kaut kas ir jādod pretī. Lielākos ieguldījumus veic valsts un pašvaldība, bet tas jādara arī makšķerniekiem. Cik maksā makšķernieka inventārs? Salīdzinājumam pieci eiro par licenci ir nieks. Makšķernieki to saprot. Ar šādu kārtību nav apmierināti tie, kuri makšķerē pārtikai. Sarunās var nonākt pie kopsaucēja, lai ieguvēji būtu visi. Sabiedrība ne tikai jāizglīto, arī jāiesaista. Tas nevar notikt mēneša vai divu gadu laikā. Ielaižot zivju mazuļus, pēc septiņiem desmit gadiem izaugs zivis, kuras var makšķerēt. 2012. līdz 2014.gadam Vecpiebalgas ezeros salaida zivis, līdz 2020.gadam bija lomi, tagad situācija nav tik laba,” stāsta A.Šteins.
Atpūsties patīkamā vidē
Izvēloties kādu ezeru atpūtai, ikvienam svarīga ir apkārtne. I.Suija-Markova uzsver, ka, izstrādājot ezera zivsaimniecisko stratēģiju, tajā ir norādījumi, kas būtu jādara, jāuzlabo. Tad top darba uzdevums, kur jāierīko peldvieta. Arī iedzīvotāju sanāksmēs izskan, kas vietējiem nepieciešams, kur būtu vajadzīgas atpūtas vietas, kur izdevīgāk ielaist ūdenī laivas.
“Vairākkārt saņēmām iedzīvotāju iebildumus, ka Ineša ezera peldvieta ir pārpildīta. Biedrība vērsa pašvaldības uzmanību, lai neatsavina pašvaldības īpašumu ezermalā, ka tā ir iespēja izveidot vēl vienu piekļuvi. Atsavināšanu apturēja. Kopējā teritorija ir turpat trīs hektāri,” pastāsta I.Suija-Markova un piebilst, ka Gaujas Ilgtspējas attīstības biedrība apseko ezerus, zina, kāda pie kura ir situācija.
“Tagad ir ierīkota piekļuve caur pašvaldības un privāto īpašumu. Galvenais – samazināsies slodze publiskajā peldvietā. Sadarbība ar privātajiem īpašniekiem ir svarīga. Labs piemērs ir Nedža ezers, pie kura vispār nav pašvaldības zemes. Noslēdzām līgumu ar zemes īpašnieku, kurš atļauj veikt vienkāršu labiekārtošanu, lai nodrošinātu piekļuvi. Tauna ezerā arī nav piekļuves, iztīrījām kanālu starp Taunu un Inesi, lai var ielaist laivu. Katra situācija ir individuāla,” teic A.Šteins un atgādina, ka būtiska problēma ir tā, ka pie ezeriem nav pašvaldības īpašumu. Daudzkārt runāts, ka Sārumam nav piekļuves, taču to nodrošina uzņēmēji. A.Šteins uzsver, ka katra situācija jāvērtē, vai, vienam pasniedzot roku, citam neatņemam iespēju. Piemēram, Vecpiebalgā uzņēmēji ir neapmierināti, ka pašvaldība uztur bezmaksas peldvietu un laivu ielaišanas vietu. “Svarīgi, lai iedzīvotāji sev tuvākajā ezerā varētu nopeldēties, krastmalā pasauļoties,” saka A.Šteins.
Iecienītais Ninieris un nepieejamais Mazums
Cēsniekiem tuvākais ir Ninieris. Par to kā atpūtas vietu tiek runāts gadiem, jo iedzīvotāji vēlas, lai tā būtu labiekārtota, patīkama. I.Suija-Markova pastāsta, ka vairākkārt runājusi ar ezera apkaimes iedzīvotājiem, kuriem ir savs redzējums par Niniera izmantošanu. Savs redzējums ir Priekuļu apvienības pārvaldei, kuras teritorijā ir Ninieris, un pašvaldības vides nodaļas speciālistiem. Pērn tika veikta zivsaimnieciski zinātniskā izpēte un izstrādāta zivsaimnieciskā stratēģija. Pētījumā arī uzsvērts sociālekonomiskais vērtējums. Gadā ezeru izmanto 25 tūkstoši atpūtnieku un makšķernieku, karstajās vasaras dienās vienlaikus te atpūšas 500, 600 pilsētnieki un arī tūristi.
Dabas aizsardzības pārvalde, izstrādājot Gaujas Nacionālā parka apsaimniekošanas plānu, ir skaidri norādījusi, ka Ninieris ir sarkanā lampiņa, jo ir liela cilvēku slodze un ietekme uz vidi. Arī norādīts, kas jādara, saudzējot vidi un ezeru.
“Gatavosim projekta pieteikuma “Natura 2000” teritoriju saglabāšanai un tieši slodzes mazināšanai. Būs vienota atkritumu savākšanas sistēma, tiks ierīkotas piknika vietas. Šogad sezonas laikā par pašvaldības līdzekļiem tiks uzstādītas četras tualetes, bet projektā varētu būt modulārās tualetes. Tiek diskutēts par laipu gar purvaino ezermalu. Apvienības pārvalde gatavo projektu piebraucamā ceļa un stāvlaukuma sakārtošanai,” stāsta I.Suija-Markova un piebilst, ka pārmaiņas būs.
Otrs Cēsīm tuvs ezers ir Mazums. Tam nebija piekļuves. “Bija ilgstoši strīdi ar tiem, kuri dzīvo blakus ezeram un uzcēluši mājas uz pašvaldības zemes. Viņi pieraduši, ka citi ezeram klāt netiek. Māju īpašniekiem bija iespēja zemi iegādāties par sertifikātiem, viņi to neizdarīja, tagad pašvaldība izmanto situāciju, ka tā ir pašvaldības zeme, nodala katram īpašumam nepieciešamo un ir nodrošinājusi pieeju ezeram,” stāsta I.Suija – Markova. Uz ezeru ir ierīkots ceļš.
Jāstrādā sadarbībā
Biedrība apsaimnieko un uzrauga novada ezerus, atjauno resursus, veic ūdens kvalitātes pārbaudes, labiekārto atpūtas vietas. Dažkārt izskan pārmetumi, ka peldvietās nav kārtības, kaut kas salauzts, nav savākti atkritumi.
“Biedrība veic labiekārtošanu, ierīko ugunskura vietas, uzstāda galdus, solus, informatīvos stendus, ģērbšanās kabīnes, nodrošina piekļuvi ezeram. Ja nepieciešamas lielākas investīcijas, to īsteno sadarbībā ar apvienības pārvaldi vai pašvaldības Centrālo administrāciju. Par ikdienas uzturēšanu – atkritumu savākšanu, zāles pļaušanu- atbild apvienības pārvaldes,” skaidro I.Suija-Markova, bet A.Šteins piebilst: “Ja braucam apsekot ezeru un redzam, ka zāle nav nopļauta, ja trimmeris ir līdzi, nopļaujam. Ja galdā jāieskrūvē kāda skrūve, ieskrūvējam. Katram ir savi pienākumi, bet ir labi, ja tie var nedaudz pārklāties. Noslēdzot deleģējuma līgumu, esam daļa no pašvaldības, būtiska ir sadarbība.” Pērn biedrība labiekārtojusi publiskās peldvietas pie Ratnieku un Startu ezera, pie Ungura drīzumā pabeigs laivu ielaišanas vietu.
I.Suija-Markova atgādina, ka sadarbībā ir jāpieslīpējas, atbildības robežām jābūt skaidrām, pieredze parāda, kā darīt labāk.
A.Šteins atzīst, ka ikdienā diemžēl neiztikt bez negācijām. Pērn biedrības inspektori kontroles un uzraudzības pasākumu laikā veikuši 486 makšķernieku pārbaudes, no ūdenstilpēm izcelti 38 nelegālie zvejas rīki, Valsts Vides dienestam iesniegti materiāli 22 administratīvo procesu un divu kriminālprocesu uzsākšanai. “Būtiska ir sadarbība ar Valsts Vides dienestu, zemessargiem, valsts un pašvaldības policiju, lai arī tie, kuri pārkāpj noteikumus, saprot, ka rīkojas nelikumīgi. Pie ūdenstilpēm ir brīdinājumi, ka nedrīkst kāpt uz ledus. Decembra beigās braucām apsekot Zobolu. Pēdas veda ezerā. Krastmalā gājējs bija ielūzis, tad turpinājis ceļu. Sēdēja krietnu gabalu no krasta. Visi, arī tie divi, kuri vienā dienā noslīka Valmieras novadā, bija pārliecināti, ka ar viņiem taču nekas nenotiks. Ne jau katram piestāvēsim klāt un sodīsim. Ir iegādātas mobilās kameras, kad saņemam ziņu, ka nofotografēts maliķis, braucam kopā ar policiju, vides dienestu. Malu zvejnieku darbība sarūk, bet viņi tomēr ir,” stāsta A.Šteins.
“Biedrībai darāmā netrūkst,” uzsver I.Suija-Markova, bet A.Šteins piebilst: “Ir svarīgi, lai sabiedrība redz inspektorus pie ezeriem, lai katra labiekārtota ezermala sniedz patīkamu atpūtu.”
FAKTI
Cēsu novadā ir uzskaitītas 368 ūdenstilpes, no tām 64 pilnībā vai daļēji apsaimnieko pašvaldība vai valsts. Starp tām arī 9 publiskie ezeri un 12 ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij.
Novadā atrodas vai to šķērso 89 upes, tostarp divas publiskās – Gauja un Brasla. Gauja ar tās deviņām pietekām, Rauna un Amata ir prioritārie objekti, kuros īpaša uzmanība tiek pievērsta lašu un taimiņu populācijas saglabāšanai un sabiedrības rekreācijas vajadzībām.
Komentāri