Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Eiropas pārtikas pakas saņems mazāk iedzīvotāju

Iveta Rozentāle
19:52
26.11.2024
82
Paka Izmainas 2

Jau plaši izskanējis, ka no nākamā gada 1. janvāra mainās nosacījumi, kam piešķir Eiropas Sociālā fonda finansētās pārtikas un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču pakas. Šo atbalstu vairs nesaņems personas ar maznodrošinātā statusu, palīdzību turpinās saņemt ģimenes, kurām piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss, un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības, tostarp Ukrainas civiliedzīvotāji.

Ceturksnī līdzšinējo divu pārtikas preču komplektu vietā persona varēs saņemt vienu.

Trūcīgām un krīzes situācijā nonākušajām mājsaimniecībām būs pieejami pārtikas preču komplekti, higiēnas un saimniecības preču komplekti. Ja ģimenē ir skolas vecuma bērni, arī skolas piederumu komplekti. Atbalsta saņemšanai tāpat kā līdz šim nepieciešama pašvaldības sociālā dienesta rakstiska izziņa par atbilstošo statusu. Pārtikas pakas Latvijā izdala 24 partnerorganizācijas – nevalstiskās organizācijas, reliģiskās organizācijas, pašvaldības un pašvaldību iestādes -, nodrošinot atbalsta paku izdali 384 atbalsta saņemšanas vietās.

Pastāv dažādi atbalsta veidi, bet nozīmīga ir arī pārtika

Cēsu novadā atbalsta pakas izdala biedrība “Latvijas Sar­kanais krusts” un pašvaldības Sociālais dienests. Izdale notiek deviņās novada vietās: Cēsīs, Liepā, Priekuļos, Nītaurē, Dra­bešos, Stalbē, Līgatnē, Dzērbenē un Jaunpiebalgā. Komplektu saņemšanas laiks iepriekš telefoniski jāsaskaņo.

Cēsu novada Sociālā dienesta projektu vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Ple­ševnika skaidro: “No nākamā gada arī trūcīgām personām samazinās pārtikas paku daudzums – viens cilvēks varēs saņemt vienu. Pašreiz iedzīvotāji, kuru statuss ir atbilstošs, saņem divus pārtikas preču komplektus un vienu higiēnas līdzekļu komplektu katros trīs    mēnešos. Ja ģimenē ir bērni, tad atbilstoši to vecumam papildus pienākas specifiskie mazuļu pārtikas un higiēnas preču komplekti, skolas piederumu komplekti.”

Trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 343 eiro, pārējām personām mājsaimniecībā – 240 eiro. Uz 22. novembri Cēsu novadā bija 641 cilvēks ar trūcīgā statusu.      

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis Cēsu novadā ir noteikts 411 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 288 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Līdz 2024. gada 22.novembrim pārtikas pakas kā mazno­drošinātie novadā saņēma 171 iedzīvotājs. “Protams, pret kopējo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā personu, kurām ir maznodrošinātā statuss, nav ļoti daudz, bet katrs jau izjutīs atbalsta trūkumu. Pārtikas pakas vērtība ir 26,47 eiro, higiēnas līdzekļu pakas vērtība – 6,05 eiro. Katra maznodrošinātā ģimene no sava budžeta attiecīgi būs spiesta tērēt vairāk, lai iegādātos šos produktus. Iedzīvotājiem, kas vairs nesaņems pārtikas pakas, būs situācijas, kad ziemas sezonu būs grūtāk pārvarēt,” vērtē Vita Pleševnika.

V. Pleševnika skaidro, ka pašvaldība Cēsu novadā dzīvojošajām maznodrošinātajām personām sniedz atbalstu medicīnisko izdevumu apmaksai, ēdināšanas maksas atvieglojumiem skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs, sniedz atbalstu mācību gada uzsākšanai un piešķir mājokļu pabalstu. Sociālā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja un Pilngadīgo personu atbalsta nodaļas vadītāja Inga Kār­kliņa saka: “Zinu, ka daudzi nav izmantojuši iespēju nokārtot mājokļa pabalstu, jo nepieciešams iesniegt visus rēķinus – par elektrību, telefonu, īri un citiem mājokļa izdevumiem -, kā arī bankas konta izrakstu par ienākumiem. Bet, nokārtojot šo atbalstu, iedzīvotājs sev var atvieglot situāciju, ja tā ir smaga.”

Inga Kārkliņa arī atgādina, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem pamata palīdzība ir garantētā minimālā ienākuma atbalsts. Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 137 eiro, pārējām personām mājsaimniecībā – 96 eiro. “Šis atbalsts paredzēts cilvēkam iztikas nodrošināšanai. Par Eiropas Savienības atbalstu – bija zināms, ka tas būs uz laiku un vienā brīdī tomēr beigsies. Savukārt pašvaldība šādu atbalstu nodrošināt nevar,” piebilst I.Kārkliņa.

Tomēr būs ļoti daudz emocionāli smagu situāciju, kad cilvēks nevar saņemt trūcīgā statusu, jo viņa ienākumi par dažiem eiro pārsniedz noteikto slieksni.    “Reāli viņa situācija būs vēl sliktāka, jo atbalsta pārtikas un higi­ēnas preču veidā vairs nebūs, naudas pēc pārtikas iegādes maciņā būs vēl mazāk. Īpaši smaga situācija varētu būt senioriem, kuri dzīvo vieni, kā arī ģimenēm, kurās aug bērni,” teic V. Ple­ševnika.

Jāatgādina, ka krīzes situācijā ir iespēja vērsties zupas virtuvē. Cēsīs darbojas divas zupas virtuves, kur var saņemt siltas zupas porciju. Tāpat smagākās situācijās iedzīvotājiem sagādāt pārtiku, medicīnas preces un arī kurināmo    palīdz nevalstiskās organizā­cijas.

Pārtikas paku saturs – kvalitatīvs un noderīgs

Pārtikas pakās ir auzu pārslas, četru graudu pārslas, miežu putraimi, griķi, manna, makaroni, augstākā labuma kviešu milti, tvaicēti rīsi, kartupeļu biezeņa koncentrāts, cūkgaļas un liellopu gaļas konservi, cukurs, olu pulveris, pilnpiena pulveris, iebiezinātais piens ar cukuru, šķeltie zirņi, rapšu eļļa, makrele konservi. Gan Cēsu novada Sociālā dienesta darbinieces, gan Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes komitejas Cēsu biroja administratore Marina Orlova atzīst, ka atbalsta saņēmēji ļoti atzinīgi novērtē paku saturu. Inga Kārkliņa teic: “Ne vienu produktu, kas ir pakā, cilvēki neizmet. Saturs ir ļoti pārdomāts un kvalitatīvs. Ļoti retās situācijās, ja pašam nav vajadzīgs kāds produkts, to atnes uz dienestu, vēloties nodot kādam, kuram vairāk vajag. Un mums tas noder krīzes situācijās, kad cilvēkam nav, ko ēst, un, kamēr tiek kārtota dokumentācija, lai saņemtu palīdzību, ir iespējams uzreiz piešķirt atbalstu pārtikas veidā.”

Arī Marina Orlova atzīst, ka retas ir reizes, kad cilvēks no kāda produkta atsakās: “Tādiem gadījumiem mums ir kastīte ar uzrakstu – kas vienam lieks, citam noderīgs. Visbiežāk jau nākamais pēc atbalsta pakas atnākušais produktu paņem, jo tas viņam tiešām noder. Atbalsta saņēmēji ļoti labi prot izmantot pakas saturu, zina tādas ēdienu receptes, lai pēc iespējas mazāk kaut kas būtu jāpērk papildus. Un bija cilvēki, kam, taupīgi un pārdomāti dzīvojot, pārtikas pietika visam periodam. Tagad, kad paku būs mazāk, tā vairs nebūs. Šobrīd cilvēki cenšas izņemt visu pārtikas normu pēc iespējas ātrāk, jo nav pārliecināti, ka jaunajā gadā šis atbalsts būs. Ir uztraukušies un uz pārmaiņām reaģē negatīvi, jo pārtikas paku saturu izmanto ikdienas maltīšu pagatavošanai. Ņemot vērā iedzīvotāju pastiprināto interesi, esmu pasūtījusi pakas, lai arī 27. novembrī tās Cēsīs saņemtu tie, kuri līdz šim vēl nebija izņēmuši. Situācija ir sarežģīta, bet tā būs jāpieņem, domājams, katrs meklēs kādu risinājumu, tāpat kā mēs visi brīžos, kad ir kādi sarežģījumi vai grūtības.”

UZZIŅAI

Pārtikas preču atbalsta pakas saturs

  • Auzu pārslas 0,40 kg
  • Četru graudu pārslas 0,40 kg
  • Miežu putraimi 0,40 kg
  • Griķi 0,40 kg
  • Manna 0,40 kg
  • Makaroni 0,50 kg
  • Augstākā labuma kviešu milti 0,40 kg
  • Tvaicēti rīsi 0,40 kg
  • Kartupeļu biezputra 0,20 kg
  • Sautēta cūkgaļa 0,25 kg (1 konservu kārba)
  • Sautēta liellopu gaļa 0,25 kg (1 konservu kārba)
  • Cukurs 0,40 kg
  • Olu pulveris 0,10 kg
  • Pilnpiena pulveris 0,40 kg
  • Iebiezinātais piens ar cukuru 0,40 kg
  • Šķeltie zirņi 0,40 kg
  • Rapšu eļļa rafinēta 0,50 l
  • Makrele savā sulā 0,48 kg (2 konservu kārbas)
Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
14

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
24

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Zaube. Būt sava pagasta saimniekiem

11:47
18.03.2025
151

Zaubes pagastā šī gada sākumā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 712 iedzīvotāji. Kā jau laukos, vasarās te cilvēku vairāk, jo sabrauc vasarnieki, ziemās pagastā klusāks. Taču Zaubes vārds daudziem Latvijā ir pazīstams gan kā skaista, ainaviska vieta, gan saistās ar aktīviem cilvēkiem, kuri līdzdarbojas kopīgam mērķim – lai pagastā paši dzīvotu sakoptā vidē, lai garāmbraucēji piestātu. […]

Intervija. Obligātā mīlestības deva

21:06
14.03.2025
369

Zvannieku mājas Vaives pagastā ir mācītāja un teoloģijas pasniedzēja Jura Cālīša un pedagoģes Sandras Dzenītes-Cālītes izveidots patvērums dzīves ievainotajiem. Te pajumti, atbalstu un rūpes saņem līdz pat 20 bez vecāku un tuvinieku gādības palikuši bērni, jaunieši un arī pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Šeit viņiem ir radīta    droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgiem, […]

Redzeslokā. Saksofona balsi saprot pasaulē

13:36
11.03.2025
364

Cēsnieks Zintis Žvarts ir pazīstams saksofonists. Viņš priecējis klausītājus koncertos un festivālos ne tikai Latvijā, arī Itālijā, Japānā, Anglijā, Francijā, Somijā, Dānijā, Singapūrā, Vācijā un citur. Zintis ir arī pedagogs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un vidusskolā Rīgā. -Jūsu vārds dzirdams daudzos koncertos. -Priecājos, ka dzīvē tā izveidojies, ka neesmu viena žanra mūziķis, ka varu […]

Viesos pagastā. Drabeši

20:17
07.03.2025
155

Āraišu vējdzirnavu ainaviskā maģija Viens no ļoti pamanāmiem piesaistes punktiem Drabešu pagastā ir Āraišu dzirnavas, vecākās šāda veida vējdzirnavas Latvijā. Tajās joprojām var malt graudus un iepazīt latviskās maizes tradīcijas. Dzirnavnieces – gides lomā tad ir blakus esošo “Vējdzi­rnavu” māju saimniece Vineta Cipe, bet viesu uzņemšanā iesaistīta visa ģimene.Ļoti apmeklēta vasaras nogalēs bija tradicionālā Maizes […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
30
15
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi