Drustos svarīgākais – skolas ēkas nākotne un VES bojā ceļus

Drustu pagasta iedzīvotāji ir aktīvi, katram svarīgi, kas notiek pagastā, kāds tas būs pēc gadiem.

Regulārajās tikšanās reizēs ar Smiltenes novada vadību, deputātiem, pašvaldības darbiniekiem      tiek uzsvērtas ikdienas nebūšanas, kas jānovērš, izteikti ierosinājumi, kas pašvaldībai jādara, kā arī pārrunāts pēdējā laikā padarītais.

Uz sarunu ar ap pussimts drustēniešiem  bija atnākusi Laun­kalnes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Gūtmane. Apvie­nībā ietilpst Brantu, Drustu un Launkalnes pagasts. Savējos uzklausīja domes deputāte drustēniete Ilze Palma.

Nav neizdarāmā

Vasara aizritējusi spraiga, veikti ikdienas labiekārtošanas un uzturēšanas darbi. Izskanēja arī, ka tik labi uzturēti pašvaldības ceļi pagastā nav bijuši. Sakārtota pludmale, Krogus ezerā ielaisti amūri, lai tā ūdenstilpi   kaut nedaudz aizsargātu pret aizaugšanu. Izskanēja iedzīvotāju neapmierinātība, ka ne visi īpašnieki appļauj savas teritorijas, arī tās, kur aug latvāņi. “Iedzīvotājiem nav jāraksta pašvaldībai, ka kaimiņš nav appļāvis savu teritoriju, ka aug latvāņi. Dome pieņēma noteikumus, un pašvaldības policijai    jākontrolē to izpilde,” tika atgādināts pārvaldes vadītājai.   

Drustēniete Valda Pumpure pau­da satraukumu par bijušo garāžu teritoriju, kas jau gadiem ir degradēta, izdemolēta. Viņa rakstījusi pašvaldībai, bet nekas nemainās. Tam piekrita arī citi, uzsverot, ka tur pulcējas bērni, jaunieši, skraida pa jumtiem un tas ir bīstami. Pirms gadiem tur bijis ugunsgrēks.    Pamazām teritorija arī pārvēršas par nelegālu izgāztuvi, kāds jau aiznesis nederīgu ledusskapi un putekļu sūcēju. “Tā ir privātā teritorija, bet tai tiks pievērsta uzmanība,” atzina pārvaldes vadītāja.

Vēl tika skaidrots, kāds ciemata ielās būs apgaismojums, atgādināts, ka ir problēmas ar kanalizācijas izvešanu no sausajām tu­aletēm, uzzināts, ka Drustos pakomāta nebūs. Kārtējo reizi drustēnieši pārsprieda, kā nodrošināt, lai ikviens būtu informēts, kas notiek pagastā, gan par sapulcēm, gan kultūras pasākumiem. Sociālos medijus ne visi izmanto, savukārt tie, kam nav pastkastītes, nesaņem pašvaldības izdevumu. Tradicionāli drustēniešu saziņas vieta ir veikals. Tur arī paš­valdība atstāj informatīvās lapiņas, taču dažs paņem vairākas un neaiznes kaimiņiem.    Izskanēja ierosinājums, ka iedzīvotājiem nepieciešama informācija par dažādiem, ne tikai pašvaldības pakalpojumiem. Cik daudzi zina, ka arī Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcā ir Steidzamās medicīniskās palīdzības punkts, kas strādā diennakti.   

“Kaimiņi izpalīdz, bet cilvēki paši grib tikt galā ar ikdienas jautājumiem, nevis nepārtraukti lūgt kaimiņiem,” uzsvēra tikšanās dalībniece.

Cik paši aktīvi, tāda kultūras dzīve

Pēdējos gados Drustos bieži mainījušies kultūras dzīves organizatori. Regulāri bija izsludināti konkursi Tautas nama vadītāja amatam. No gada sākuma darbinieka nebija. Tiesa, tika paredzēts, ka Drustu un Launkalnes tautas namiem būs viens vadītājs. Pagasta svētku rīkošanu nodrošināja ārpakalpojuma sniedzējs. Vasarā, kad atkal izsludināja konkursu, katram namam meklēja savu vadītāju, piedāvājot 0,7 slodžu darbu. No 1.septembra Drustu Tautas namu vada Santa Hofmane. Drustēniešiem bija daudz jautājumu par viņas iecerēm. Izskanēja arī pārmetums paš­valdībai, ka kritēriji, kas izvirzīti konkursā, jāpārdomā, ja tie    netiek ņemti vērā. Tā kā Tautas nama vadītāja atbild arī par trenažieru un sporta zāli, tika ieteikts, ka tai    jābūt atvērtai arī piektdienu vakaros, ne tikai noteiktā laikā ceturtdienās un sestdienās.
Iedzīvotāji atgādināja, ka pērn kā entuziastu kolektīvs darbojies teātris, bet režisore strādāja bez atalgojuma. S.Hofmane informēja, ka režisore ir uzrunāta, vai teātris būs, atkarīgs no viņas. “Būs kaimiņu teātru izrādes, atzīmēsim Lāčplēša dienu, svinēsim valsts svētkus, Ziemassvētkus, būs vēl citi pasākumi,” bilda Tautas nama vadītāja. Aivars Damroze uzsvēra, ka var priecāties, ka jauns cilvēks, turklāt drustēniete, gatava strādāt Drustos un, lai kultūras dzīve būtu aktīva, ikvienam jāiesaistās, jāatbalsta.

Skolas nams gaida darītājus

Kad ikdienas dzīve bija pārrunāta, drustēnieši dalījās viedokļos par šobrīd un pagasta nākotnei būtisko. Drustu skolas ēka jau trešo septembri sagaida tukša. Pašvaldība vairākkārt izsludināja konkursu nomas tiesībām, bet nekas nav mainījies. Pašiem pagasta iedzīvotājiem sapulcēs bija ideja, ka skolas namā varētu ierīkot kopienas centru, bet līdz šim darītāju pietrūcis. Novada domes priekšsēdētājs Ervins Laba­novskis parakstījis rīkojumu par    darba grupas izveidi, kuras uzdevums rast risinājumu lietderīgai un racionālai Drustu skolas ēkas izmantošanai. Darba grupu vada      domes deputāte drustēniete Ilze Palma.

“Drustēnieši paši skolu cēluši, pašiem arī jālemj, kā ēku izmantot, apsaimniekot. Ja pašu vajadzībām tā nav nepieciešana, tad jāpārdod,” uzsvēra deputāte.

Smiltenes novada kapitālsabiedrības SIA “Gatartas pakalpojumu aģentūra” (bijušais Gatartas pansionāts) valdes loceklis Aivars Damroze pastāstīja, aģentūra varētu daļu ēkas izmantot rehabilitācijas centram. “Apkārt ir sakārtota infrastruktūra, uz Drustiem ved labs ceļš. Mūsu iestādes kolektīvs    ir apskatījis telpas. Ir skaidrs, ka uzreiz nevaram tās piemērot citiem mērķiem, lai to izdarītu, jāpiesaista finansējums,” atklāja A.Damroze    un atgādināja, ka ēkas lielākā problēma ir nesamērīgi dārgā un ekonomiski nepamatotā apkure.

“Būtisks ir kopienas spēks, jo aģentūra visu ēku nevar izmantot. Jāiesaistās katram, kurš varētu piedalīties skolas izgaismošanā. Kuriem ir idejas, kā namu izmantot, lūgums tās izteikt. Pārdot ir vienkāršākais, zinām, kā īpašumi gadiem stāv tukši, neapsaimniekoti,” teica drustēnietis un atgādināja, ka skola pēc baznīcas un kultūras nama pagastā    ir trešā svarīgākā ēka.

“Saprotiet arī Drustu iedzīvotājus, mums drīz nekā nebūs. Viss tiek pārdots, un kāds labums no tā Drustiem? Citos novados vismaz daļa iegūtās naudas tiek ieguldīta tur, kur īpašums pārdots. Par to runājam jau piecus gadus, nekas nemainās,” cits caur citu viedokli pauda pagasta iedzīvotāji, bet Inga Zariņa rezumēja: “Tie, kuri saka, ka viss cilvēku labā, neaizstāv mūs, tikai visu atņem.” Par 40 tūkstošiem eiro patlaban pārdošanā ir bijusī pagastmāja un šķūnis. Bērnudārzs pēc vairākām atkārtotām izsolēm ieguvis jaunu īpašnieku.

Tika arī atgādināts, ka    sporta zālē viena brīvā telpa tika piedāvāta nomai, prasīti 200 eiro mēnesī. “Izmaksām jābūt samērīgām, nevis pašvaldība ar īres naudu aizlāpa tukšo maku,” rosināja kāds drustēnietis. Cits izteica ierosinājumu, lai ēkas stāv un gaida labākus laikus, kad tās kādam būs vajadzīgas, bet uzturēšanas izdevumi jāsedz pašvaldībai.

Kopienas centrs varētu būt vieta, kur drustēniešiem satikties. Tāda savulaik bija Pestīšanas armijas ēka, kur pagasta iedzīvotāji gāja parunāties, apmainīties domām, padziedāt, praktiski darboties.

“Katra ideja ir svarīga. Ja dome redzēs, ka gribam un esam darītāji, sapratīs,” atgādināja I.Palma. Ikviens pagasta iedzīvotājs var piedalīties aptaujā, izsakot savu ideju par to, kā izmantot Drustu skolu.

VES un ceļi

Smiltenes novada dome izsniegusi būvatļauju vēju elektrostacijas (VES)    “Launkalne” būvniecībai Drustu un Launkalnes pagastos. Attīstītājs sācis piebraucamo ceļu būvi. No karjera Jaunpiebalgā tiek vesta grants, smagās kravas bojā valsts grants ceļus Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne.   

Par izdangātajiem ceļiem, dziļajām bedrēm, risēm, bīstamību uz ceļa, veiksmīgu izvairīšanos no grantsvedējiem, ikdienas braucienos piedzīvoto drustēnieši stāstīja cits caur citu. Pārvaldes vadītāja Liene Gūtmane skaidroja, ka par ceļa stāvokli atbild būvnieks un regulāri tas tiek labots.    Viņa sazinās ar būvnieku un informē par iedzīvotāju sūdzībām. Pievedceļu būvniecība VES paredzēta līdz nākamā gada aprīlim. Līdz šim vēja parka attīstītājs un “Latvijas Valsts ceļi” nav noslēguši garantijas līgumu, ka ceļš tiek sakārtots, ja gadījumā darbi tiek pārtraukti.

“Cilvēki te dzīvo, ir jāiebrauc un jāizbrauc no mājas, bet priekšā bedre. Tas nav viņu privātais ceļš, tā to nedrīkst izmantot savam biznesam,” sacīja Māris Naudiņš. Viņš sazinājies ar “Latvijas Valsts ceļi” Valmieras nodaļu, tur pateikts, ka ceļš ir normāls. Sazinājies arī ar Satiksmes ministriju un nosūtījis    vēstules novada pašvaldībai un ministrijai. Tajās uzsvērts, ka ceļu Jaunpiebalga – Drusti, Drusti – Launkalne, kā arī Ķieģeļcepļa pagrieziens – Vidzemes šoseja brauktuve nav pienācīgi nostiprināta intensīvam kravas transportam.

“Pirms šo ceļu iznīcināšanas, lūdzu, steidzami veikt kravnesības noteikšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un līdz šīs procedūras veikšanai izvietot kravnesības ierobežojuma zīmes. Vēršu uzmanību, ka pa šiem ceļiem pārvietojas ne tikai iedzīvotāji, bet arī novada    viesi, ātrās palīdzības, ugunsdzēsēju, policijas un citu dienestu transports. Nav pieļaujams, ka VES attīstība iznīcina ainavu un sabojā infrastruktūru,” teikts vēstulē pašvaldībai.

M.Naudiņš aicinās satiksmes ministru un atbildīgās amatpersonas apmeklēt Drustus un pārliecināties par situāciju. Katrs arī aicināts pašvaldībai sūtīt fotogrāfijas, kurās redzams, pa kādu ceļu ikdienā nākas pārvietoties.

Kravas mašīnas ar granti brauc cauri pagasta centram, kā minēja kāda drustēniete, sarunā šoferis atzinis, ja ceļi būtu labāki, varētu braukt ātrāk. “Knapi izvairījos no avārijas. Brauc pretī grants mašīna, uz ceļa vidū stāv vēl viena ar kausu. Kur man palikt? Kas notiks ziemā, kad būs slidens,” situāciju uz ceļa raksturoja autobraucēja un piebilda, ka ikvienam jāizvairās braukt tumsā, jo nekad nevar zināt, kur būs dziļas rises vai bedres.

Tiekoties drustēnieši nelabprāt iesaistās sarunā par VES. “Druvas” uzrunātie atzina, ka jūtas piemānīti. Kad notika sabiedriskās apspriešanas par būvniecības ieceri, likumi vēl tikai tapa. Drustēnieši paļāvās attīstītāju teiktajam, saredzēja labumu, ka arī pagasta attīstībai tiks iegūta nauda.

“Nesapratām daudz ko un balstījāmies uz saviem priekšstatiem par to, ko kurš bija redzējis. Iedomājāmies, ka VES būs tāda pati kā Rankā, 170 , ne jau 250 augsta,” pārdomās dalījās I.Palma un piebilda, ka kā deputāte iepazīsies ar domes lēmumiem, arī ar 44 iedzīvotāju parakstītajām piekrišanām. Viņa pastāstīja,    ka 1,2 km no viņas vecāku viesu nama tiks būvēts vēja ģenerators. “Tā vairs nebūs naktsmītne ar skaistu, klusu dabu,”  piebilda drustēniete un uzsvēra: “Ir skaidrs, ka VES uzbūvēs, bet nākamreiz mums jābūt gudrākiem.”