Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Dot prieku citiem. Līdzdalība

Iveta Rozentāle
12:05
09.12.2025
30
Labdariba Muzike (1)

Mūzika ir dāvana. Emīlija Kate Tomsone ir pārliecināta, ka ar mūziku iespējams otram uzdāvināt ko ļoti īpašu.

Labdarībā visvairāk iesaistās decembrī, gaidot Ziemassvētkus. Taču tie, kuri šajā laikā palīdz citiem, visbiežāk to dara visa gada garumā. Iemesli vēlmei palīdzēt ir dažādi: galvenokārt rūpes par līdzcilvēkiem, īpaši tiem, kuri ir vientuļāki, kuriem klājas grūtāk, vēlme šiem cilvēkiem radīt svētku gaišumu. Nereti tie, kas paši kādā grūtā brīdī saņēmuši palīdzību, vēlas to sniegt citiem. Vēl cilvēkos ir pārliecība, ka nekas nesilda sirdi vairāk kā iespēja būt kādam par atbalstu brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams.


Dāvāt mūziku un emocijas

Jaunietei un mūziķei Emīlijai Katei Tomsonei, staigājot pa Cēsu ielām un domājot, kāpēc pilsēta ir tik tukša, lai gan viņa zina daudzus, kuri spēj un dara, radās ideja pulcēt cilvēkus, lai atbalstītu labdarības maratonu “Dod pieci!”, tādējādi arī rodot iespēju kādam šī maratona pasākumam notikt ārpus Rīgas.

Saprotot, ka decembrī laika apstākļu dēļ ārā nav iespējams nospēlēt vairāk par trim dziesmām, viņa sāka domāt par telpām, kur saiets varētu notikt. Radās ideja par Gaujas kvartālu. “Kad uzrunāju saimniekus Agiju un Mārtiņu, viņi bija ļoti atsaucīgi, ar lielāko prieku gatavi mūs uzņemt, jo arī vēlas, lai cilvēki tiktos, nāktu kopā. Kad uzrunāju mūziķus, arī viņi ar lielāko prieku atsaucās. Pasā­kumā uzstāšos gan es pati, gan Marta Ritova, Rihards Saule, Gunita Bārda un Emīls Aļļens, Zintis Žvarts, Raivo Vaivars. Un arī uzņēmumi bija ļoti atsaucīgi. Īstenībā biju pārsteigta, cik daudz cilvēku vēlas sniegt atbalstu, un ka patiesībā mēs nemaz neesam tik atturīgi un katrs pats par sevi, pat ja paši sevi tā redzam,” secina Emīlija Kate. Pasākums iecerēts 17. decembrī, ņemot vērā, ka vietas ietilpība ir ierobežota, uz to iepriekš jāpiesakās.

Arī ikdienā Emīlija Kate ar savu mūziku atbalsta, piedaloties labdarības pasākumos. Tā aizvadītajās brīvdienās viņa uzstājās Jaunpiebalgā labdarības pasākumā, lai atbalstītu bērnus ar kustību traucējumiem. Nereti Emīlija Kate dodas muzicēt uz pansionātiem. “Mūzika sniedz mirkli, kas nevar atkārtoties, jo ir dzīvais izpildījums, dziedātāja enerģija. Mūzika visas mūsu emocijas paspilgtina. Turklāt, ja ikdienā reizēm ir grūti iekāpt otra kurpēs, tad brīdī, kad mūziķis izstāsta stāstu savā dziesmā, tas kļūst ļoti saprotams. Mūzika ir universāla valoda. Ar to varam uzdāvināt kaut ko ļoti īpašu – netveramu mirkli, kas pieskaras dvēselei,” ir pārliecināta Emīlija Kate Tomsone.

Jaunā sieviete uzskata, ka darīt labu, atbalstīt, iesaistīties labdarībā ir svarīgi visa gada un visas dzīves garumā. Bet viņa piekrīt, ka decembris šajā ziņā īpaši izceļas: “Ir sajūta, ka no robota visurgājēja kļūsti drusciņ par cilvēku. Decembris ir brīdis, kad kļūt piezemētākam. Un tajā ir kaut kas no bērnības brīnuma sajūtas.”

Mūziķe vērtē, ka dzīvojam laikā, kad ir milzīgs materiālu un nemateriālu lietu piedāvājuma pārsātinājums, daudz kairinājumu un izteikta patērētāju kultūra, kurā ir svarīgi atrast būtiskāko: “Mans tētis bērnībā teica, ka ir divas lietas, kuras īstenojot, nevari neko zaudēt. Pirmā – mācīties, jo iegūtās zināšanas nevar atņemt. Otrā – dot otram, dalīties ar citiem. Un ar šādu domu es dzīvoju.”

Sasildīt sirdis un palīdzēt bērniem ar īpašām vajadzībām

Labdarības organizācija “Brīnummāja” jau trešo gadu vecāku klubiņā pulcē vecākus, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, lai darinātu jaukas lietiņas, kuras citi var iegādāties par ziedojumu, tādējādi atbalstot bērnu rehabilitāciju.

Šogad labdarības akcijā “Lai sirds silti!” tapa eglīšu rotājumi. “Mēs ikvienu aicinām iegādāties tos par ziedojumu. Saziedotie līdzekļi tiek izmantoti, lai bērni ar īpašām vajadzībām varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un spert nākamos soļus savā attīstībā,” teic organizācijas vadītāja Liena Graudule. “Vienlaicīgi šīs gatavotās mantiņas ir kā paldies līdzcilvēkiem, kuri pamana un kuriem rūp citu vajadzības. Tās ir kā apliecinājums, cik svarīgs ir katrs atbalsts un cik īpašo bērnu vecāki ir pateicīgi par katru ziedojumu un laba vēlējumu.”

Labdariba Brinummaja (1)
Eglītes rotājums kā pateicība. Biedrības “Brīnummāja” vecāki darina pateicības lietas, ko iespējams iegādāties par ziedojumu.

L. Graudule vērtē, ka šī akcija sniedz prieku gan tam, kurš saņems ar īpašu rūpību gatavoto dāvaniņu, gan tam, kas, iegādājoties darinājumu dāvināšanai, vienlaicīgi atbalsta bērnu vajadzības. “Turklāt rotājumu gatavošana ir īpašs brīdis arī vecākiem, kuri šajā gaidīšanas laikā var būt kopā un nest vēstījumu, cik svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts, lai viņiem pietiktu spēka katru dienu aizstāvēt savu bērnu vajadzības, nodrošināt tās un nepagurt. Un katrs, kurš vecāku radīto iegādājas par ziedojumu, vislielāko dāvanu, manuprāt, uzdāvina pats sev. Jo kas gan šajā svētku gaidīšanas laikā var būt vēl sirdi sildošāk, kā sniegt atbalstu un parūpēties par kādu, kam tas tik ļoti nepieciešams,” saka L. Graudule.  Vadītāja pastāsta, ka šogad dāvaniņas var iegādāties dažādos veidos gan Cēsīs, gan novadā, piemēram, veikalā “Milti un Zīle Rokā”, Dāvanu pieturā jeb Ziemassvētku veikaliņā, salonā “Cēsniece” un pašā “Brīnummājā”. Tāpat tās pieejamas “Slow Food” Straupes tirdziņā pie “Ances Maizes”, Līgatnes Pavāru mājā. Tās ir iespējams saņemt arī pa pakomātu.

Dana Ūdre, viena no vecāku klubiņa mammām, teic, ka piedalījās rotājumu radīšanā, jo pašai ir dēls ar īpašām vajadzībām. “Tagad dēlu uz nodarbībām vedu retāk, bet pirms astoņiem gadiem tas bija milzīgs atbalsts, biju ļoti pateicīga, ka tepat pie mums Cēsīs ir vieta, kur dēlam varēja daudz palīdzēt attīstībā. Zinu, cik svarīgi ir bērnam pēc iespējas ātrāk palīdzēt, lai viņa nākotne būtu pēc iespējas gaišāka. Un uzskatu, ka labais vairo labo – palielinās sabiedrības izpratne un arī vēlme palīdzēt.

Īpašo bērnu vecāku lielākās bailes ir, lai viņu bērni netiktu sāpināti, un lielākā vēlme, lai bērni varētu dzīvot patstāvīgi. Es visiem saviem bērniem saku, ka ir jādzīvo tā, lai citi nesāpina tevi un tu nesāpini citus, ir jābūt cieņpilnām robežām,” uzsver D. Ūdre. “Šos rotājumus radām ar mīlestību kā mīļu paldies par ziedojumiem un atbalstu bērniem. Domāju, ikviens, kurš šo rotājumu uzdāvinās vai iekārs savā eglītē, sajutīsies labi, ka ir izdarījis sirdsdarbu un atbalstījis mazos ķiparus, mūsu nākotni.”

Mamma padalās, ka arī pašu ģimene, cik var, atbalsta citus, ziedo: “Decembrī, kad gads tuvojas noslēgumam, visi kļūstam vēl jūtīgāki, vairāk skatāmies uz sirds sajūtām. Un savstarpējais atbalsts ir ļoti būtisks. Man vienmēr ir pārliecība, ja varam izdarīt, kāpēc nedarīt. Man ir svarīgi, ka mani bērni ir ar labu sirdi un labestīgi.”

Svētki vientuļajiem senioriem

Senioru klubiņš “Randiņš” Taurenē katru gadu Ziemas­svētku laikā rada svētku sajūtu vientuļajiem senioriem. To viņi gādā kopā ar vietējo bērnudārzu, kur audzēkņi un viņu ģimenes gatavo paciņas vecajiem ļaudīm. “Kad bērni kopā ar vecākiem ir sarūpējuši gardumus un noderīgas lietas, mēs, klubiņa dalībnieki, tās vēl papildinām. Tā paciņās iegulst adījumi, zeķes, šalles, pledi, medus, kafija, tēja, kāds saldumiņš. Vienmēr redzam, cik ļoti sirmgalvji priecājas mūs satikt, kā vēlas parunāties,” pastāsta “Randiņa” vadītāja Sarmīte Lielā un piebilst, ka dāvanu saņēmēji dzīvo ne tikai pagasta centrā, bet arī tālākās, nomaļākās vietās, tāpēc vienmēr jādomā, kā paciņu nogādāt. Šogad palīdzēt tās aizvest pieteicās uzņēmējs Aldis Driķis, kurš atbalsta dažādas “Randiņa” aktivitātes.     

Savukārt decembra izskaņā kluba gada noslēguma tikšanās reizē īpaši tiek sumināti un teikta pateicība dalībniekiem, kas daudz darījuši, veltījuši savu laiku un izdomu, lai priecētu citus.

Kluba vadītāja uzsver, ka viņi paši – 39 pensionāri – arī sanāk kopā vismaz reizi mēnesī. Tiek padomāts par tikšanās saturisko pusi, ciemos uzaicina kādu no talantīgajiem vietējiem cilvēkiem. S. Lielā uzsver, ka kopā nākšana ir kā svētki. “Kāda seniore teic, ka jau nedēļu iepriekš domā, ko ģērbs, kādu cienastu paņems līdzi, savukārt vēl nedēļu pēc tikšanās pārdomā iespaidus. Mēs arī apciemojam tos biedrus, kuri veselības dēļ vairs nevar paši atnākt – ciemojamies gan dzīvesvietā, gan pansionātā. Dodamies viesos, pat ja seniors nav viens vai ja bērni viņu apciemo brīvdienās. Bērniem tomēr ir cita dzīve, citas intereses, un vecajam cilvēkam var piezagties drūmas domas, tāpēc ir labi, ka ir iespējams aprunāties arī ar vienaudžiem.”

Sarmīte Lielā vērtē, ka taurenieši cits citu atbalsta – kultūras nama vadītāja Ginta atbalsta “Randiņu”, tāpat bibliotēkas darbinieces, novadpētniecības muzejs. Senioru klubiņu atbalsta bērnudārzs, un “Randiņš” atbalsta bērnudārzu. Kluba biedri labprāt iesaistās dažādās vietējās aktivitātēs, pagasta dzīvē.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Brīvprātīgais darbs. Devums sabiedrībai un ieguvums pašam

11:47
05.12.2025
204

Šogad Cēsu novada iedzīvotāji piedzīvoja vairākus vērienīgus svētku notikumus. Starp tiem bija XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros Cēsu novads bija otrs lielākais dalībnieku skaita ziņā, un multimediālais koncertuzvedums “Māls”, kurā piedalījās vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku, lielākoties novada amatiermākslas kolektīvu dalībnieki. Šādos pasākumos neatsverama loma ir arī brīvprātīgajiem. Brīvprātīgie ir kā […]

Iedzīvotāju padomes

19:31
02.12.2025
30

Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, rosina un sniedz priekšlikumus, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti. Padomi iespējams izveidot katrā Cēsu novada pagastā, ja tiek savākts nepieciešamais iedzīvotāju atbalsts un iesniegts ierosinājums pašvaldībā. Lai izveidotu padomi, teritorijā, kurā […]

Civilā aizsardzība

11:33
28.11.2025
93

Civilā aizsardzība miera laika krīzē un militāra konflikta gadījumā nav tikai dienestu un institūciju atbildība. Valsts aizsardzības koncepcijā cita starpā norādīts: “Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas par savu gatavību un nepieciešamo resursu […]

Vai attaisnota "bastošana"

10:12
25.11.2025
78

Neattaisnoti mācību stundu kavējumi jeb apzināta bastošana pamazām  sarukusi, tādi gadījumi novada izglītības iestādēs kopumā tiešām skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr, nostiprinoties E-klases jeb elektroniskas mācību darba pārvaldības lietošanai un reizē vienkāršākai skolēnu vecāku saziņa ar skolu, krietni vieglāk kļuvis norādīt, ka bērns mācības kavējis attaisnoti. Kā pašreizējo kavējumu ainu vērtē un ko dara […]

Mūžu dzīvo, vēl vairāk mācies

18:30
14.11.2025
45

Nevienu vairs neizbrīna atziņa, ka tikai pāris gadu pēc augstskolas beigšanas jaunietis papildina zināšanas  kādos kursos, ka profesijas zenītā esošs draugs pēkšņi attālināti apgūst jaunas zināšanas un  maina  nodarbošanās virzienu vai arī    kaimiņos dzīvojoša pensionāre ar domubiedriem mācās “nirt” interneta dzīlēs. Mūsdienu dzīves ritms prasa apgūt aizvien jaunas zināšanas kā profesionālajā jomā, tā sadzīvē. […]

Patriotisms sākas ģimenē

18:02
14.11.2025
77

Novembris ir laiks, kad Latvijā īpaši domājam un runājam par brīvību, zemi un cilvēkiem, kas to sargājuši. Tas ir laiks, kad logos iedegas sveces un sarkanbaltsarkanā lentīte kļūst par lepnuma un pateicības simbolu. Par patriotismu, vēstures stāstīšanu un kultūras nozīmi valsts aizsardzībā saruna ar Latvijas Kara muzeja direktori, cēsnieci Kristīni Skrīveri. -Novembris ir patriotu mēnesis. […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
28
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
28
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
32
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi