Ieinteresēti. Raunēnieši uzklausīja vietvaras pārstāvjus un pauda viedokļus, kādas problēmas jārisina.
Kas paveikts, kas jādara
Pirms nākamā gada budžeta izstrādes Smiltenes novada domes deputāti un darbinieki pagastos tiekas ar iedzīvotājiem.
Tiek pārrunāts šogad izdarītais un uzklausīts nākamgad aktuālais.
Uz tikšanos ar raunēniešiem bija ieradušies “Jaunās Vienotības” deputāti: Astrīda Harju, domes priekšsēdētāja vietniece, Andris Abrāmovs, Edgars Plētiens un no Vidzemes partijas Ģirts Freibergs, kā arī izpilddirektora vietnieks Edgars Roslovs.
“Pašvaldības prioritāte ir dzīvokļu jautājums. Daudzu uzņēmumu pastāvēšana ir atkarīga no tā, vai ir, kas strādā. Dzīvokļu pieejamība atrisinātu arī pašvaldības speciālistu problēmu,” stāstīja A.Harju. SIA “Smiltenes NKUP”, pašvaldības kapitālsabiedrība, ir uzsākusi daudzdzīvokļu mājas celtniecību Smiltenē, SIA “Madara 89” būvēs 15 dzīvokļu māju. Raunā jau ilgi stāv nepabeigta daudzdzīvokļu māja. Par tās pabeigšanu notiek sarunas ar īpašnieci, meklēti risinājumi. Tāpat tiek sakārtoti dzīvokļi sociālajām vajadzībām, vērtēts, kā atbalstīt privāto būvniecību.
Kā nākamo prioritāti pašvaldība izvirzījusi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu novadā. Ir izstrādāta izglītības stratēģija. Notiek Raunas pamatskolas mācību vides sakārtošana un digitalizācija. Tiks ieguldīti 899 tūkstoši eiro.
Trešā prioritāte – komunikācija ar iedzīvotājiem. Tiek rīkotas tiešsaistes sarunas, nākamā būs par civilo aizsardzību. Pēc sēdēm domes priekšsēdētājs informē par pieņemtajiem lēmumiem, arī komiteju sēdēm var sekot tiešsaistē. Turpinās domes vadības, deputātu un speciālistu tikšanās ar iedzīvotājiem pagastos.
Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa atgādināja, ka būtiskākie projekti un iniciatīvas, kas tiek īstenotas pagastā, ir iedzīvotāju ieteikumi un priekšlikumi. Pēc raunēniešu ieteikuma pagastā notika mācības , kā rīkoties ārkārtējā situācijā, par katra un kopīgo atbildību. Mācības tiks turpinātas. Pašvaldībā strādā civilās aizsardzības speciālists. Tuvākajā laikā tiks atklāts skeitparks, kas izmaksāja gandrīz simts tūkstošus eiro.
“Raunā tūrisma speciālista pienākumus – 0,2 slodzes – veic Kultūrvēstures mantojuma centra vadītāja. Reorganizējot Kultūras un tūrisma pārvaldi, izveidota Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļa. Speciālisti tiekas ar uzņēmējiem, iesaistās kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja, un top jauni piedāvājumi pārgājieniem un ekskursijām,” stāstīja L.Zūdiņa. Tūrisma uzņēmēji Uldis Rudzītis un Jānis Lodziņš iebilda, ka pašvaldības atbalsts bijis mazs, tūristu skaits Raunā aizvien sarūk, viņiem trūkst informācijas. “Piekrītu, ka tūrisma speciālistam 0,2 slodzes ir par maz. Jāpāriet uz individuāliem gidu pakalpojumiem. Jāmeklē ieinteresēti cilvēki. Apē un Smiltenē ekskursijas, pārgājienus vada pašnodarbinātie,” skaidroja A.Harju.
“Mājaslapā jābūt informācijai par ekskursijām, objektiem. Tūristi atbrauc uz Raunu, zvana, jautā, kur ir pilsdrupas,” bilda U.Rudzītis. Vietnē visit.smiltene un feisbuka kontā ir aktuālākā informācija. Tā būs arī angļu un igauņu valodā.
Gadiem tiek runāts par grants autoceļa Rauna – Valmiera rekonstrukciju. E.Roslovs informēja, ka arī tikšanās reizē ar satiksmes ministru par to runāts. “Rauna – Valmiera ir prioritāte Smiltenes, Cēsu un Valmieras novadam. Ir ieplānota ceļa rekonstrukcijas projektēšana,” teica izpilddirektora vietnieks, bet U.Rudzītis atgādināja, ka gadiem tiek stāstīts, ka ceļa rekonstrukcija ir plānos, bet nekas nenotiek.
“Raunā palikusi viena iela, kurai nav veikta dubultās virsmas apstrāde. Jo mazāk grants seguma ielu, jo vairāk ietaupām, jo nav jāiegādājas dārgais pretputekļu absorbents. Par Raunas centra ielas, kas ir “Latvijas Valsts ceļu” pārziņā, uzturēšanu notiek nepārtraukta saziņa ar uzturētājiem. Tiesa, īpašu uzlabojumu nav,” sacīja L.Zūdiņa. Iedzīvotāji interesējās, kā iecerēts pasargāt ceļus, kad no Pāvulu karjera vēja parka būvniecībai Launkalnes un Drustu pagastā vedīs granti. Dzirdēts, ka ik dienu brauks ap simts kravas mašīnu. ““Latvijas Valsts ceļi”, Drustu, Launkalnes un Brantu pagastu pārvaldes vadītāja regulāri tiekas ar būvniekiem, attīstītājiem, arī domes priekšsēdētājs seko, kā ikdienā ir uzturēti ceļi, kurus izmanto būvnieks. Notiek sarunas ar iedzīvotājiem, kam šobrīd ir neērtības. Katru vakaru ceļus nogreiderē, tos cenšas uzturēt arī pa dienu. Kad beigsies būvniecība, ceļu segums tiks uzlabots,” skaidroja A.Harju un piebilda, ja ceļš kādā vietā tiek bojāts tik daudz, ka sagādā grūtības to izbraukt, iedzīvotājiem vajag pašvaldībai sūtīt fotogrāfijas, lai var konkrēti runāt ar attīstītāju un būvniekiem. Ieskicējot nākamo gadu, tiks turpināti iesāktie darbi. Nākamā gada otrā pusē darbi varētu sākties. Skolas un Lauktehnikas dīķi arī tiks tīrīti,” pastāstīja L.Zūdiņa.
Turpināsies pilsdrupu konservācija. Pēc iedzīvotāju ierosinājuma plānots izveidot pastaigu taku “PilsTaka”. “Ir saņemti 271,8 tūkstoši eiro ES finansējuma, pašvaldības līdzfinansējums būs 40,7 tūkstoši eiro. Tiks veikta pilsdrupu DA ārsienas konservācija, kā arī logu rekonstrukcija. Logi zuduši 20.gadsimtā, bet ir saglabājušās fotogrāfijas, kas ļaus tos atjaunot iespējami autentiski,” pastāstīja Raunas Kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Ieva Plētiena. E.Roslovs uzsvēra, ka pašvaldība cenšas izmantot piedāvātās iespējas, piesaistīt finansējumu un to samērot ar pašu budžetu.
Gadiem Raunas kapsētu apsaimnieko pašvaldība, bet tā ir draudzes īpašums. No pērnā rudens notiek sarunas ar ev.lut. baznīcas Virsvaldi par kapsētas pārņemšanu īpašumā. “Tas dos iespēju to digitalizēt un iekļaut vienotajā Latvijas kapsētu katalogā,” informēja L.Zūdiņa. Ap 40 uz tikšanos atnākušajiem raunēniešiem tika atgādināts par projektu konkursiem, ko piedāvā pašvaldība. Šogad pirmoreiz raunēnieši, piesaistot pašvaldības finansējumu, pie daudzdzīvokļu mājas izveidoja stāvlaukumu. “Kaimiņi arī interesējas, tikai jāvienojas, pārvalde var palīdzēt uzrakstīt projektu,” bilda L.Zūdiņa. Pēc izskanējušajām ziņām, ka Valkas novadu varētu pievienot Valmieras vai Smiltenes novadam, raunēnieši arī interesējās, vai par to pašvaldība domā. “Par to galvu nelauzām, varam tikai papļāpāt. Par to nelems dome,” teica A.Harju.
Atjaunot vai nojaukt, kā justies droši
Cēsu novada domes deputāts, straupietis Māris Šķesteris aicināja uz sarunu Straupes pagasta iedzīvotājus.
“Mums nav iedzīvotāju padomes, rosināšu parakstīties, lai var izsludināt pieteikšanos. Pagastā aktuāli ir satiksmes drošības jautājumi un brīvdabas estrādes kritiskais stāvoklis,” “Druvai” pastāstīja M.Šķesteris un uzsvēra, ka iedzīvotāju viedoklis un iesaistīšanās gan problēmu aktualizēšanā, gan to risināšanā ir ļoti svarīgi. Klāt bija arī novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un izpilddirektore Līga Medne. Plašāka saruna raisījās par estrādi. Nākamgad Straupei 820. jubileja, kur sanākt kopā un svinēt?

“Estrāde ir slēgta jau piecus gadus. Neapzināmies, cik tā ir bīstama. Lai būtu droša, jādemontē jumts, jāsakārto pamati, jāatjauno laukuma segums. Nolietojums pēc speciālistu vērtējuma ir 41 – 60 procenti,” skaidroja L.Medne.
2020.gadā izstrādāts projekts skatuves un laukuma atjaunošanai, izmaksas lēstas ap 890 tūkstošiem eiro.
2024.gadā projekts pārplānots, paredzot drošību un deju laukuma atjaunošanu , izmaksas būtu ap 200 tūkstošiem eiro. “Situācija nav mainījusies. Varam pielabot kādu loksni, bet drīz atkal atgriezīsimies pie problēmas. Tagad pašvaldība gatava darīt, mums jāvienojas, ko darīt,” straupiešiem teica M.Šķesteris un ierosināja demontēt estrādi un izveidot multifunkcionālu laukumu, kas ir viegli aprīkojams ar konkrētam pasākumam vajadzīgo. Laukumu varētu izmantot kultūrai un sportam. “Asfaltēts, apgaismots laukums ar stikla, koka vai betonētu sienu drošībai. Tā tiktu atsegts skats uz Braslu,” skaidroja deputāts. Straupietis Druvis Kreitūzis pauda, ka līdz vasarai nevar pagūt to izdarīt. ”Vajag sakārtot segumus skatuves priekšā. Vajadzētu rīkot skiču konkursu, lai iedzīvotāji var novērtēt, jādara soli pa solim.”
Aija Alksne dzīvo pretī brīvdabas estrādei. “Tas monstrs mums nav vajadzīgs, jo nefunkcionē. No lietus nepasargā, skaņu paceļ uz Līvānu ciematu, tur mūzika skaļāka nekā tiem, kuri dzīvo blakus. Bērni lien zem podestiem, var likt jebkādus aizslietņus, viņi tāpat tur tiks. Pa tualetes jumtu met akmeņus, jo skaļi skan. Ja pieremontēs, atkal būs problēmas,” viedokli pauda straupiete.
J.Rozenbergs skaidroja, ka estrādes demontāžu var veikt ziemā. “Kultūras pārvaldei ir mobilā skatuve, ko var izmantot. To var nolikt, kur vēlas. Par to naudu, kas jāiegulda estrādes atjaunošanā, daudzus gadus var īrēt skatuves. Jārēķinās arī, ka gaismas skaņas sistēmas attīstās,” skaidroja novada domes priekšsēdētājs, bet M.Šķesteris atgādināja: “Jo ilgāk diskutēsim, jo lielāka iespēja, ka paliksim situācijā, kādā esam.” Straupieši arī painteresējās, kāpēc līdz šim nekas nav darīts un ir pieļauts, ka estrāde brūk. M.Šķesteris atzina: “Aizvien pārliecinos, ka ne jau pašvaldības administrācija, bet paši uz vietas varam ļoti daudz izdarīt. Mēs zinām problēmas, un ne jau katra jārisina Cēsīs. Neesam bijuši aktīvi, atgādinājuši. Mums pašiem ir jāsarunājas, nevis atbildes jāmeklē Cēsīs.” Straupieši piekrita, ka brīvdabas estrādi demontēs un izbūvēs multifunkcionālu laukumu. J.Rozenbergs atgādināja, ka deputāts ir tilts starp kopienu un pašvaldību.
Tikšanās reizē iesniegumu domei par iedzīvotāju padomes izveidošanu parakstīja vairāk nekā 30 straupieši, bet vajadzīgi 50 paraksti.
Cauri Straupei ved Valmieras šoseja. Straupē, Plācī un pie “Kraujām” ir apgaismotas pārejas. “Apgaismojums nedarbojas, rada būtisku apdraudējumu gājēju drošībai, īpaši tumšajā diennakts laikā un sliktos laikapstākļos. Lūdzam pārbaudīt un atjaunot apgaismojumu gājēju pārejās pēc iespējas drīzāk,” vēstulē “Latvijas Valsts ceļiem” problēmu pauda straupieši.
Otrā vēstulē “Latvijas Valsts ceļiem” izteikts pagasta iedzīvotāju lūgums tuvāko darbu plānā iekļaut gājēju celiņa izbūvi no Straupes pamatskolas līdz Valmieras šosejai. Runājot par ceļiem un drošību, straupieši vērsa uzmanību, ka Plācī, kur ir intensīva satiksme, ir problēmas nogriezties uz kultūras namu, ambulanci, veikalu. Pretī pienotavai ir izveidots stāvlaukums, ko izmanto Hanzas tirgus apmeklētāji. Pēdējā laikā te atpūtas stundas pavada tālbraucēji. Dažkārt nelielajā laukumā apstājušās piecas un vairāk kravas mašīnas. Laukuma segums tiek bojāts. Ļaut tālbraucējiem atpūsties vai ne, piedāvāt maksas pakalpojumu, tas straupiešiem pārdomām.

Komentāri