Civilā aizsardzība miera laika krīzē un militāra konflikta gadījumā nav tikai dienestu un institūciju atbildība. Valsts aizsardzības koncepcijā cita starpā norādīts: “Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas par savu gatavību un nepieciešamo resursu nodrošināšanu patstāvīgai darbībai krīzes situācijā pirmo 72 stundu laikā bez valsts un pašvaldību atbalsta.”

Krīzes brīdī kāda atbildības daļa, lai pasargātu sevi, tuviniekus un vājākos sabiedrības locekļus, ir katram. Taču, vai zinām, kā rīkoties? Protams, ir bukleti un rokasgrāmata, bet vairāk dod klātienes tikšanās ar ekspertiem, profesionāļiem. Cēsu novadā notikuši divi tādi pasākumi, abi pēc nevalstisko organizāciju iniciatīvas. Maijā semināru rīkoja Rotari Cēsu klubs, nupat, novembrī, saruna par drošību notika sadarbībā ar vēstures interešu kopu “Serben”.

Drošībā katram daļiņa atbildības

Militārā apdraudējumā svarīga ir ne tikai valsts, pašvaldību un bruņoto spēku sazobe, bet arī sabiedrības līdzdarbība un izpratne.

Dzērbenē nav pašvaldības pārstāvja, pie kura vērsties krīzes gadījumā, lai uzzinātu, kas notiek un kā rīkoties. To iedzīvotāji pauda “Europe Direct Vidzeme” sarunu vakarā par dro­šību un civilo aizsardzību, kas rīkots sadarbībā ar vietējo vēstures interešu kopu “Serben”. Tikšanās dalībniekiem bija arī daudz konkrētu jautājumu, kādu palīdzību viņi saņems bīstamā situācijā, piemēram, militāra apdraudējuma gadījumā.
Ar iedzīvotājiem, gan dzērbeniešiem, gan interesentiem no kaimiņu pagastiem, tikās Ze­messardzes 27.kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Raivo Zemītis, civilmilitārās sadarbības speciāliste Solveiga Leitlande un Cēsu novada civilās aizsardzības speciālists Vil­nis Karlsbergs.

Pulkvežleitnants R. Zemītis, īsumā raksturojot 27. bataljonu, uzsvēra, ka Zemessardze ir cieši iesaistīta civilajā aizsardzībā. Zemessardze ir pārstāvēta paš­valdību civilās aizsardzības komisijās, sniedz palīdzību dažādos civilos notikumos, bet, ja Latvijā būtu militārs iebrukums, situācija mainītos – civilā joma nodrošina atbalstu Zemessar­dzei, kas iekļauta kara darbībā. S. Leitlande atgādināja par zemessargu nozīmi Nacionālajos bruņotajos spēkos, par dažādajām profesijām, kas vajadzīgas aizsardzībai. Un abi Zemessar­dzes pārstāvji akcentēja, ka militāras krīzes situācijā ļoti nozīmīga būs ne tikai valsts, pašvaldību un bruņoto spēku sazobe, bet arī sabiedrības līdzdarbība un izpratne. “Valsts gatavība ir mana, jūsu un mūsu visu gatavība,” norādīja R. Zemītis.

Arī S. Leitlande uzsvēra savstarpējās palīdzības nozīmi, spēju varošākajiem un spēcīgākajiem uzņemties atbildību par vājākajiem sabiedrības locekļiem. Ka krīzes brīžos būtiska ir sabiedrības spēja mobilizēties, organizēties pašpalīdzībai, norādīja arī pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Vilnis Karls­bergs. Viņš vērtēja, ka laukos iedzīvotāju saites ir ciešākas nekā pilsētās, cilvēki pazīst cits citu, kaimiņi savstarpēji izpalīdz, un tas ir ļoti svarīgi, ja valstī tiešām sāktos militārs iebrukums. Laukos arī ierasti ir pārtikas rezerves, mājsaimniecības mazāk atkarīgas no pārtikas iepirkšanas veikalā, no citiem ārē­jiem apstākļiem – centralizētas siltuma un ūdensapgādes, atgādināja V. Karlsbergs.

Jautājumu un atbilžu daļā dzērbeniete Daina Šmite gan pauda, ka arī laukos ikdiena mainījusies. Arī vienģimenes mājās izmanto centralizētos komunālos pakalpojumus, pietiekami daudzi dzīvo daudzdzīvokļu namos. Kaimiņi nereti nemaz nejūtas kā kopība, un ciešas sadarbības nav. Taču par vislielāko problēmu D. Šmite nosauca to, ka pagastā trūkst atbildīgās personas, pie kuras vērsties smagā, bīstamā situācijā. “Varbūt paš­valdībai katram pagastam ir civilās aizsardzības plāns un atbildīgais cilvēks, darbinieks, kurš spētu sniegt objektīvu informāciju un norādīt, kā iedzīvotājiem rīkoties,” sacīja dzērbeniete, bet vērtēja, ka iedzīvotāji par to neko nezina. Viņa pauda, ka pirms lielā Cēsu novada izveidošanas Dzērbenē bija darbinieks, kurš pārzināja vietējās problēmas un vajadzības, saturēja kopā kopienu, tagad tāda nav. Arī dzērbenietis Rūdolfs Lapsa uzsvēra, ka iedzīvotājiem svarīgi zināt un saprast, pie kā vērsties, ja tiešām notiek visļaunākais. Ka pagastā vajadzīgs kāds pašvaldības darbinieks, kas pārzina vietējo ikdienu, pauda arī seniores no Taurenes. Nemaz nerunājot par iespējamu militāru iebrukumu valstī, bet arī ikdienas sadzīves situācijās nav, kam lūgt palīdzību, vērtēja viņas.

Iedzīvotāji pie Zemessardzes un pašvaldības pārstāvjiem vērsās ar konkrētiem jautājumiem, piemēram, vai uz pagastu vedīs dzeramo ūdeni, ja nebūs elektrības un nedarbosies centralizētā ūdens apgāde, un kā piegādās pārtiku. “Naturālo saimniecību laukos vairs nav, tāpat visi ejam uz topiņu,” sacīja kāds vīrietis.
Pašvaldības civilās aizsardzības speciālists V. Karlsbergs atgādināja – te nu ir runa par to 72 stundu somu. Faktiski tas nozīmē, ka ikvienai mājsaimniecībai jābūt gatavībā trīs diennaktis izturēt saviem spēkiem, līdz saņems atbalstu, ko nodrošinās organizēti. “Protams, vienmēr jāsaprot, ka krīzes situācijā nekad nebūs tā kā miera laikā, taču resursi ir apzināti, tiek plānoti,” skaidroja V. Karlsbergs, paužot, ka jāņem vērā, piemēram, ūdens, pārtikas apgādi pirmām kārtām nodrošinās slimnīcām, pansionātiem un līdzīgām iestādēm.

“Patiesībā mēs dzīvojam kā Dieva ausī, Latvijā nav dabas katastrofu, ir miers. Tomēr arī pie mums var gadīties, ka uz ilgāku laiku nav elektrības, aizputināti ceļi. Katrā ģimenē vajadzētu būt izrunātam, kā rīkoties tādās situācijās, apdomāt, kā mājās nodrošinās siltumu un ūdeni, piemēram, iegādāties ģeneratoru,” sacīja CA speciālists.

Iedzīvotāji atsaucīgi uzklausīja praktiskus ieteikumus. Pulkvežleitnants R. Zemītis atgādināja, kā senāk lauku saimniecībās gādāts, lai izdzīvotu kara laikus, un pajokoja, ka nevienam tagad nevajadzētu traukties iepirkt sāli vai sērkociņus, bet turēt katram savu mazo rezervīti, gan skaidru naudu, gan pārtiku, vajag. S. Leitlande pastāstīja, cik nozīmīgas krīzes brīžos var būt ikdienišķas detaļas, par kurām var laikus padomāt, piemēram, ja jādodas ceļā, der bikses ar vairākām kabatām, kur ielikt nepieciešamās lietas, lai nebūtu vienmēr jāatver soma.

Tika runāts arī par informācijas pieejamību. Tās ir daudz. Kam krīzē uzticēties? Gan Ze­messardzes pārstāvji, gan paš­valdības speciālists norādīja, ka galvenie un ticamie informācijas avoti noteikti ir un būs sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Tāpēc līdzās 72 stundu somai svarīgi turēt radio uztvērēju, ko darbina baterijas, saules enerģijas elementi.

V. Karlsbergs, kuram ilggadēja militāra pieredze, norādīja, nav pamata baidīties, ka militārs iebrukums var pārsteigt pēkšņi. Informācija par tādu iespējamību parādās jau iepriekš. Turklāt viņš arī paskaidroja, ka runas par it kā Latvijas iekarošanu īsā laikā ir aplamas. Ir daudz apstākļu, tajā skaitā daba, kāpēc tas nevar notikt.

Uz “Europa Direct Vidzeme” un “Serben” rīkoto sarunu bija ieradušies 34 cilvēki. Daudzi pēc oficiālās daļas vēl neizklīda, vairāki turpināja diskusijas ar V. Karlsbergu par civilās aizsardzības jautājumu detaļām. “Tagad man daudz tapa skaidrāks,” pēc pasākuma sacīja kāds seniors.

Vēstures interešu kopas “Serben” vadītāja Mārīte Šķēle atzina, ka iedzīvotāji novērtē šādus pasākumus. Sadarbība ar “Europa Direct” dod iespēju paplašināt redzesloku un diskutēt par ikvienam aktuāliem jautājumiem.

NVO iesaistās iedzīvotāju izglītošanā

Šogad Latvijā pirmo reizi norisinājās Civilās aizsardzības (CA) nedēļa. To septembrī rīkoja biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” Civilās aizsardzības darba grupa sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un biedrību “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”.

Lielākais pasākums bija seminārs “NVO iesaiste civilajā aizsardzībā un sabiedrības noturības stiprināšanā”.
Aktivitātēs iesaistījās arī citas nevalstiskās organizācijas (NVO). Sarunu vakaru Rīgā rīkoja biedrība “Tavi draugi” un SIA TD LV “Labdarības veikals”, lekciju par psiholoģisko noturību krīzes brīžos Jelgavā piedāvāja biedrība “Tu Esi”. Rucavā par CA jomu runāja Vides aizsardzības sabiedriskā organizācija “Kuršu Kopiena”. Uz diskusija par kopienas un ģimenes gatavību krīzēm Valmieras novada Kauguru pagastā aicināja biedrība “Ģimenes Šūpulis”, kas pasākumu rīkoja sadarbībā ar novada paš­valdību. Konferenci par CA plāniem un sabiedrības lomu organizēja biedrība “Alūk­snes NVO atbalsta centrs”. Nodarbību “Pirmā palīdzība – ko der zināt katram iedzīvotājam” Jaunalūksnes pagastā bija sagatavojušas biedrības “Alūksnes lauku partnerība” un “Paši”.