FOTO: visit.cesis.lv
Cēsnieki gatavojas savas pilsētas 820. jubilejai. Kā svinēt, ikviens bija aicināts uz Ideju talku, lai paustu ieteikumus, redzējumu. Ieinteresētie satikās otrreiz.
“No domāšanas pārejam uz darīšanu, lai februāra beigās viss būtu skaidrs. Bez cēsnieku iesaistes, līdzdalības rīkošanā un norisēs neiztikt,” teica Cēsu Kultūras centra vadītāja Kristīne Timermane-Malēja un pastāstīja, ka cēsnieku ieteiktās idejas ir apkopotas, izvērtētas. Ne katru objektīvu iemeslu dēļ varēs īstenot šovasar.
Svētkos centrā būs cēsnieks, novadnieks, kurš rīko svētkus sev un aicina citus svinēt kopā. “Pilsēta, tās pagalmi un mājas ir jāsapoš svētkiem. Noformējumā izmantot paredzēts tradicionālos karodziņus, un vairāki cēsnieki jau interesējās, kur varēs tos šūt, kā iesaistīties. Karodziņu virtenes ielās par svētkiem vēstītu jau jūnijā,” stāstīja K. Timermane-Malēja.
Diskusija raisījās, kā svētku noskaņu ienest pilsētas apkaimēs, kā rosināt kaimiņus sanākt kopā. Iesaistot amatiermākslas kolektīvus, kuros taču darbojas cēsnieki, ir iespēja pirms lielās svinēšanas rīkot tikšanās, stāstu vakarus par to, kā reiz bija, kā ir tagad.
Plašu rezonansi radījusi iecere par tradicionālo gājienu. Arī ideju vērtēšanas reizē tam tika pievērsta liela uzmanība. “Ir iecere gājienu veidot kā braucienu. Uz mobilām platformām ne tikai pašdarbnieki, ikviens uzņēmums, organizācija, cēsnieku grupas atainos Cēsu vēsturi cauri gadsimtiem,” pastāstīja K. Timermane-Malēja. Pazīstamā režisore Inga Cipe veido režiju. Martā būs aicinājums pieteikties tiem, kuri grib piedalīties.
“Tradīciju vajag tikai iesākt, nākamajos gados interese būs lielāka,” vērtēja mūziķis Aivars Lapšāns, bet arhitekts Raitis Jelēvics uzsvēra: “Mums nav svētku tradīciju, kādas ir citviet pasaules mazās un lielās pilsētās, kur iedzīvotāji, vietējie interešu klubi gatavojas svētkiem, iesaistās. Skatoties gājienu Cēsīs, redzams, ka dažam ir kauns, ka viņš tur ir. Jāspēj iziet no ierastā, lai pārsteigtu. Un arī jāuzdrošinās.”
Izskanēja ierosinājums, ka varētu slēgt Raiņa ielu un garāžu jumts kļūtu par skatuvi. Drošības dēļ tas nav iespējams. Ir variants, ka koncerti varētu notikt Raiņa kvartāla iekšpagalmā, lai pārāk nenoslogotu pilsētas centru. “Šo iespēju vēl vērtējam,” bilda K. Timermane-Malēja.
Sarunās ar cēsniekiem top programmas ģimenēm ar bērniem, jauniešu dome piedāvā savas aktivitātes, savu piedāvājumu gatavo pilsētas Centrālā bibliotēka, muzejs, ieteikumi tiek gaidīti no senioru organizācijām. Rīgas ielu iecerēts nodot Cēsu mūziķiem, māksliniekiem, Vienības laukumā plānota cēsnieku skatuve un arī notiks sportiskas aktivitātes, ceļot godā Cēsu sportistus. Senioru deju kolektīvs “Dzirnas” piedāvājis sarīkot dančus, arī folkloras kopas vēlas iesaistīties, tāpat Amatu māju meistari.
“Ikviens uzņēmums, iestāde var piedalīties ar savu pasākumu, tā bagātinot svētku programmu,” uzsvēra K. Timermane-Malēja. Raitis Kārkliņš no bigbenda “Cēsis” atgādināja, ka vasarā katru sestdienu notiek vairāki desmiti pilsētu, pagastu svētki. “Diemžēl vietējos tajos nepamana, visi gaida slavenību. Notiek mērīšanās, kādus mūziķus kurš var atļauties uzaicināt. Pēc tam apmeklētāji vērtē, kur bijis bezmaksas koncerts un kas uzstājies. Mēs paši varam sarīkot svētkus, tos piepildīt ar dažādu mūziku. Jālepojas ar to, kas mums ir,” pārdomās dalījās R. Kārkliņš. M. Timermane-Malēja atklāja, ka svētkos būs kāds viesmākslinieks.
Tāpat kā pirmajā ideju talkā par Cēsu jubilejas svinībām, kas notika janvāra sākumā, arī otrajā tikšanās reizē izskanēja dažādi viedokļi par tirdziņu un ēdināšanas pakalpojumu pieejamību svētkos. Mājražotāji un amatnieki uzskata, ka tirdziņā jāļauj piedalīties tikai novadniekiem.
“Katrā pilsētā ir svētki, lai tirgojas. Tie ir mūsu svētki, rādām savējos, nevis visa Latvija sabrauc tirgoties Cēsīs,” sacīja A. Lapšāns. Savukārt mājražotāja Signe Vāvere uzsvēra, ka vietējie meistari vēlas parādīt, ko dara.
Protams, svētkos būtiski ir baudīt gardu maltīti. Kur pilsētā ierīkot vietu ēdinātājiem, tiek apsvērts, bet, par to spriežot, dažādu ideju autori uzsvēra, ka priekšroka jādod vietējiem un jābūt rūpīgai pārējo atlasei.
Cēsu 820 gadu jubilejas svētku programma top, Cēsu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane pauda gandarījumu, ka pilsētnieki vēlas iesaistīties un kopā radīt savas pilsētas jubileju kā notikumu.
“Tika ieteiktas daudzas labas idejas. Ir tādas, kuras paliks vēlmju sarakstā, bet daudzas var īstenot. Ne visu var izdarīt, un ne viss jāpaveic kultūras darbiniekiem. Komandai vajag palīgus, kuri gatavi veltīt laiku, darīt, lai svētki izdotos,” vērtēja Z. Neimane.
Komentāri