Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Brīvprātīgais darbs. Devums sabiedrībai un ieguvums pašam

Iveta Rozentāle
11:47
05.12.2025
13
Brivprat Dz Mals (4)

Kopā. Līgatniete Indra Ramāne kopā ar vīru Jāni, kurš “Mālā” piedalījās kā korists.

Šogad Cēsu novada iedzīvotāji piedzīvoja vairākus vērienīgus svētku notikumus. Starp tiem bija XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros Cēsu novads bija otrs lielākais dalībnieku skaita ziņā, un multimediālais koncertuzvedums “Māls”, kurā piedalījās vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku, lielākoties novada amatiermākslas kolektīvu dalībnieki.

Šādos pasākumos neatsverama loma ir arī brīvprātīgajiem. Brīvprātīgie ir kā neredzami zobratiņi, kas palīdz sarīkojuma organizatoriskajos procesos. Viņi velta laiku, zināšanas, prasmes un arī materiālos resursus, lai nodrošinātu, ka dalībnieki jūtas labi, viss norit raiti un tieši tā, kā iecerēts.

Brīvprātīgais darbs ir ieguldījums sabiedrības labā un būtiska pilsoniskās līdzdalības forma. Motivācija dalībai var būt ļoti dažāda: vēlme atbalstīt savus bērnus, kas piedalās pasākumā, atbalsts idejai, cieņa radošajai komandai, vēlme būt daļai no grandioza notikuma. Daudzi brīvprātīgie ir pārliecināti, ka šāda veida iesaiste veido zinošu un iejūtīgu sabiedrību, kur cilvēkiem rūp apkārtējie un ikviens var pilnveidoties arī pats.


Palīdzēt noritēt lielajiem pasākumiem

Novadniece Inga Cipe skolēnu dziesmu svētkos bija deju lielkoncerta režisore, viņa arī “Māla” idejas autore un režisore. I. Cipe uzsver, ka uzvedumā “Māls” bija fantastiska brīvprātīgo komanda, cilvēki no dažādām Latvijas vietām: “Runā­jot par novadniekiem, nevaru nepieminēt Līgatnes pusi pārstāvošās Indru Ramāni un Kamē­liju Straumi. Viņas abas bija ne tikai brīvprātīgās, kas palīdzēja dažādās norises vietās – radošajās darbnīcās, zupu virtuvē, skatītāju zonā, kā arī vakara aktivitātē ar Gongu meditāciju -, bet bija arī dalībnieces. Savukārt Signe Šlosberga no Skujenes bija ne tikai brīvprātīgā, bet arī iedeva visus produktus, kas nepieciešami zupas izvārīšanai 200 cilvēkiem. Brīvprātīgās radošo darbnīcu vadītājas Dace Linde, Sarmīte Radziņa, Inguna Briede, Sandra Egle bija no Cēsu Bērnu un jauniešu centra. Savukārt brīvprātīgo darbu koordinatore bija cēsniece, jauniete Annija Līce.”

Arī Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa uzsver brīvprātīgo nozīmi šādos pasākumos. Cilvēki, kas nesavtīgi pārkārto savus darbus, lai varētu palīdzēt noritēt lielajiem notikumiem, ir būtisks atbalsts: “Ļoti daudzi mūsu pagasta amatiermākslas kolektīvu dalībnieki piedalījās gan skolēnu dziesmu un deju svētkos, gan arī “Mālā”. Tā bija sarežģīta loģistikas organizācija un tās vadība, kurā katram brīvprātīgajam ir liela nozīme. Skolēnu dziesmu svētkos visvairāk brīvprātīgo ir tieši dalībnieku vecāki. Daudzi maksimāli pārkārtoja savu darba grafiku, lai varētu doties bērniem līdzi un nevis vienkārši viņus pieskatītu, bet iesaistītos milzīgajā loģistikas un mēģinājumu procesā. Daudzi, kuri bija dziesmu svētkos, bija brīvprātīgie arī “Mālā”. Aizkustinoši, ka pēc svētkiem Rīgā kultūras centrā ienāca jaunieši un teica, ka viņi tā iedvesmojušies no brīvprātīgajiem, ka vēlas kā brīvprātīgie palīdzēt vietējos pasākumos.”

Jaunpiebaldzēniete Anna Rozenblate, kuru dēvē par folkloras kopas mammu, uz skolēnu dziesmu un deju svētkiem devās līdzi folkloras kopai “Piebaldzēni”. Ar smaidu viņa teic, ka motivācija būt brīvprātīgajai bija pavisam konkrēta: “Divi mani bērni ir folkloras kopas dalībnieki. Arī pati esmu folkloriste, man tuva folkloras kopas dzīve, tāpēc ļoti labprāt biju klāt bērniem un arī piedzīvoju visu pasākuma programmu – tas bija ieguvums ne vien maniem bērniem, bet arī man pašai. Un tad nav ne vainas nedēļu gulēt uz matracīša, kas izklāts uz grīdas, vienā telpā ar vēl vairāk nekā desmit bērniem.” Viņa paskaidro, ka neuztver to kā pienākumu, bet, protams, ir labi, ja ir vecāki, kuri tik lielā pasākumā var iesaistīties. “Tajā pašā laikā ir daudz dažādu veidu, kā nemanāmi atbalstīt: līdzdarboties klases vakara gatavošanā, palīdzēt skolas pasākumos, praktiski pielikt roku, lai kādas ieceres īstenotos. Tā ir patīkama mijiedarbība,” rezumē A. Rozenblate.

Skujeniete Signe Šlosberga gatavoja zupu “Māla” daudzskaitlīgajai saimei. “Uz ugunskura uzvārīju ap 40 litriem zupas. Un, tā kā mans vīrs ir mednieks, varēju pievienot zupai medījuma gaļu un tā izdevās īpaši sātīga,” savu veikumu ieskicē Signe. Bet, pastāstot par motivāciju atbalstīt “Mālu”, viņa atklāj, ka režisore Inga ir tuva draudzene un viņa seko līdzi Ingas daiļradei: “Inga ir dziļa, viņas teksti ir ar dziļu jēgu, un tāds ir arī pasākumu saturs. Tāpēc zināju, ka arī “Māls” būs kaut kas ļoti saturīgs. Un tā patiešām bija, viņa raka dziļi – devona māla dziļumā.”

Vērtējot, vai novadnieki labprāt kļūst par brīvprātīgajiem, skujeniete secina: “Tas atkarīgs no katra personības. Es dzīvoju Skujenē, veltu uzmanību un resursus, gan savu enerģiju, idejas, gan tīri materiāli, kopienai. Bieži esmu iniciatore Skujenes kopienas pasākumiem un tādējādi pavelku līdzi arī citus. Savulaik desmito tiesu no katra prasīja baznīca, bet tagad to varam dot kopienai – savu vēlmi, enerģiju un darbu. Tas ir vajadzīgs, lai kopiena attīstītos. Ja tā uz to raugās, tad tas īstenībā ir viegli un pašsaprotami. Tad atrodas resursi un tam ir atbalsts.”

Līgatniete Indra Ramāne uzskata, ka būt par brīvprātīgo ir viens no svētīgākajiem darbiem. Viņa “Mālā” bija gan dalībniece, gan brīvprātīgā, jo ļoti novērtēja grandiozo un skaisto konceptu: “Es cienu Ingu Cipi un ticēju viņas lieliskajai idejai. Ja tic idejai, ir saprotams, kāpēc jādara. Tad esi brīvprātīgais, šoferis, rotu darinātājs, jo gribi būt tā mazā māla piciņa, daļa no visa lielā.”

Novadnieki ļoti iesaistās brīvprātīgo darbā, vērtē I. Ramāne. “Tie, kuri velta savu brīvo laiku, ir aktīvi visur: korī, teātrī, skolas vecāku padomē, pagasta iedzīvotāju padomē. Tie visi ir neapmaksāti darbi, un paldies katram, kas to dara. Tie ir cilvēki, kuriem ir iekšējā inteliģence un vēlme izdarīt vairāk, nekā no viņiem prasa. Viņi rada skaistumu un attīsta inteliģentu Latvijas sabiedrību, cilvēkus, kuriem rūp, kuri ir iejūtīgi. Mēs audzinām inteliģentu sabiedrību un esam piemērs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, aicinot aiz katra ieraudzīt cilvēku, ikvienam pašam kļūstot par labāku personību. Es gribu dzīvot inteliģentā sabiedrībā, un brīvprātīgais darbs ir mans ieguldījums tajā. Ne tikai dalībnieki, bet arī katrs skatītājs “Mālā” aizdomājās, neviens nepalika vienaldzīgs, tās bija patiesas emocijas un pārdomas, ko brīžiem pat bija grūti izteikt vārdos. Tā bija ļoti ģimeniska sajūta, bijām kā liela Cēsu novada ģimene.”

Apzināties brīvprātīgā darba nozīmi

Cēsniece, 12. klases skolniece Annija Līce bija brīvprātīgo darbu koordinatore gan Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Daugavas stadionā, kopā ar 27 brīvprātīgiem palīdzot atvērt “Laimas dārzu”, gan “Mālā”, koordinējot 31 brīvprātīgā darbu. Viņai ir plaša pieredze kā brīvprātīgajai konferencēs, sarunu festivālā “Lampa”, ko vienmēr gaidījusi kā spožāko savas vasaras notikumu, arī Cēsu Jauniešu mājā. Viņa bijusi dziesmu un deju svētku dalībniece, tāpēc no savas pieredzes varēja dalīties ieteikumos, kā palīdzēt brīvprātīgajiem justies labi. Viņu par brīvprātīgo koordinatori deju svētkos uzaicināja cēsnieks Toms Veiss, kurš bija daļa no skolēnu dziesmu svētku deju lieluzveduma “Es atvēru Laimas dārzu” komandas. Viņš ieteica jaunietei uzticēt brīvprātīgo koordinēšanu arī “Mālā”.

Annijai patīk darboties aizkulisēs, viņai aizskatuve un tajā esošā darbība ir ļoti saistoša. Tāpat viņa novērtē, ka pieredze, kas iegūta kā brīvprātīgajai, ir liels pienesums kā personībai, ļauj iepazīties ar dažādiem cilvēkiem, iegūt vērtīgus kontaktus, kā arī gūtā pieredze var būt lielisks pluss, prezentējot sevi potenciālajam darba devējam. Annija atzīst, ka būt par brīvprātīgo koordinatori ir viņas līdz šim lielākā virsotne: “Esmu pateicīga Tomam un visai komandai, kas man uzticējās un bija ļoti atbalstoši. Bijām stiprs plecs cits citam.”

Annija pastāsta par darbu skolēnu dziesmu svētku laikā. “Daugavas stadionā, kur notika deju lieluzveduma mēģinājumi un koncerti, es rūpējos, lai brīvprātīgie ir savās vietās atbilstošā laikā, paēduši un jūtas labi,” ieskicē Annija. Viņa arī pastāsta, kā deju lielkoncertu laikā tapa uzraksti un zīmējumi pretī skatītāju tribīnēm. Brīvprātīgie rūpējās, lai katrs no tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri ar pikseļiem, proti, krāsu kvadrātiem, veidoja šos uzrakstus un zīmējumus, zinātu savu uzdevumu un kopīgi rastos dzīvā glezna – vizuāli stāsti, ko rada cilvēki.

“Mālā” jauniete rūpējās, lai visi brīvprātīgie būtu paēduši, lai viņiem būtu naktsmājas, transports, lai dalībniekiem būtu vecāku atļaujas, ka viņi drīkst būt ārpus mājas vēlajā vakara stundā, un vēl bija daudzi citi sīki plānošanas darbiņi. “Brīvprātīgie ir kā labie gariņi, kas sniedz prieku un dalībniekiem ļauj justies labi. Brīv­prātīgie bija gan jaunieši, gan kultūras darbinieki, gan skolotāji. Kļuvām par jauku sai­mi, kas cits citu atbalsta un palīdz atrisināt jebkuru situāciju. “Māls” vispār bija novadnieku saliedēšanās pasākums.”

A. Līce atzīst – dziesmu svētkos viņai bija liels pārsteigums, ka brīvprātīgie ir ne tikai jaunieši, bet arī cilvēki gados: “Tie visi ir cilvēki, kas apzinās brīvprātīgā darba nozīmi. Katram var būt atšķirīga motivācija, bet visi velta savu laiku, lai būtu nemanāma, bet nozīmīga lielo pasākumu daļa.”

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvotāju padomes

19:31
02.12.2025
30

Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, rosina un sniedz priekšlikumus, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti. Padomi iespējams izveidot katrā Cēsu novada pagastā, ja tiek savākts nepieciešamais iedzīvotāju atbalsts un iesniegts ierosinājums pašvaldībā. Lai izveidotu padomi, teritorijā, kurā […]

Civilā aizsardzība

11:33
28.11.2025
87

Civilā aizsardzība miera laika krīzē un militāra konflikta gadījumā nav tikai dienestu un institūciju atbildība. Valsts aizsardzības koncepcijā cita starpā norādīts: “Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas par savu gatavību un nepieciešamo resursu […]

Vai attaisnota "bastošana"

10:12
25.11.2025
78

Neattaisnoti mācību stundu kavējumi jeb apzināta bastošana pamazām  sarukusi, tādi gadījumi novada izglītības iestādēs kopumā tiešām skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr, nostiprinoties E-klases jeb elektroniskas mācību darba pārvaldības lietošanai un reizē vienkāršākai skolēnu vecāku saziņa ar skolu, krietni vieglāk kļuvis norādīt, ka bērns mācības kavējis attaisnoti. Kā pašreizējo kavējumu ainu vērtē un ko dara […]

Mūžu dzīvo, vēl vairāk mācies

18:30
14.11.2025
44

Nevienu vairs neizbrīna atziņa, ka tikai pāris gadu pēc augstskolas beigšanas jaunietis papildina zināšanas  kādos kursos, ka profesijas zenītā esošs draugs pēkšņi attālināti apgūst jaunas zināšanas un  maina  nodarbošanās virzienu vai arī    kaimiņos dzīvojoša pensionāre ar domubiedriem mācās “nirt” interneta dzīlēs. Mūsdienu dzīves ritms prasa apgūt aizvien jaunas zināšanas kā profesionālajā jomā, tā sadzīvē. […]

Patriotisms sākas ģimenē

18:02
14.11.2025
77

Novembris ir laiks, kad Latvijā īpaši domājam un runājam par brīvību, zemi un cilvēkiem, kas to sargājuši. Tas ir laiks, kad logos iedegas sveces un sarkanbaltsarkanā lentīte kļūst par lepnuma un pateicības simbolu. Par patriotismu, vēstures stāstīšanu un kultūras nozīmi valsts aizsardzībā saruna ar Latvijas Kara muzeja direktori, cēsnieci Kristīni Skrīveri. -Novembris ir patriotu mēnesis. […]

Ko apgūst Valsts aizsardzības mācībā

08:54
11.11.2025
41

Latvijā kopš 2024./2025.mācību gada vidējā izglītībā ieviesta obligātā valsts aizsardzības mācība (VAM), un Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ir pieņēmusi tādu lēmumu. Pirmajā akadēmiskajā gadā ar šo programmu izdevies iepazīstināt ap 26 tūkstošiem jauniešu    274 izglītības iestādēs. VAM apguve netiek organizēta ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās.       […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi