Ūdens paviršību nepiedod
Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē.
Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu.
“Vinda” ir uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu darbības pieredzi. Paveiktais Cēsīs, kā arī iepriekš veiksmīgā Rīdzenes, Krīvu, Jāņmuižas un Agras ciemu ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārņemšana un sakārtošana vedina domāt, ka tikpat raiti un gludi noritēs arī novada vienotās sistēmas izveide. Tomēr “Vindas” valdes priekšsēdētājs Varis Ādamsons savā vērtējumā ir gana kritisks un lēš, ka šis process diez vai noritēs brašā parādes marša ritmā. Redzētais, iepazīstot situāciju novada pārvalžu ūdensvada un kanalizācijas saimniecībās, radījis, saudzīgi sakot, neizpratni par paviršo attieksmi pret vienu no pamatvajadzībām – ūdeni.
“Redzētais, iepazīstot ūdenssaimniecību novada ciematos, bija auksta duša, kas aizskalo ilūzijas. Laikā, kad Latvija gatavojās iestāties Eiropas Savienībā, bija plaši pieejams finansējums ūdensvada un kanalizācijas sistēmu modernizācijai un attīrīšanas iekārtu būvniecībai. Cēsīs šo iespēju maksimāli izmantojām un daudz paveicām, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu tīra ūdens padevi un videi saudzīgu darbību. Biju iedomājies, ka pagastos, kas vēlāk apvienojās novados, dara to pašu. Nākas pārliecināties, ka tā gluži nav. Ārēji viss ir šķietami kārtībā, bet, kad sāc iedziļināties detaļās, atklājas, ka tajās tiešām slēpjas velns.
Piemēram, Līgatnē pārņēmām saimniecību ar attīrīšanas iekārtām, kas paredzētas 100m³ diennaktī, bet izbūvētas 46m³! Atjaunošanas projekts īstenots pirms desmit gadiem, bet ražošanas telpa, kad tajā iegājām, bija burtiski zirnekļu tīkliem aizausta. Ko tādu savā ilggadējā praksē nebiju pieredzējis! Šis laikam ir spilgtākais piemērs, tāpēc to pieminu, bet pārsteigumi ir visās ūdenssaimniecībās, ko pārņemam vai sākam iepazīt detalizētāk. Piemēram, ūdensvada izbūves projektu neesamība. Var saprast, ka kolhozu laikos, būvējot Līvānu māju ciematos ūdensvada pievadus, raka pēc principa – gar to koku līdz kūtiņas stūrim! Bet, ja joprojām inventarizācijas dokumentos parādās ieraksts – ūdensvads, 1.gab un nav fiksēts garums, diametrs, materiāli un kaut vai ar roku uzšņāpts trases izvietojums dabā! Un ko iesākt ar šo – ūdensvads 1.gab. -,veicot tarifa aprēķinus?
Tiktāl par nepatīkamiem pārsteigumiem, bet ir arī patīkamie. Priekuļos, pateicoties Ernesta Ikaunieka prasmīgai saimniekošanai, situācija ir laba. Pārvaldēs, kurās jau strādājam, soli pa solim sakārtojam sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tādu pašu pakalpojumu kvalitāti, kāda ir Cēsīs. Sākotnēji ir diskusijas par pievadiem un to, ka iedzīvotāju īpašums ir ne tikai zeme ap māju, bet arī komunikācijas. Un īpašums, kā zināms, uzliek arī pienākumus.
“Vindas” speciālistiem ir pieredze, zināšanas, un esmu pārliecināts- mēs sakārtosim un izveidosim novadā vienotu, stabili funkcionējošu ūdensvada un kanalizācijas sistēmu. Taču tas nebūs -rīt uz brokastu laiku. Mums priekšā ilgs, pacietīgs darbs, un tā gaitā būs ļoti rūpīgi jāvērtē katra centa ieguldījums. Problēma ir tā, ka Eiropas struktūrfondi, arī citas atbalsta programmas vairs neparedz finansējumu ūdensvada un kanalizācijas sistēmu modernizācijai apdzīvotām vietām ar mazāk nekā tūkstotis iedzīvotāju, bet novada ciemos pārsvarā ir neliels mājsaimniecību skaits. Ja šo saimniecību pārņemšana un sakārtošana būs jāveic tikai par “Vindas” līdzekļiem, tas nozīmē, ka pieaugs maksa par pakalpojumiem esošajiem klientiem. Tas nav korekts risinājums, jārod ceļš, kā virzīties uz priekšu bez šoka terapijas cēsniekiem un citiem klientiem. Domāju, mēs to izdarīsim un sakārtota ūdenssaimniecība būs viens no reāliem administratīvās reformas ieguvumiem, ko novērtēs visi novada iedzīvotāji.“
Smalkas iekārtas un staltas sirsniņmājas
Vienotas novada ūdensvada un kanalizācijas sistēmas veidošana mazāk ietekmēs lauku viensētu saimniekus, kuri paši rūpējas par ūdens nodrošinājumu un kanalizācijas notekūdeņu uzkrāšanas tvertnēm. Pašvaldībai gan jāgādā, lai būtu pieejams pakalpojums notekūdeņu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām izsūknēšanai un nogādāšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Apkopojot datus par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām Latvijas laukos, konstatēts, ka izplatītākās ir krājtvertnes jeb nosēdakas, kas ir 70% mājsaimniecību. To izmantošanai nav nepieciešama papildu apkope, izņemot regulāru satura izvešanu. Krājtvertnes būtība ir uzkrāt notekūdeņus hermētiski noslēgtā, piemēram, betonētā tvertnē.
Aizvien biežāk mājsaimniecības laukos notekūdeņu uzkrāšanai un attīrīšanai ierīko septiķi. Tā ir rūpnieciski ražota tvertne ar kamerām notekūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai un filtrēšanai. Notekūdeņus pēc filtrēšanas var novadīt uz tuvāko grāvi vai iesūcināt gruntī. Filtrējošais slānis var būt veidots kā filtrācijas lauki, apakšzemes filtrējošās drenas, smilts-grunts filtri, filtrācijas grāvji un akas vai niedru lauki.
Pieejamas ir arī individuālās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kas spēj nodrošināt pilnīgu mājsaimniecības kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu un arī tā atkārtotu izmantošanu tehniskā ūdens vajadzībām.
Taču arī vecās labās sirsniņmājiņas lauku sētu tālākos nostūros nodrošina to, lai ļaudis var videi draudzīgi, rāmi un nesteidzīgi i vecus žurnālus pāršķirstīt, i sajusties atviegloti.
Iesāka, bet nepabeidza
“Druvā” jau rakstījām, ka pašvaldības vadības pārstāvjiem tiekoties ar Taurenes iedzīvotājiem, izskanēja pārmetumi par ūdens kvalitāti ciema iedzīvotājiem. Kā apstiprināja pagasta saimniecības vadītājs Agris Veipāns, galvenais iemesls problēmām, kas ik pa laikam rodas ciemata ūdenssaimniecībā, ir iesāktā, bet diemžēl tā arī nepabeigtā Taurenes ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas. Proti, noslēgusies ir tikai atjaunošanas projekta pirmā kārta, kas aptvēra tikai daļu no ciema ēkām. Lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu ūdensapgādi, nepieciešama visu tīklu rekonstrukcija, kas ir apjomīgs projekts, ko īstenot visdrīzāk varēs apvienotais novada ūdensvada un kanalizācijas apsaimniekošanas uzņēmums.
Notekūdeņus no decentralizētām uzkrāšanas tvertnēm Taurenes pagastā izsūknē un nogādā uz attīrīšanas iekārtām Dzērbenes asenizācijas pakalpojumu veicēji. Mājsaimniecībām jāpiesakās laikus, jo pakalpojums ir pieprasīts un dažkārt pat veidojas rinda, ir jāuzgaida. Ierobežojošs faktors asenizatoru izbraukumu skaitam ir attīrīšanas iekārtu jauda.
Komentāri