Aktualizējam. Ezeru apsaimniekošana

Taurenes pagasts ir bagāts ar ezeriem. Stupēnu ezers, Bānūžu, Ilzes, Dabaru, Lodes, Taurenes, vēl arī mazākie Kālenītis, Slīcenis un citi ir ne tikai pagasta makšķernieku iecienīti. Tā kā kaimiņu lielajos ezeros Alaukstā un Inesī noteikta licencētā makšķerēšana, taureniešus pēdējā laikā satraukušas runas, ka arī viņu pagasta ezeros varētu būt līdzīgi. Satraukumu radījis arī tas, ka krietni vairāk uz copēm brauc kaimiņi no Vecpiebalgas, jo loms iznāk lētāks. Un netrūkst arī citu problēmu.

Makšķerniekiem svarīgs katrs ezers

Cēsu novadā 64 ezeru, upju un to posmu apsaimniekošanu pašvaldība uzticējusi Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībai. Pēc iedzīvotāju ierosinājuma tās vadītājs Ainārs Šteins un inspektors Agris Ķesa, kā arī pašvaldības vides aizsardzības speciālists Jānis Balodis tikās ar Taurenes, Vecpiebalgas un tālāku apkaimju iedzīvotājiem, lai atbildētu uz viņu jautājumiem, izklāstītu biedrības darbību, paveikto un iecerēto.

Grib zināt arī kaimiņi

Uz tikšanos starp teju pussimts makšķerniekiem bija atbraukuši arī vīri no Smiltenes, Valmieras, Alūksnes novada. Visi uzsver, ka makšķerniekiem nav novadu robežu, tikai katrā ezerā savi noteikumi, kas jāievēro.
“Kā makšķernieki redzam, ka Vecpiebalgas ezeros makšķernieku maz. Inesī, Alaukstā jau vide bija sakārtota, ko izdarījusi biedrība – vai tikai uzlikusi norādes zīmes? Solīja Nedzī kaut ko darīt, runāja par vietējo biznesa attīstības iespējām,” stāsta Ainārs Kapačs no Valmieras, bet alūksnietis Imants Hamanis atceras, ka 1.maijā Gulbenes un Alūksnes ezeros katra otrā laiva bijusi no Cēsu novada. Makšķernieki skaidri pateikuši – te atbraukuši, jo pietiek ar makšķernieka karti, nav vēl jāmaksā par licenci.

“Daba mainās. Alūksnes ezerā zandarti slimoja, pārāk silts laiks. Laikapstākļi, makšķernieku slodze, rūpnieciskie zvejnieki,    tas viss ietekmē ezerus. Laivas var ievazāt slimības. Ir pieredze, ka vietās, kur noteikta licencēta makšķerēšana,    nemaz neļauj citas laivas ielaist,” pastāsta I.Hamanis, bet A.Kapačs piebilst, ka    pašvaldības ezeru apsaimniekošanā mēdz aiziet galējībās, ir piemēri, kad ezerā salaiž dīķu karpas un rīko karpu makšķerēšanas sacensības.   

“Gribam dzirdēt, kā Cēsu novadā apsaimnieko ūdenstilpes,” uzsvēra A.Kapačs un piebilda, ka saprot – biedrībai resursi mazi, bet jābūt nopietnam plānam.

Andris un Digna Soboļevi atbraukuši no Raunas. “Braucām uz Inesi, kamēr nebija licencētā makšķerēšana.    Tagad biežāk    uz Burtnieku, jo tur licence lētāka nekā Inesī un Alaukstā, kur arī noteikumi ir drastiskāki. Diezgan regulāri    braucam arī uz Bānūzi, Ilzes, Taurenes, arī Dzērbenes ezeriem. Ziemā Brengūzis, Kap­sētas ezers, retāk Juveris. Tad biežāk uz Peipusu,” pastāsta A.So­boļevs un uzsver, ka makšķerniekiem ir svarīgi zināt, kādas ezeru apsaimniekotājam ieceres, saprast, kāpēc tiek pieņemts viens vai cits lēmums.   

Reālā situācija uztrauc

 A.Šteins atgādināja, ka Pie­balga vienmēr bijusi un būs interesanta makšķerniekiem. “Šogad Ilzes, Tauna, Nedža un Juvera ezerā veikta kontrolzveja. Ok­tobra otrā pusē būs rezultāti. Jau tagad var teikt, ka Juveris ir zivīm bagāts, bet pārējiem ir nodarīts pāri. Piecos septiņos gados ezeros var atjaunot resursus. Nākamā gada plānā Dabara un Brengūža izpēte,” klāstīja biedrības vadītājs un paskaidroja, ka biedrība vispirms apzina novada ezerus un tas nav viena gada darbs. Zinātnieki veic pētījumus, tad top plāns, kas jādara, lai ezeri būtu zivīm bagāti, lai pie tiem patīkami atpūsties.     

Makšķerniekiem bija konkrēti jautājumi, par daudziem raisījās diskusija. Inesī pavasarī zandartu nārsta vietās redzētas laivas, pēdējos gados Alaukstā un Inesī to ir mazāk. “Alaukstā un Inesī ir zandarti, arī lieli. Pagājušā gada izpētes rezultāti rāda, ka nārsts ir ierobežots. Burtniekā šādu problēmu nav. Visticamāk, Alaukstā un Inesī zandarti būs tik ilgi, kamēr tos ielaidīs.      Pērn Alaukstā ielaida 20 tūkstošus zandartu. Oktobrī atkal laidīs. Diemžēl postu nodara arī    velcēšana,” stāstīja A.Šteins un atgādināja, lai ieviestu ierobežojumus, jābūt licencētai makšķerēšanai. Viņš arī noraidīja šaubas, ka tik daudz zivju mazuļu, kā biedrība informē, netiek ezeros ielaists, un aicināja ikvienu būt klāt, kad tas tiek darīts. “Zivju mazuļu ielaišana notiek zivju audzētāja, mazuļu saņēmēja, pašvaldības, Valsts vides dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvju klātbūtnē. Zivju mazuļi tiek nosvērti,” pastāstīja A.Šteins un piebilda, ka Alaukstā un Inesī plānots mazuļus ielaist vēl gadus četrus piecus.

Kā smagums no makšķernieku domām novēlās ziņa, ka tuvākajā laikā Taurenes un apkārtējos ezeros nav plānota licencētā makšķerēšana. “Nākamajā gadā plānā ir to darīt Ungurā un Sārumā, par pārējiem nav domāts. Iespējams, nākotnē tā varētu būt Juverī. Licenču cena Latvijas ezeros ir līdzīga. Bet pirms tam ir jāsakārto infrastruktūra, lai makšķernieki var ērti piekļūt ūdenstilpei,” bilda A.Šteins. Kā nopietna problēma tika uzsvērta piekļuve ezeriem. Tās ir zemes reformas sekas. Taurenietis Agris Veipāns atgādināja, ka zemju īpašnieki gan nevēlas ļaut publisku pieeju ezeram, gan arī pēc tam vākt atkritumus. “Bānūža ezeram apkārt ir tikai privātīpašumi. Lielajā talkā pie Bānūžu ezera savāca trīs piekabes ar atkritumiem. Tāpat  ir pie citiem ezeriem. Vai vainojami tikai zemju īpašnieki?” viedokli pauda A.Veipāns. Tika pārspriests, kā ieinteresēt īpašniekus, lai iekārto laivu ielaišanas vietas, jo tā taču var nopelnīt. Pie Alauksta to dara trīs uzņēmēji, pie Ineša nav neviena, tāpat pie Bānūža. Makšķernieki atcerējās, kā pirms gadu desmitiem Peipusā kilometrus mērojuši līdz copes vietai, tagad atliek samaksāt un pa ledu aizved, ir ,kur laivu nolikt, un vēl piedāvā nopērties pirtiņā.

“Bet makšķernieki brauks uz ezeriem, kur ir zivis,” uzsvēra A.Šteins. Runājot par piekļuvi ezeriem, likums atļauj pašvaldībai vienoties ar privātīpašnieku par piekļuves nodrošināšanu ezeram, pretī piešķirot, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.

Ko biedrība darījusi, lai labiekārtotu ezermalas, vaicāja ne viens vien makšķernieks, un kur paliek par licencēm iekasētā nauda. “Gada laikā pāris ezeros kaut ko varam izdarīt. Šogad Startu ezerā Mārsnēnos, Ratniekā Līgatnē ir jaunas laipas. Pie Alauksta soli atjaunoti.  Taunā tagad var ielaist laivas. Pie ezeriem izvietoti ziņojumu dēļi, arī tas ir svarīgi makšķerniekiem. Biedrī­bai pašvaldība deleģējusi 22 uzdevumus, un to izpildei saņemam pašvaldības finansējumu, bet nauda par licencēm nonāk paš­valdības budžetā,”    skaidroja A.Šteins.

Diskusija raisījās, vai nevajadzētu aizliegt zvejot ar tīkliem un murdiem, mazajos ezeros tā tiek izsmelti zivju resursi. “Iznāk absurdi, makšķernieki pērk licenci, lai tiktu pie dažām zivīm, zvejnieki izliek tīklus un zvejo uz nebēdu,” strikts bija kāds makšķernieks. “Arī zinātnieki ir pret paš­patēriņa zveju. Pārgaujas ezeros tas ir liegts jau pirms gadiem un zivju resursi būtiski palielinājās. Ar šo iniciatīvu biedrība ir vērsusies pašvaldībā. Saprotams, ka būs neapmierinātie. Privilēģijas varētu būt tiem ezeru krastos dzīvojošajiem, kuri kaut ko dod sabiedrībai. Arī, ja atļauj savā īpašumā ielaist laivas, ”pastāstīja A.Šteins, bet J.Balodis informēja, ka, visticamāk, ar nākamā gada 1.jūniju, kad beidzas zvejas atļaujas, jaunas atsevišķos ezeros varētu neizsniegt.    Tāpat tika apspriests, kāpēc tiem, kuri dzīvo ezera krastā, ir privilēģijas, bet, ja simts metru tālāk, to nav.   

Lai arī ar katru gadu samazinās to cilvēku skaits, kuri pārkāpj makšķerēšanas noteikumus, aizvien kāds tiek aizturēts. Ir izcelti tīkli no Dabara ezera, bet Valsts vides dienesta inspektori Zobolā noķēra makšķernieku, kam bija 30 ūdas.    Kaitējumu zivju resursiem nodara arī bebri, ūdri, kormorāni, zivju gārņi.

Makšķernieki tāpat vērsa uzmanību, ka vajadzētu ziemā aizliegt motorizētiem transporta līdzekļiem braukāt pa ezeriem, bet dažādi viedokļi izskanēja par to, kad drīkst vai nedrīkst atrasties uz ledus. A.Soboļevs ieteica darīt, kā    dara kaimiņu novadā – makšķerniekam jābūt    noteiktam ekipējumam un dzelkšņiem un pats ir atbildīgs, ja iet uz ledus. “Kontrolējam ledus biezumu, bet rīkojumu par ierobežojumiem pieņem pašvaldība. Ja ledus nedrošs, lēmums jāpieņem nekavējoties, nevis pēc divām nedēļām. Birokrātijas ceļš    ir lēns. Vietējie jau zina, kad uz kura ezera drīkst iet, bet atbrauc rīdzinieks, viņam skaidrs, ka Piebalgā taču aukstāks, un iet pa ledu. Pērn, piemēram, Ķīšezerā varēja iet uz ledus, bet Piebalgā ne. Pilnīgs aizliegums vai atļaut, par to jādiskutē,” stāstīja A.Šteins, bet makšķernieki ieteica pamācīties no igauņiem, mājaslapā pieejama informācija par katru ezeru. “Vajag aizliegt peldēties, jo tā noslīkst vairāk, nekā makšķerējot,” ironizēja kāds taurenietis.

“Vai nav muļķīgi – no laivas var makšķerēt no 1.maija, bet ūdenstūristi brauc uz nebēdu. Vai viņi zivīm netraucē? Bet, ja sēžu krastā laivā un makšķerēju, tas ir pārkāpums,” neizpratni pauda makšķernieks, bet cits ierosināja samierināties, jo tādu muļķību, atrautu no dzīves, likumos ir daudz.

Gauja neplūst plaši

Taurenieši ik gadu labi redz, kā aizaug Gauja. Ja arī zivīm pagaidām tas netraucē, skats nav pievilcīgs. Iedzīvotāji ir gatavi upes posmu no tilta tīrīt. Viens no vaininiekiem ir Nēķena dzirnavu aizsprosts. Taurenieši sprieda, ka slūžas gadu desmitus nav vērtas, bet arī zemais ūdens līmenis Gaujā veicina aizaugšanu.

A.Šteins pastāstīja, ka ir runāts ar aizsprosta īpašnieku, viņš piekrīt demontāžai. “Bet tas ir dārgi. Meklēsim iespēju piesaistīt finansējumu. Lai tīrītu Gauju un īstenotu kādu projektu, nepieciešams pamatojums, atzinums, ka tiek nodarīts kaitējums un jāatbrīvo,” skaidroja    biedrības vadītājs un apsolīja, ka biedrība meklēs risinājumu, jo Gauja tek cauri Taurenes ezeriem un tās tecējums ir būtisks katrai ūdenstilpei.

Bija vērts tikties

A.Šteins atzina, ka saruna ar makšķerniekiem bija konstruktīva. Taurenietis Gundars Brīvība sacīja: “Tas bija nomierinošs pasākums, jo bija dažādas runas. Svarīgi saprast, vai makšķerniekiem kas mainīsies.” Viņam piekrita    Imants Tiltiņš: “ Runāja pagastā visu ko. Tagad skaidrs. Bet par to, ka Gauja un ezeri aizaug, ne tikai jārunā, arī kaut kas jādara.” Kāds pieredzējis mak­šķer­nieks viņus papildināja, ironizēdams: “Tagad daudz ko var nedarīt, nezināt un visur vainīga birokrātija.”