Aktualizējam

Šajā gadā pēc novadu reformas Cēsu novada pašvaldība pieņēma jaunos saistošos noteikumus sociālajā jomā. Saistošajos noteikumos “Par pabalstu mājokļa vides pielāgošanai Cēsu novadā” saglabāts Sociālā dienesta rosinātais un 2022. gadā ieviestais pabalsts mājokļa vides pielāgošanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem –  ar I vai II grupas invaliditāti, kam ir kustību traucējumi, kā arī bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai. Gadā atbalstam paredzēti 18 tūkstoši eiro.

Uz šo atbalstu var pieteikties, lai pielāgotu iekštelpas, aprīkotu telpas ar tehniskajiem palīglīdzekļiem vai arī pielāgotu ārējo vidi, ierīkotu pandusu (uzbrauktuvi) vai iegādātos pacēlāju. Atbalstu var saņemt tikai tādiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas nav ietverti valsts atbalstā.

Tāpat Cēsu novads ir viena no pašvaldībām, kas piedalās arī ESF projektā “Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai”, kurā novadam noteiktas septiņas kvotas, tādējādi atbalstu mājokļa pielāgošanai var saņemt vairāk cilvēku. Turklāt arī valsts paplašināja cilvēku loku, kas šim atbalstam varēja pieteikties.

Jāizrāda iniciatīva un jābūt uzņēmīgiem

Jaunpiebaldzēniete Kristīne Spirģe ir mamma trim bērniem – dēliem Kristapam un Kristeram un jaunākajai meitai Kristai. Meita ir ar īpašām vajadzībām, piedzima priekšlaicīgi – 27. grūtniecības nedēļā vien nepilnu kilogramu viegla.

Meitenei ir cerebrālā trieka ar spastisku paraparēzi un sīkās motorikas traucējumiem. Krista pirmos soļus spēra piecu gadu vecumā, pamazām iemācījās patstāvīgi sēdēt un piecelties kājās, tad pārvietoties ar palīglīdzekļiem. Pēc operācijas Vācijā meitene jau pārvietojas arī pašas spēkiem.     

Mamma pastāsta, ka Krista viņai ļoti uzticas, par visu var izrunāties. Tagad meitene ir pusaudžu vecumā, ir svarīgi, ka par savu higiēnu var parūpēties pati, taču tam jāpielāgo dušas telpa. Kristīne pašvaldībā interesējās, vai tam būtu finansiāls atbalsts, un saņēma apstiprinājumu. Jau pēc divām dienām dušas telpu novērtēja tāmētājs. Divu mēnešu laikā dušas telpa bija pārbūvēta.

Tagad meitene pati var ieiet gan telpā, gan dušā, apsēsties uz speciāla paliktņa, paņemt mazgāšanās līdzekļus, jo arī tie atrodas viņai ērtā augstumā. Pie sienām ir rokturi, lai pieturētos. “Nu meita var nomazgāties pati, arī man vairāk laika citiem darbiem. Bet pats svarīgākais – meita pati sevi spēj aprūpēt,” uzsver Kristas mamma. Viņa bērnus audzina viena, vīrs nomira, kad Kristai bija trīs gadi.

Jaunpiebaldzēniete vērtē, ka ne viss vajadzīgais bija iekļauts projekta tāmē, piemēram, dušas kabīnes jaunas bīdāmās stikla durvis. Tā kā uzņēmuma darbinieki, kuri veica darbus, bija Kristīnei pazīstami, tad centās izmaksās iekļauties tā, lai varētu iegādāties un uzstādīt arī tās. Lai Krista varētu vannas istabā ieiet pati, tā bija jāpaplašina, jājauc siena. Arī dušas kabīni vajadzēja lielāku, nekā pieejama standartā. Ar ziedot.lv palīdzību ieguva naudu, lai nopirktu un uzstādītu boileru, jo Jaunpiebalgas daudzdzīvokļu mājās vasarā  silto ūdeni nepiegādā.

Kristīne ir ļoti pateicīga meistariem, kas pārbūvēja vannas istabu un uzstādīja visu vajadzīgo. Darbu izpildītājs ģimenei jāmeklē pašai, tas nav vienkārši, jo retais uzņēmums gatavs darīt tik nelielu, bet reizē sarežģītu darbu. Kristīne iesaka, ka, tā kā pašvaldībā šāds atbalsts ir regulārs, tajā varētu būt arī darbinieki, kas pielāgošanu veiktu. Tā ģimenei atkristu problēmas ar meistaru meklēšanu, arī pašvaldība zinātu, ka viss tiks izdarīts tieši tā, kā projektā nepieciešams.

Vēl Kristīne bija norādījusi, ka pie ārdurvīm nepieciešams izbūvēt margu, lai meitene pati pa pakāpieniem varētu nokāpt un uzkāpt, lai katru reizi nav jāgaida kāds palīgs. Īpaši aktuāli tas ir ziemā, kad ir slidens. Arī tas projektā tika izdarīts, par ko prieks ir ne tikai    ģimenei, bet arī citiem mājas iemītniekiem.

K.Spirģe vērtē, ka ģimenēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām ļoti būtiska ir informācija par pieejamo atbalstu. Viņa rosina, ka, piemēram, pašvaldības informatīvajā izdevumā varētu būt sleja, kur to var uzzināt. “Visbiežāk par iespējamo atbalstu mēs, mammas, uzzinām cita no citas. Mēs regulāri braucam uz Rīgu, rehabilitācijas centru “Poga”, tur māmiņas aprunājas, kā kurai iet, kāds atbalsts ir katrā pagastā, tā uzzinot, par ko var interesēties arī savā pašvaldībā,” stāsta Kristīne. Svarīgi arī laikus saņemt informāciju par pasākumiem, kas domāti šādiem bērni, un būtu labi, ja pašvaldība nodrošinātu transportu, lai bērnu aizvestu uz norises vietu. “Bet arī mēs pašas aizbraucam uz Alaukstu, uz jūru. Kad esam Rīgā, ik gadu dodamies uz Botānisko dārzu, meitai patīk arī ieiet kādā veikalā,” par ikdienas gaitām pastāsta Kristīne.

Valsts atbalsts bērna rehabilitācijai ir nepietiekams, tāpēc nepieciešami ziedojumi. Kristīne piedalās gan ziedot.lv akcijās, gan “Eņģeļi par Latviju”.“Es arī sociālajos tīklos dalos ar to, ko darām, gan tāpēc, lai sabiedrība zinātu, ka tādi bērni ir, gan ziedotāji redz, ka viņu saziedotais tiešām tiek izlietots paredzētajam mērķim,” teic Kristīne.

Mamma ļoti novērtē, ka Kristai ir iespēja mācīties    Jaunpiebalgas vidusskolā, viņa beigusi ceturto klasi. Klases audzinātāja un citi skolotāji ir ļoti atsaucīgi, skolas biedri    pieraduši un rēķinās, ka Kristai garām jāskrien uzmanīgāk, lai nejauši nepagrūstu. Rudenī būs jāapgūst jaunas skolas telpas, jo mācības turpināsies lielajā ēkā. Lai arī ir satraukums, mamma ir pārliecināta, ka viss būs labi: “Es arī turpmāk būšu viņas asistents skolā, palīdzēšu uzkāpt, nokāpt pa kāpnēm, aiziet uz ēdnīcu. Stundās viņa mācās patstāvīgi, tur vairs mana palīdzība nav vajadzīga. Tāpat aizvedu viņu uz mākslas skolu.”

Jau kādu laiku Krista vēlējusies sunīti. Tā kā ģimene dzīvo dzīvoklī, mamma pēc vairāku gadu pārdomām izlēmusi par labu maza auguma sunītim, to uzdāvinājusi ģimenes paziņa. Tagad Kristai ir papildu iemesls iziet ārā, izvest pastaigā Cepumu. Krista labprāt dzīvojas arī ar brāļiem, kas, kā viņa teic, viņu gan lutina, gan kaitina, bet kopš tēta aiziešanas mūžībā zina, ka par māsu jārūpējas. Meitene sadraudzējusies arī ar brāļu draugiem.

Mamma Kristīne ir asistente meitai skolā, bet nakts maiņās strādā Rankas pagastā, “Ķelmēnu” maizes ceptuvē. Uzņēmums ir ļoti pretimnākošs ģimenei. “Būtu labi, ja arī valsts nāktu pretī. Tā kā man ir divi darbi, tad par otro man nodokļus ņem no pirmā eiro, bet jāsaprot, ka es divos darbos strādāju tāpēc, ka ģimenē ir vajadzības, kurām nepieciešamas finanses. Turklāt par atalgojumu, kāds ir asistentam, neviens cits nav gatavs strādāt,” saka Kristīne Spirģe.

Atbalsts mājokļu pielāgošanai cilvēkiem ar īpašām vājadzībām turpinās

Pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai līdz šim ir saņēmuši trīs cilvēki (2022. gadā divi, šogad – viens).

Atbalsta summu vērtē pēc nepieciešamajiem pielāgojumiem un iesniegtās tāmes. Tās ir ļoti dažādas, jo citam klientam nepieciešams nopirkt tehnisko palīglīdzekli, lai pielāgotu mājokli, vai, piemēram, jāpielāgo visa vannas istaba. Pabalsta apmēru nosaka, pamatojoties uz ergoterapeita atzinumu un sertificēta pašvaldības būvspeciālista sagatavotu izdevumu tāmi, bet nepārsniedzot 12 000 eiro mājokļa iekšējās vai ārējās vides pielāgošanai, 3000 eiro – tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Pašvaldības atbalsts turpināsies budžeta iespēju robežās. Pieteikties iespējams arī tad, ja mājoklis tiek īrēts, tikai tad īres līgumam jābūt ilgtermiņa.

Vērtējot pašvaldības iniciēta atbalsta ieviešanu mājokļa vides pieejamībai, I.Kārkliņa teic, ka Cēsu novads nav vienīgais: “Tāds pabalsts ir vairākās pašvaldībās, arī mēs esam labais piemērs. Nereti gan pabalstu var saņemt tikai pilsētā dzīvojošie, bet mums tas pieejams visā novadā. Un pamatā atbalstam piesakās tieši ārpus pilsētas dzīvojošie.”

Atbalstam piesakās darbīgi cilvēki, kuriem nepieciešams nokļūt skolā vai darbā, tāpēc, piemēram, pie daudzdzīvokļu mājas jāsakārto ieeja, lai var izbraukt un iebraukt. Tāpat arī pašā mājoklī nepieciešama pielāgošana – vannas istabas pielāgošana personas vajadzībām, vannas vietā izbūvējot dušu ar dušas krēslu, kas ļauj ērti nomazgāties un veikt pašaprūpi. Dažkārt jāpaplašina durvju ailas, jānoņem sliekšņi, lai bez citu līdzcilvēku palīdzības mājoklī var ērti pārvietoties ar ratiņkrēslu.

ESF projektā, kur Cēsu novadam bija noteiktas septiņas kvotas, ir atlasītas personas, kas atbilst projekta nosacījumiem. Lai gan pēc Labklājības ministrijas datiem novadā varētu būt 52 personas, kas varēja pretendēt uz atbalstu, pieteicās četri iedzīvotāji, tādēļ dienests trīs uzrunāja pats. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Kārkliņa teic, ka tā bija interesanta pieredze, jo bija zināms, ka cilvēki, kam tāds atbalsts vajadzīgs, ir, bet datu aizsardzības dēļ nebija iespējams uzzināt, kuri tieši: “Ieguvēji bija tie, kas sekoja līdzi informācijai un pieteicās paši. Bet daļu uzrunājām arī mēs.” Projekts ir jāīsteno līdz 2026. gadam.