Taupīt un saudzēt

Nacionālo kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts” savulaik izstrādāja asociācija “Lauku ceļotājs”, un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības.

Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi.

To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings “Bērzciema lagūna”, kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.

– Kad un kāpēc jūs nolēmāt iesaistīties tūrismā?

– Esam atpūtas vieta nelielajā piejūras ciematā – Bērzciemā. Nodrošinām nakšņošanas un atpūtas iespēju pie dabas, jo atrodamies unikālā vietā starp jūru un ezeru, ko ieskauj skaisti priežu meži.

Ideja par šādas vietas izveidi radās manam vīram Marekam. Viņš ir dzimis un uzaudzis Bērzciemā, un Mareka senči bija vieni no pirmajām piecām ģimenēm, kuras uzsāka saimniekot šajā apdzīvotajā vietā. Tāpēc piederības sajūta šai vietai arī mūsu ģimenei ir jo cieša.

Brīdī, kad pilnībā atguvām savu senču īpašumu, sākām domāt, kā mēs to varētu izmantot tā, lai nebūtu tikai zāli jāpļauj, jo pārdot to nekad nav bijis mūsu mērķis.

Gribējām sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību arī tāpēc, lai dzīve ciemā neapsīktu, bet veidotos mazi uzņēmumi, kas liek tās iedzīvotājiem palikt laukos un nedoties uz lielajām pilsētām.

Kā arī vēlējāmies padalīties ar to skaistumu, kas mums dots, kā arī, redzot Jūrtakas gājējus, kas plūda garām mūsu mājām, radās šī ideja par vienkāršu, bet glamūrīgu atpūtas vietu ar nakšņošanas iespējām.

Piedāvājam nakšņošanu gaumīgās un labiekārtotās dabīga materiāla zvanu teltīs, bet ir iespēja šeit palikt arī ar savu telti, kemperi.

Nodrošinām atpūsties gribētājiem labiekārtotas koplietošanas ēdiena gatavošanas vietas ar kempinga galdiem, griliem un tā piederumiem.

Viesiem ir pieejams arī sanitārais mezgls, dzeramais ūdens, kā arī ir nodrošināta iespēja šķirot atkritumus.

– Varbūt ir noformulējušās arī kādas atziņas par “vidējo tūristu”, kurš meklē atpūtas iespējas tieši dabā?

– Pagājusī vasara, par spīti mainīgajiem laikapstākļiem, bija ļoti ražīga.

Pie mums viesojās ne tikai vietējie atpūtnieki, bet nakšņot gribētāji no dažādām Eiropas valstīm, kā, piemēram, Vācijas, Nīderlandes, Čehijas, Spānijas, Francijas, protams, kaimiņi no Lietuvas un Igaunijas. Pats tālākais viesis bija no Ķīnas.

Un pēc šīs sezonas nu jau varam izdarīt secinājumus par to, kāds tad ir šis “vidējais tūrists”, kas meklē atpūtu dabā. Mūsu acīm raugoties, tie ir vidusmēra iedzīvotāji, galvenokārt gados jauni pāri, kājāmgājēji un velobraucēji. Ir arī pa kādai ģimenei, bet retāk, jo mazajai paaudzei grūti izprast, ka pludmale var būt atšķirīga no ierastās, jo tieši tāda tā ir pie mums Bērzciemā – te jūras krasts ir pļavu un niedrāju ieskauts.

Mazos vairāk aizrauj gulēšana lielajās teltīs. Savukārt ārzemju tūristi ļoti novērtē zaļumu un dabas daudzveidību, kā arī klusumu un mieru.

– Par “Zaļo sertifikātu” – kā noris tā iegūšana?

– Sertifikāciju Latvijā nodrošina Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”. Tam var pieteikties paši vai arī tu tiec uzrunāts, ja esi nonācis asociācijas vai vietējā Tūrisma informācijas centra redzeslokā un esi atzīts par gana labu esam.

Mūsu gadījumā mūs uzrunāja asociācijas “Lauku ceļotājs” pārstāvji, jo iepriekš bijām pieteikušies un saņēmām jau citu sertifikātu – “Gājējam draudzīgs”. Tas ir sertifikāts, kas tiešām tiek piešķirts, īpaši padomājot par tiem ceļotājiem, kuri pārvietojas kājām, jo viņiem nereti ir vajadzīgi mazliet citādāki pakalpojumi nekā ierindas tūristam, kurš ceļo ar auto. Piemēram, ir nepieciešams bagāžas vai pašu gājēju transfērs jeb pārvešana, veļas mazgāšana, žāvēšana, noteikti pieprasīta ir pašapkalpošanās virtuve, ja netiek nodrošināta ēdināšana.

Tāpat šī sertifikāta saņēmējiem jāpārzina pārgājienu maršruta apkārtne, jābūt pieejamai informācijai par sabiedrisko transportu, tiek nodrošināta naktsmītnes rezervācija arī uz vienu nakti, ir iespēja nomazgāties pēc gājiena un vēl dažādi citi pakalpojumi. (Vairāk par sertifikātu “Gājējam draudzīgs” var uzzināt šeit: baltictrails.eu/lv/coastal/hikerfriendly)

Izzinot šo informāciju par mūsu uzņēmumu, tikām uzrunāti arī “Zaļajam sertifikātam”.

– Kāpēc ir svarīgi jeb kāpēc ir izdevīgi pieteikties šādiem sertifikātiem?

– Domājams, ceļotājs, kam ir svarīgi, ja uzņēmumā dzīvo zaļi, ja uzņēmējs pārzina gājēju vajadzības un ir gājējiem draudzīgs, izvēlēsies tieši šo naktsmītni, nevis tās, kurām šādu sertifikātu nebūs.

– No jūsu pieredzes, kas ir tas, ko ar šī sertifikāta iegūšanu uzņēmējs apņemas? Kādas prasības jāizpilda?

– Vienkāršā valodā runājot, sertifikāta saņēmējs apliecina, ka šajā uzņēmumā viņš saimnieko un dzīvo zaļi un tā dzīvot aicina arī savus viesus.

Prasības ir dažādas, ņemot vērā uzņēmuma, naktsmītnes veidu, taču daudzas arī pārklājas. Piemēram, ir aicinājums šķirot atkritumus, un tas tiek nodrošināts arī mūsu naktsmītnē.

Tāpat viesi tiek mudināti taupīt ūdeni, ko var panākt, piemēram, uzstādot krānus, kas to dara automātiski, vienlaikus arī aicinot klientus lieki netecināt ūdeni, ja tas nav nepieciešams. Proti, tiek atgādināts, ka dzeramā ūdens rezerves pasaulē samazinās.

Taupīti tiek arī citi resursi, piemēram, elektrība, izmantojot efektīvākas spuldzes, un to mudina darīt arī viesiem. Būtībā tie principi, ko būtu jāmēģina ievērot jebkurai mājsaimniecībai. Tajā pašā laikā ir arī specifiskāki noteikumi jeb prasības. Jau pieminētā pieeja koplietošanas piknika vietai, koplietošanas virtuve, tiek izmantoti atkārtojami uzpildāmi trauki, piemēram, WC ziepju uzpildei, lai ar lieku iepakojumu neradītu papildu piesārņojumu.

Tāpat apņemamies veikt telpu uzkopšanu ar dabai draudzīgākiem tīrīšanas līdzekļiem.

Kā jau teicu, apņemamies domāt, dzīvot zaļi un aicināt to darīt arī citus!

– Vai pašu ģimenē ir nozīmīgi tā sauktie zaļā dzīvesveida principi?

– Arī mēs savā ikdienas dzīvē domājam par to, kādas pēdas atstājam aiz sevis.

Mājās šķirojam atkritumus, mēģinām izvairīties no liekiem iepakojumiem, esam veikuši dažādus uzlabojumus, lai taupītu elektroenerģiju, pēc iespējas vairāk pārvietojamies kājām vai braucot ar velosipēdu.

Cenšamies izaudzēt pēc iespējas vairāk pārtikas pašu mazdārziņos.

Kā jau īstā lauku sētā, bioloģiskie atkritumi nonāk komposta kaudzē, kas satrūdot veido kompostu, kuru izmantojam neauglīgās piekrastes zemes uzlabošanai. Lai tomāti brangāki un puķes smaržīgākas!