Rudenī līdz ar tumšāka laika iestāšanos vairāk jāpiedomā, kā saudzēt acis, tās lieki nepārpūlot. Cēsu klīnikas oftalmologs Dāvis Raščevskis “Druvai” pastāstīja, kam tumšajā sezonā vairāk pievērst uzmanību, rūpējoties par redzi, kādi simptomi jāpamana un cik bieži nepieciešams apmeklēt acu ārstu.

Acis regulāri jāmirkšķina

Seniori daudz lasa, darina rokdarbus, min krustvārdu mīklas. Tas prasa koncentrēšanos, tāpēc cilvēks retāk mirkšķina acis. Tāpat, ilgstoši skatoties tuvumā, acis nogurst nedaudz vairāk, nekā vēršot uzmanību tālumā. Tāpēc Dāvis Raščevskis iesaka ik pēc 20, 30 minūtēm paņemt pau­zīti, tā dodot acīm nelielu atpūtu. Kā arī atgādina par nepieciešamību visus darbus darīt pietiekamā apgaismojumā, lai iespējami ilgāk saglabātu labu redzi.

Arī braucot ar mašīnu, īpaši tumšajā laikā, autobraucējs ļoti sasprindzina uzmanību. “Paši pat nepamanām, ka retāk mirkšķinām, bet acīs var rasties grauzoša, smilšu vai sausuma sajūta. Kad sajūtams sausums, acs virsma var nedaudz matēties, skats kļūst šķietami miglaināks,” skaidro ārsts. Arī te svarīgi atcerēties par acu mirkšķināšanu un, ja nepieciešams, paņemt pauzīti brauciena laikā.

Pastaigas asinsrites uzlabošanai

Tāpat kā jebkurš orgāns cilvēka ķermenī, arī acis tiek apasiņotas. Tomēr senioriem nereti ir asinsrites traucējumi. Tāpēc ikviena darbība, kas veicina asinsriti, labvēlīgi ietekmē arī acis. Visvienkāršākā – pastaiga ārā, svaigā gaisā. Turklāt pastaigas ir būtiskas arī tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas piespiedu pozā, ko var izraisīt sēdēšana pie datora, adīšana vai aizrautīga krustvārdu mīklu minēšana. Ārsts vērš uzmanību, ka ar gadiem anatomisku iemeslu vai aterosklerozes dēļ var veidoties asinsvadu sašaurinājumi, kas arī samazina asins piegādi acīm. To seniors var izjust kā neskaidru redzi visā redzes laukā vai biežāk kādā zonā, kas ir miglaina, neskaidra vai mirdz krāsainiem vizuļiem kā kaleidoskops.

“Bieži vien iesaku pacientiem vērsties pie ģimenes ārsta, lai vērtētu kopīgos sirds un asinsvadu riskus, lieku reizi pamērītu asinsspiedienu, kā arī rekomendēju veikt galvas un kakla asins­vadu izmeklēšanu – doplerogrāfiju. Izmeklējumā ar ultraskaņu pārbauda asinsvadus, lai pārliecinātos, vai nav kādi sašaurinājumi. Lielai daļai cilvēku šāds izmeklējums vispār nav veikts vai tas ir darīts ļoti sen,” secina D. Raščevskis. “Acīs mēs izjūtam šos redzes traucējumus, bet būtiskākais, ka šie asinsrites traucējumi var būt galvas smadzenēs un tas jau var draudēt ar insultu. Iepriekš aprakstītie redzes traucējumi noteikti ir brīdinājums pārbaudīt asinsvadus, lai izvairītos no nevēlamiem veselības problēmu saasinājumiem.”

Savukārt paaugstināts asinsspiediens, lai gan rada spiedienu acu ābolos, ap acīm un dažkārt pierē un uzacīs, nenozīmē arī obligāti palielinātu acu spiedienu. “Ar augstu asinsspiedienu noteikti nevajag sadzīvot, jo tas ir riska faktors ļoti daudzām saslimšanām, ne tikai acu slimību attīstībai, ” skaidro ārsts.

Cukura diabēts var pasliktināt redzi

Slimība, kas var atsaukties uz redzi jeb acs tīkleni, ir cukura diabēts. “Sūdzības ir līdzīgas kā pie vecuma saistītās tīklenes deģenerācijas – redze miglojas, redzes laukā parādās tumši plankumi, lasītajā tekstā šķietami iztrūkst burtu, kropļojas līnijas, grūtāk salasīt tekstu sīkākā drukā, cilvēku sejas izskatās izplūdušākas. Lai arī ikvienam cilvēkam pēc 50 gadu vecuma ir ieteicams reizi gadā apmeklēt acu ārstu, cukura diabēta slimniekiem tas jādara obligāti neatkarīgi, ir vai nav sūdzību. Te varu uzslavēt Cēsu klīnikas endokrinoloģi Leldi Krūzmani, kura izglīto savus pacientus un īpaši piekodina, cik svarīgi ir apmeklēt acu ārstu, tādēļ ielaistu redzes pasliktināšanās gadījumu cukura diabēta pacientiem mums ir arvien mazāk,” paskaidro D. Raščevskis.

Vitamīni, acu pilieni, vingrojumi

Rūpes par redzi ietver arī piedomāšanu par uzturu, atgādina ārsts. Rudenī, kad ir dārza veltes, arī acīm nepieciešamos vitamīnus vislabāk uzņemt ar pārtiku. Svaigas ogas, lapu dārzeņi, spināti, burkāni, tāpat rieksti, kas satur vajadzīgās omega 3 taukskābes, ir būtiskas redzei. Savukārt vēlā rudenī vai ziemā, kad svaigi dārzeņi ir beigušies, var izvēlēties arī vitamīnus redzei, kuros parasti ir iekļauts cinks, luteīns, zeaksantīns, kā arī A, C, E vitamīni. Un jāatgādina, ka pārtikā ieteicamas arī taukainās zivis – lasis, sardīnes.

Ar gadiem samazinās arī asaru kvalitāte, tāpēc acis kļūst sausas, īpaši pie dažādiem kairinājumiem – telpās ar sausu gaisu, lielā vējā, aukstumā, spilgtā saulē un spēcīgi koncentrējoties. “Visas šīs lietas sasummējas, veidojot sniega bumbas efektu. Turklāt jāteic, ka sauso asu sindroms ne vienmēr izpaužas kā sausas, grauzošas acis, pie tā pieder arī asarošana, piemēram, izejot no telpām ārā. Šādos gadījumos varu ieteikt lietot mitrinošos pilienus jeb mākslīgās asaras. Tie aptiekās ir pieejami bez receptes. Tikai jāņem vērā, ka tie iedalās divās grupās – ar un bez konservantiem. Noteikti iesaku izvēlēties bez konservantiem, jo tie ir saudzīgāki acīm, tos var lietot biežāk un ilgstošāk,” paskaidro ārsts.

Attiecībā uz vingrinājumiem, kas paredzēti acs muskulatūrai, D. Raščevskis gan norāda, ka šie vingrinājumi ir efektīvi līdz 50, 55 gadu vecumam: “Vēlāk acī esošās struktūras vairs nevar satrenēt tā, lai varētu brīvi lasīt bez brillēm, ja tās jau ir vajadzīgas. Bet, ja seniors stāsta, ka vingrojumi viņam palīdz, es droši ļauju tos turpināt darīt, vien atgādinot, ka tāpat regulāri jākonsultējas pie acu ārsta.”

Acu ārsts reizi gadā

Oftalmologs ir tiešās pieejamības speciālists, tas nozīmē, ka vizītei pie tā nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Turklāt vizīte ir valsts apmaksāta, pacientam tikai nepieciešams četru eiro līdzmaksājums, ja viņš neietilpst kādā no iedzīvotāju grupām, kas no līdzmaksājuma ir atbrīvota.    D. Raščevskis gan piebilst, ka rindas uz bezmaksas vizīti ir diezgan garas, bet, ja seniors reizi gadā apmeklē acu ārstu, tad laikus var pierakstīties arī nākamajai reizei. “Ja cilvēks acu ārstu apmeklē regulāri, ir ļoti maza iespēja kādu saslimšanu no sākotnējās stadijas ielaist līdz tādai, ko vairs nevaram risināt. Tā laikus varam diagnosticēt tādas saslimšanas kā katarakta, glaukoma, tīklenes saslimšanas, piemēram, ar vecumu saistīto tīklenes deģenerāciju. Šīs acu slimības pamatā skar seniorus,” teic ārsts.

Glaukomu primāri ārstē ar acu pilieniem, bet tā ir hroniska saslimšana, ko var kontrolēt, samazinot negatīvo ietekmi līdz minimumam, bet ne pilnībā izārstēt. Kataraktu var ārstēt tikai ar operāciju, bet pozitīvi, ka, ķirurģiski to noņemot, tās vairs nav un redze ir laba. Kataraktas operācija ir valsts finansēta, pacientam ir jāveic tikai līdzmaksājums 19 eiro. Agrāk rinda uz šo operāciju bija vairāki gadi, bet tagad pieejama dažu mēnešu laikā, atkarībā no iestādes. Situācijās, kad kaite ir ielaista un operācija ir nepieciešama steidzami, to iespējams izdarīt par maksu. Rīgas medicīnas iestādēs operācijas cena ir 850 līdz 1000 eiro, Valmierā – ap 700 eiro. Sākotnēji operē vienu aci, kura ir sliktākā stāvoklī, un pēc pāris mēnešiem otru – to tad iespējams jau saņemt kā valsts apmaksātu pakalpojumu.

Kam pievērst uzmanību, ja palielinās trauksme

Sācies tumšākais gadalaiks. Ja vēl diena lietaina, pelēka, piezogas nomāktība, vientulības izjūta, arī trauksme. Cēsu klīnikas psiholoģe Inga Jurševska atzīst, ka nemieram un trauksmei, kas nav saistīta ar konkrētu satraucošu situāciju un turklāt kļūst pastāvīga, ir jāpievērš nopietna uzmanība.

Trauksme var izpausties kā nemiers, bailes, arī fiziskas sajūtas – sirds var sisties ātrāk, var parādīties svīšana, arī straujāka elpošana, nemierīgas domas, kas dažkārt rada negatīvus scenārijus gaidāmiem notikumiem vai situācijām.

Dažkārt nemierīgās domas var traucēt aizmigt. Ja cilvēks nav izgulējies, trauksmei ir daudz lielākas iespējas attīstīties. Tāpēc paaugstinātas trauksmes gadījumā ir ļoti svarīgi uzturēt regulāru miega režīmu – apmēram līdzīgā laikā iet gulēt, pirms miega neskatīties satraucošus raidījumus vai ziņas, atrast kādu mierinošu nodarbi, mūziku, izdzert zāļu tēju – kaut ko, kas agrāk ir palīdzējis. Jāpiebilst, ka kofeīns, kas ir melnajā tējā un kafijā, arī alkohols var saasināt trauksmes simptomus.

Trauksmes brīžos var palīdzēt pareiza elpošana. Ja kāds tuvinieks pārzina šos vingrinājumus, var pamācīt senioram lēnāku un dziļāku elpošanu. Noteikti palīgs būs arī citu cilvēku uzmanība, seniora iejūtīga uzklausīšana, intereses izrādīšana par viņa sajūtām, dienas notikumiem, viņa dzīvi kopumā.

Ja satraukumam, nemieram vai trauksmei ir saistība ar veselību, ir palielinājušās kādas nepazīstamas sāpes vai diskomforts kādā ķermeņa daļā, tad par to noteikti neklusēt, bet apspriest ar tuviniekiem vai sazināties ar ģimenes ārstu, lai neaudzētu sevī trauksmi par to, kas varētu notikt, un saprastu, par ko šādi simptomi varētu liecināt un kas ir darāms, lai tos mazinātu. Dažkārt tas nozīmē vairākus izmeklējumus, kuri dod atbildes, un tad jau ir skaidrība arī par ārstēšanu, ja tāda ir nepieciešama.

Fiziski aktīva smadzeņu aerobika arī sirmgalvjiem

Par tautas sportu dēvētā orientēšanās nudien ir tā aktivitāte, ko ikviens var sākt burtiski no jebkura punkta savā dzīves ceļā. Tiesa, varbūt regulāri Cēsu novadā notiekošajos iknedēļas treniņos iesaistās vien pāris sau­ju pensionāru, tomēr vienlaikus viņu piemērs mudina domāt – azartiskums, prāta spējas un sportisks gars mūsos dzīvo, kamēr vien paši spējam to uzturēt.

Uzmetot aci vietējā un arī pazīstamākā orientēšanās kluba “Meridiāns” rīkoto treniņu pārskatiem par aizvadīto sezonu, kas bija 25 nedēļas no aprīļa līdz pat septembra nogalei, redzams – regulāri trenēties skrējienam pa mežiem brauc divas un reizumis pat trīs reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu vecumā virs 60 gadiem. Īpatnā kārtā tieši teju vistālāk organizētais treniņš pie Melnezera pulcējis visvairāk senioru vecuma skrējēju. Pār­sniedzot 70 gadu slieksni, gan vīriešu un sieviešu skaits izlīdzinās, ik reizi uz treniņu atbrauc vismaz viens vai divi, bet reizumis pat seši katrā dzimuma grupā.

Tiesa, šādus iknedēļas orientēšanās treniņus rīko teju visas lielākās orientēšanās biedrības, un tie ir atvērti ikvienam – gan sava, gan citu klubu pārstāvjiem, kā arī cilvēkiem no malas, kuri drīkst nākt kā individuāli skrējēji bez noteiktas identifikācijas. Tāpēc ir grūtāk noteikt, cik daudz šo dalībnieku skaitā ir tieši mūsu novada skrējēju un kuri ir attālāki kaimiņi, tomēr aktīvo pensionāru dalība esot daudz maz līdzīga visā Latvijas teritorijā, “Druvai” atzīmēja kluba “Meridiāns” valdes priekšsēdētājs Māris Baltiņš. Viņš gan atzina, ka līdz šim izteiktākā meža skrējēju iezīme bijusi ienākšana mežā uzreiz vienas ģimenes vairākām paaudzēm, vai arī “aizķērušies” mežos ir aktīvisti, kas savulaik uz treniņiem sākuši vest savas atvases un skrējuši vien bērniem līdzi, bet nu jau paši ir organiski šīs aizraušanās dalībnieki. Taču tie, kuri ir sākuši un “ieskrējušies”, neapstājas ne pie kāda vecuma.

Sacensību sezonā, kas ir no pavasara vidus līdz pat septembra vidum, “Druva” manījusi arī vecuma grupu virs 80 gadiem. Parasti gan šajā grupā nav ļoti daudz dalībnieku, jo, visticamāk, uz katru sacensību vietu ir jāmēro gana ilgs ceļš ar auto, tomēr – arī šajā vecumā skriešana un smadzeņu sports ir iespējams.

Zaubē seniori aizsākuši galda spēļu tradīciju

Zaubes senioru biedrībai “Sidrabozols” miera nav ne brīdi, un teju ik dienu domu un gadugājuma biedri rod jaunas aktivitātes. Šonedēļ, turpinot pavasarī aizsākto ideju, atkal bija paaudzes vienojošā Galda spēļu diena. Spēles ir nozīmīgas jebkurā vecumā, tādēļ uz šādu sarīkojumu Zaubes kultūras namā otrdienas agrā pēcpusdienā seniori bija aicinājuši ikvienu neatkarīgi no viņu vecuma.

Biedrības vadītāja Gunta Rudmieze “Druvai” pastāstīja, ka    pavasarī pasākums izdevies vēl krietni plašāks nekā tagad, rudenī, kad iegadījusies saulaini krāšņa diena un, visticamāk, darbošanos telpās daudzi iemainījuši pret norisēm ārā. Šoreiz sanākuši 25 galda spēļu mīļotāji – gan paši seniori, gan viņu radinieki un arī skolēni. Tomēr kopumā sarīkojums izdevies godam un dalībnieki attapuši paskatīties pulkstenī tik pēc stundām trim. Spēlēm bijuši pieejami vairāki galdi, pie katra varējuši pulcēties vienas spēles dalībnieki: vienuviet kāršu mīļotāji, pie blakus galdiņa jaunākā paaudze ar savu iemīļoto UNO spēli. Spēlēts arī attapību un labas valodas zināšanas prasošais “Scrabble”, kā arī visu paaudžu un laiku laikos popularitāti nezaudējušais riču- raču. Jaunums un piedzīvojums senioriem šajā reizē bijusi spēle “Katanas ieceļotāji”, ko atnesusi nesen biedrībai pievienojusies dalībniece. “Azarts bija, un to spēli nepabeidzām,” atzīst G.Rudmieze.