Pārgājiens – izkustēšanās dabā, enerģija dzīvespriekam

Lai gan nevar saprast, vai vēl būs zeltainā atvasara vai pirmās salnas uzreiz nobirdinās lapas, bet, gari nefilozofējot, skaidrs, ka būt dabā vienmēr ir jauns piedzīvojums. Ja vienam kaut kur doties slinkums vai bail, var atrast kompāniju un doties pārgājienā. Visdrošāk, protams, ar gidu.

Dzīvesveida un labsajūtas tūrisma aģentūra “Power Jour­ney” vadītāja, fitnesa un izaugsmes trenere, vides gide Rudīte Truce regulāri    pārgājienos ved lielākas vai mazākas senioru grupas.

“Dzīvojam taču Gaujas Na­cionā­lajā parkā, mums ir uzdāvināts dabas spa, atliek tikai iziet ārā,” stāsta Rudīte un uzsver, ka kopā ar vīru Ilmāru allaž izvēlas mazāk zināmus maršrutus, lai sagādātu dalībniekiem atklājēju prieku. “Ja arī ejam pa labi zināmām vietām, tad meklējam kādu citu rakursu pazīstamajam, jo ļoti bieži paejam garām kam skaistam, neieraugām kādu dabas sagādātu pārsteigumu. Tā ir    dzimtās puses iepazīšana. Katrā pārgājienā ir kāds, kurš izsaucas, ka nav zinājis, ka tepat ir tāda vieta,” stāsta priekuliete un piebilst, ka pārgājienu maršruti mēdz būt dažāda garuma. Senioriem patīk astoņi deviņi kilometri. Allaž grupā ir kāds, kurš šaubās par savu varēšanu, jo sen nav mērojis vairāku kilometru attālumu, bet, kad citi uzmundrina, pats pārliecinās, ka ir tikai viena vaina – jāļauj uzdrīkstēties, tad viss notiek bez jelkādām problēmām.

“Rēķināmies ar dalībnieku varēšanu.    Piestājam pauzēs un kaut ko interesantu darām, lai kāds nejustos, ka kavē grupu, bet cits – ka jāgaida. Lai visiem būtu ērti, pārgājienos dodamies nelielās grupās,” pastāsta Rudīte.

Gadu gaitā vides gide novērojusi, ka pēc pārgājiena, kad noieti vairāki kilometri, dalībnieki ir nevis noguruši, bet ar mirdzumu acīs, dzirkstošu enerģiju.    “Fi­ziskās aktivitātes dabā saistās ar jaunības atmiņām,    reizē pārgājienā katrs pārbauda savu varēšanu un gūst prieku. Laiks tiek pavadīts kompānijā. Apkārt daba, domubiedri,  ja ir kāds kreņķis, tas aizmirstas. Man kāda kundze teica, ka ikreiz pēc pārgājiena jūtas par 30 gadiem jaunāka,” stāsta vides gide un uzsver, ka pārgājienos bieži vien seniori dodas kopā ar mazbērniem, bijušas arī trīs paaudzes kopā.

“Kopā pavadīts laiks dabā,  izkustēšanās, arī kā jauna ieraudzīšana dod dzīvesprieku, enerģiju. Daba un pašu aktivitātes palīdz rast dzīvē līdzsvaru,” atgādina R.Truce.   

“Cesis Inside”  vadītāju Sigitu Klētnieci pazīst daudzi, kuri gribējuši iepazīt tuvāku un tālāku Cēsu apkārtni.

“Seniori ir staigātāji. Sākumā gan minstinās – ko tad mēs. Bet, kad iekustas, ir gatavi skriet,” saka S.Klētniece un atzīst, ka doties pārgājienos ar senioriem vienmēr ir interesanti, viņi grib sev pierādīt, ka var, pārvar šaubas, un galamērķī gandarījums ir nenovērtējams.

“Kaut ko iegūt, nevis tikai izskriet cauri” – tas ir ģimenes uzņēmuma moto, domājot par pastaigām dabā.    “Vairāk baudīt, nesteidzīgi atpūšoties, skriet varam ikdienā, dabas ainavu baudījumam vajag rāmumu,” atgādina gide un pastāsta, ka  pieprasītāki maršruti ir uz  Ērgļu klintīm, Zvārtes iezi, gar Amatas upi, arī loki pa Cēsīm.

“Nedrīkst arī pārvērtēt sevi. Bijis, ka pasūta garāku pārgājienu uz Līču -Lanģu klintīm. Šķiet, tikai septiņi kilometri, bet taka ved augšup, lejup, tā nav viegla. Tad pa ceļam biežāk atpūšamies.

Pie Ērgļu klintīm ir jānokāpj lejā, nav viegli, bet tikai tad var redzēt ainavu. Nācies pierunāt, lai pamēģina, kad nokāpj, ir priecīgi gan par to, ko ierauga, gan to, ka izdarīja,” pieredzē dalās S.Klētniece un pastāsta, ka ieinteresētas kopējos pārgājienos ir senioru biedrības.

“Parasti senioru kompānijas vēlas, lai nav tikai pārgājiens, bet arī iespēja apmeklēt kādu ražotni, kur piedāvā degustācijas. Tāpēc populāri ir maršruti uz Raiskumu, pa Raunu,” pastāsta cēsniece un uzsver, ka seniori ir aktīvi, dažam tikai pietrūkst kāda, kurš ierosinātu, uzaicinātu, iesaistītu. Biedrībās parasti ir kāds aktīvists, kurš līdzi pavelk citus, tāpat ir draugu kompānijās.

“Pārgājienos katra grupa ir citāda. Vedu seniorus no Lietuvas, viņi bija    tik ātri, ka varēja apbrīnot, iespējami vairāk gribēja redzēt, iepazīt un būt dabā.    Reiz šaubījos, vai visi kopā noiesim līdz Zvārtes iezim, bet galapunktā lielākā daļa gājēju ātrāk par mani uzkāpa arī iezī,” pastāsta S.Klēt­niece un piebilst, ka ilgi domājusi, kas daļu senioru mudina steigties, nevis rāmi baudīt dabu. Pērn viņa četrus seniorus veda pārgājienos pa Spāniju un Itāliju. Viņi nebija pierunājami nesteigties, kaut brīdi papriecāties par ainavu, nofotografēt. “Tad sapratu, ka    viņiem dzīvē vēl ir tik daudz plānu, kurus gribas īstenot. Arī pabūt iespējami vairākās vietās un ieraudzīt kaut ko pārsteidzošu,” pārdomās dalās S.Klētniece un atgādina, ka rudens ir skaists laiks dabā, tas jābauda.