Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Kustības uztur možu garu un veselību

Sarmīte Feldmane
22:44
27.06.2025
75
Vingro

Jāizkustas. Nodarbībā seniores pārliecinājās, ka var kārtīgi  pavingrot, arī sēžot uz krēsla. FOTO: Sarmīte Feldmane

Kopā ar citiem reģionālajiem medijiem ”Druva” projektā “Iedvesmai nav vecuma” festivālā “Lampa” aicināja seniorus uz sarunu un praktisku nodarbību, kā atjaunot spēkus un neatkarīgi no vecuma dzīvot pilnvērtīgi.

“Svarīgākais dzīvē ir saglabāt kustību un sirdsprieku jebkurā vecumā,” atgādināja Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.

Par iedvesmotāju bija uzaicināta sertificētā trenere un dzīvesveida platformas “Ināra vingro un nūjo” izveidotāja Ināra Pommere. Viņa gan uzreiz bilda, ka neko jaunu neiemācīs, jo latviešu sievietes ir viedas, visu mūžu mācās. “Katram dzīvē bijuši dažādi satricinājumi. Ir tikai jautājums, vai to, ko zinām, praktizējam. Var 50 gados apsēsties rindā pie daktera pēc receptēm un var ņemt dzīvi savās rokās. Mainot dzīvesveidu, var novērst iespējamas veselības problēmas,” teica I.Pommere un    mudināja noteikt       prioritātes, kā dzīvot, lai justos labāk. Kas bijis, bijis, kas būs, to varam ietekmēt.

Uz nodarbību bija aicināti seniori.    Sanākušās kundzes “Druvai” pastāstīja, ka ikdienā ir aktīvas, nevis mājās sēdētājas un izmanto katru iespēju, lai uzzinātu kaut ko jaunu un pamēģinātu.

Jūlija Skromule un Aija Rudzīte ir astoņdesmitgadnieces. “Visu ziemu vingrojām stadionā. Fiziotera­peita Normunda Bucenieka vadībā izvingrinām visu ķermeni. Viņš neļauj slinkot, ja arī kas sāp, atslābt nedrīkst,” pastāstīja A.Ru­dzīte, bet J.Skromule atgādināja, ka katram pašam ir jāsaprot, ka jākustas. “Tikai ar dakteru un aptieku apmeklēšanu dzīvesprieks un enerģija neradīsies. Jākustas. Par to runā visur, bet    tik daudzi to nesadzird. Zinu, ja sāp mugura, jāizkustas, nevis jāiedzer tablete,” pārliecināta J.Skromule.    A. Rudzīte savukārt atgādināja, ka kopīga vingrošana reizē ir arī būšana sabiedrībā un tas daudziem vientuļiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi.

“Kaimiņiene, redzot, ka izeju no mājas, jautāja: “Kur iešu?” “Uz vingrošanu.” Nākamreiz, ieraugot, ka dodos prom, atkal painteresējās: “Kur šodien?” “Uz dievnamu.” Tad viņa teica: “Jūs ļoti pareizi dzīvojat, jums ir balanss starp fizisko un garīgo.” Līdzsvars ikvienam ir svarīgs,” pastāstīja J.Skromule.

Ārija Kivkule “Druvai” atzina, ka dienas paiet aktīvi. Rīts sākas ar pastaigu kopā ar suni. Tad darbi dārziņā.    “Ja labs laiks, ar vīru vai dēlu braucam spiningot uz Braslu Straupē vai Gauju Taurenē, Abrupē. Sāksies sēņu un ogu laiks, tad uz mežu. Gadās, ka pie rokām pielīp kāda grāmata. Ziemā sniegs jātīra. Tā dienas paskrien,” atklāja Ā.Kivkule un piebilda, ka neiznāk laika iesaistīties kādā vingrotāju grupā, bet vienai vingrot īpaši negribas. “Darbs visu mūžu bijis smags, ir rūdījums. Arī tagad dienas paiet kustībā. Spiningojot gar upi, tiek noieti lieli attālumi,” sacīja Ā.Kivkule un piebilda, ka ir tikai jāgrib kustēties, jo vietu, kur pastaigāties, Cēsīs netrūkst.   

I.Pommere atklāja, ka viņas dzīves formulu veido    kustība, miegs un apzinātība.    “Novēr­tējam savu pašsajūtu un atceramies, ka pagātnes vairs nav, nākotnes vēl nav. Ir šis brīdis, par pārējo domāt nav vērts, nelaist domas, kuru vairs nav, un nebēdāties, ka varētu notikt kas slikts. Atteikties no bailēm pagātnē un cita negatīvā, un bailēm par to, ko nesīs nākotne,” nodarbības dalībniecēm sacīja trenere un atgādināja, ka, sabalansējot pagātni, tagadni un nākotni, saglabājam mentālo veselību. Ja iemācāmies praktizēt apzinātību, kaut vai elpošanu, ļaujoties pozitīvajam, ko dzīve dod,    darvas mucā var likt medus karoti, un tā tikmēr, kamēr medus ir, bet darvas vairs nav. Dzīves laikā katrs cilvēks mainās gan domāšanā, gan fiziskajā varēšanā.    Lai ārsti dara savu darbu, paši esam atbildīgi par savu veselību.

Jebkurā vecumā fiziskās aktivitātes uztur možu garu, dzīvesprieku. Trenere atgādināja, ka pieaugušiem cilvēkiem tām vajadzētu atvēlēt 150 līdz 300 minūtes nedēļā.

“Muskuļi ir spēkstacijas, kas ražo enerģiju. Ja netrenē, dienas otrā pusē nav spēka. Jāsaprot, ka ar gadiem zūd muskuļu masa. Nūjošana, peldēšana, pastaigas, divas reizes nedēļā spēka vingrojumi ar gumijām, hantelēm pabaro kaulus,” skaidroja I.Pommere un dalījās pieredzē par soļu skaitīšanu. Tiek uzskatīts, ka dienā jānoiet 10 tūkstoši soļu. Nūjojot vai ejot pastaigā, viņa ieteica brīdi iet ātrāk, tad lēnāk, ātrāk, lēnāk. Tas ir kardeotreniņš un vērtīgāks nekā noietie 10 tūkstoši soļu.

Sarunā seniorēm bija daudz praktisku jautājumu ne tikai par vingrošanu. Cēsniece Daina “Druvai” pastāstīja, ka nodarbība rosinājusi uz pārdomām par pozitīvo un negatīvo dzīvē, par tiem    cilvēkiem līdzās, kuriem vienmēr viss ir slikti.  Arī par to runāja I.Pommere:   “Negatīvais ietekmē vairāk nekā pozitīvais. Negatīvi noskaņoto cilvēku nemainīt, pieņemt, ka viņš tāds ir, neņemt vērā vai iet ar līkumu.”   

Pēc nodarbības Jūlija Skromule un Aija Rudzīte bija gandarītas. “Esam jau vingrojušas ar pretestības lentēm, bet šoreiz bija citi vingrojumi. Ļoti noderīgi,” atzina seniores.

Piektdien003.qxd
Piektdien003.qxd

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Virsnieka gods nav tikai vārdi

19:20
14.11.2025
104

Novembris. Latvijai īpašais mēnesis, kad patriotiskās jūtas izviļņojas publiskajā telpā sarkanbaltsarkanās krāsās, citos nacionālos simbolos un latvju zīmēs. Atceramies un godinām vēsturi. Šķiet, paaudzei, kas piedzīvojusi padomju okupācijas laikus, šis mēnesis ir vēl īpašāks. Tā Latvijas valstiskumu, cilvēkus, kuri par to cīnījās, latviešu karavīru godināšanu izjūt dziļi un to apzinās arī kā savas iekšējās brīvības […]

Ada zeķes ukraiņiem un dodas garās pastaigās

19:15
14.11.2025
88

Kopš kara sākuma Ukrainā multiplās sklerozes biedrība “MSs Cēsis” ikvienu aicina adīt zeķes, lai tā palīdzētu Ukrainas karavīriem frontē. Dziju biedrībai ziedo “Limbažu Tīne”, bet pieteikties adīt zeķes var ikviens, kurš jūt aicinājumu. Viena no adītājām ir deviņdesmitgadīgā cēsniece Lidija Jonāne, kurai ne tikai padodas brīnišķīgu zeķu adīšana, bet ir arī lieliska humora izjūta un […]

Uzmanoties no kritienu riska

19:10
14.11.2025
22

“Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem, katru gadu tiek reģistrēti 37,3 miljoni kritienu, kas ir pietiekami smagi, lai persona vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Tuvojas gada tumšākais gadalaiks – ziema, kad kritienu riskiem ir jāpievērš īpaši liela uzmanība. Ceļi kļūst slideni, ielas ir apledojušas, šie un daudzi citi faktori palielina kritienu risku senioriem un cilvēkiem ar […]

Dažādi raksti

19:00
14.11.2025
34

Svētku pabalsts politiski represētām personām Novembrī Cēsu novada pašvaldība, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personu datu apstrādes departamenta ziņām, Cēsu novadā deklarētām politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem izmaksā svētku pabalstu 75 eiro apmērā, informē Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika. Šogad pabalstu saņems 256 cilvēki. Pabalsts tiek ieskaitīts […]

Arvien kustībā – Juris Kokins

08:14
24.10.2025
302

Vai novērtējam tik būtisko vajadzību būt kustībā un svaigā gaisā? Ne vienmēr. Taču cilvēki, kas savu dzīvi saistījuši ar sportu, ar aktīvām nodarbēm dabā, saglabā darbīgumu un dzīvesprieku arī seniora gados.Juris Kokins ir pazīstams novadniekiem, kas nodarbojušies un nodarbojas ar sportu. Viņu zina jaunā paaudze, kam Juris, Jaunsardzes instruktors, rīkoja pārgājienus, nometnes, mācīja militāras iemaņas […]

Saudzēt acis rudenī

08:10
24.10.2025
47

Rudenī līdz ar tumšāka laika iestāšanos vairāk jāpiedomā, kā saudzēt acis, tās lieki nepārpūlot. Cēsu klīnikas oftalmologs Dāvis Raščevskis “Druvai” pastāstīja, kam tumšajā sezonā vairāk pievērst uzmanību, rūpējoties par redzi, kādi simptomi jāpamana un cik bieži nepieciešams apmeklēt acu ārstu. Acis regulāri jāmirkšķina Seniori daudz lasa, darina rokdarbus, min krustvārdu mīklas. Tas prasa koncentrēšanos, tāpēc […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi