Kopš 20 gadu vecuma ar slēpēm uz kalna

“Ar kalnu slēpošanu sāku nodarboties 20 gadu vecumā. Mani pirmo reizi uz slēpēm uzlika vīrs tolaik, kad vēl cerējāmies. Viņam bija 45 izmēra zābaki un divmetrīgas slēpes. Uzvilku četrus pārus zeķu un mēģināju,” pašu sākumu, kad aizrāvās ar savu ilglaicīgo vaļasprieku, atceras fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Sarmīte Banga.

Agrāk vienmēr slēpojuši cēsniekiem tik labi pazīstamajā un kraujajā Vālī. Kopš Cīrulīšos izveidojusies un attīstījusies Žagarkalna trase, pamatā dara to tur. Reizi gadā gan aizbraucot izbaudīt slēpošanu kādos augstākos kalnos. “Mēs nepiederam tiem, kuri brauc slēpot tikai uz Itāliju. Arī Latvijā to var ļoti labi darīt, bet reizi gadā mums patīk to darīt Itālijā,” atzīstot, ka ir prieks izbaudīt turienes kalnu ainavu skaistumu, garos nobraucienus, ātrumu un adrenalīnu.

Jautāta, vai vēl arvien šī nodarbe sagādā prieku un baudījumu, Sarmīte ar smaidu teic: “Teju katru sestdienas un svētdienas rītu es kalnā esmu pirmais klients, dažkārt arī kādā darbadienā, ja iznāk.”
Slēpošana patīkot visai ģimenei – par slēpotājiem izauguši arī meita un dēls, kam to darīt esot iemācījis cēsnieks Ansis Rozenbergs. Arī Sarmīte pie viņa pilnveidojusi savas prasmes. Savukārt par slēpošanas instruktoriem strādājuši gan dēls un meita, gan vīrs, kurš to dara vēl joprojām.

Par aizrautīgu fizisko aktivitāšu trūkumu Sarmīte Banga nesūdzas arī citos gadalaikos, vasarā izbaudot, piemēram, supošanu, agrāk gana daudz nodarbojušies ar vindsērfingu. Patīkot arī zemūdens peldēšana. “Sākam peldēt agrā pavasarī un beidzam, kad ūdenstilpes aizsalst,” teic aktīvā novadniece. Bijušas gan arī dažādas traumas trauslo kaulu dēļ, tomēr tas nav atturējis no rosīgā dzīvesveida, atzīstot, ka diez vai būtu daudz labāk, ja neko nedarītu.

“Visi Latvijā sūdzas – ģimenes ārsti slikti, visur milzīgas rindas un tā tālāk, bet ko tu pats dari savas veselības labā,” retoriski jautā daktere, atklājot, ko parasti prasa saviem pacientiem. Viņa papildina: “Daļai vēl arī populārs aizbildinājums, ka viss ir tik dārgs. Tad es saku, ka uzdāvināšu nūjošanas nūjas. Ar nūjošanu var nodarboties pilnīgi bez maksas,” ar smaidu teic rehabilitācijas ārste, slavējot nūjošanas pozitīvo ietekmi.

“Ko es vēl gribētu ieteikt katrai pensionārei- paņemt sunīti no patversmes, lai ir iemesls iet pastaigās. Tas arī psiholoģiski ir ļoti forši.” Arī viņiem ar vīru esot divi suņuki, ar kuriem doties pastaigās. Daktere uzsver, ka savas veselības labā cilvēkiem vajadzētu arī piedomāt, ko lieto uzturā. “Es, piemēram, netaisu cacīgi ēst, bet daudz gatavoju pati un pērku labus produktus,” padomu neliedz Sarmīte, piebilstot, ka cilvēki jutīsies daudz labāk, ja uz dzīvi raudzīsies pozitīvāk.