Vafeles var pasniegt ar krējumu, ar salātiem un arī ar gaļu.
Irēna Putniņa Mājas kafejnīcu dienās atvēra kafejnīcu “Pankūkas un vafeles Rozulas skolā”, radot iespēju cienāties ar saldām un sāļām pankūkām un vafelēm, jo jau vairākus gadus mērķis ir cilvēkiem piedāvāt nevis restorāna, bet tieši mājas ēdienu.
Irēna “Druvai” pastāsta, ka gan viņa pati labprāt gatavo, gan meitas, tādēļ var teikt, ka ēst gatavošana ir ģimenes tradīcija. Un šobrīd ļoti iecienītas ir vafeles, jo tās cepti ir ātri, ērti, lēti un garšīgi, tas ir risinājums ātrām brokastīm vai vakariņām. Turklāt arī mīkstās vafeļu pannas iegāde nav dārgs prieks atšķirībā no citām virtuves iekārtām.
I. Putniņa teic, ka vafeles iespējams pagatavot no pilnīgi jebkā: “Esam izmēģinājuši visu, kas ir pieejams un cepams. Vienīgi ķirbi neesmu mēģinājusi, jo nav trāpījies mūsu saimniecībā. Savukārt kabacis ir tas, kas vienmēr ir un ko mēdz iedāvināt citiem, jo vairs nezina, ko no tā vēl pagatavot. Viena no brīnišķīgām receptēm ir kabaču vafeles. Turklāt pērn pamēģināju sarīvētus kabačus sasaldēt un tad ziemā cept vafeles, un arī tas ir iespējams.”
Nepieciešams:
vidēja izmēra kabacis (līdz kilogramam), 3 olas, siers, cukurs, sāls, ciete, cepamais pulveris, milti, garšvielas, olīveļļa.
Kabaci nomizo un sarīvē uz rīves – ne pašas smalkākās – tā, lai sanāk smalkas skaidiņas, nevis putriņa. Uzber nedaudz sāls – pēc vēlmēm pustējkaroti vai pat mazāk – un atstāj uz brīdi, lai atsulojas. Irēna Putniņa piebilst, ka tā ir vienīgā reize, kad šai mīklai viņa ber sāli. Tad kārtīgi, tomēr bez fanātisma, nospiež lieko šķidrumu. Un tad kabaču masai, kas ir apmēram 400-500 grami, pievieno trīs olas un rīvētu sieru, der arī tāds, kas mājās aizstāvējies. Sieru var izvēlēties pēc patikas – mocarellu, Tilzītes, Palangas. “Ne pašu dārgāko, bet drusciņ treknumiņam jābūt. Siers dod gan treknumiņu, gan saturīgumu,” iesaka receptes autore. “Siers ir svarīga sastāvdaļa, bet man ir gadījies izcept vafeles arī bez tā.”
Pievienotā siera daudzumu izvēlas pēc sajūtas. Masai vēl pieliek pāris ēdamkarotes cukura, tējkaroti cepamā pulvera, cieti un tad miltus tik daudz, lai mīkla nebūtu šķidra, bet arī ne ļoti bieza. Ja, liekot uz pannas, tomēr šķiet, ka tā ir par plānu, var vēl pievienot miltus. Irēna ir iecienījusi kukurūzas, nevis kartupeļu cieti, jo kukurūza dod gan drusciņ kraukšķīguma, gan savu garšas niansi. Vēl Irēna piemetina par garšvielām: “Man kabaču vafelēm patīk pievienot “Santa Maria” garšvielu maisījumu ar baziliku un tomātiem. Bet var likt dažādas garšvielas – baziliku, timiānu, ja gribas asāku, var pievienot čili. Šajā receptē vispār visas sastāvdaļas var likt uz aci, kā labāk patīk.”
Vafeļu pannu uzkarsē un iesmērē ar labu olīveļļu. Eļļu vajag tikai pirmajam cepienam. Mīklu ar ēdamkaroti liek uz pannas. Cepšanas ilgums ir atkarīgs gan no pannas, gan vēlamā rezultāta. Ja gribas sausākas un kraukšķīgākas vafeles, jācep ilgāk. Ja mīkstākas, tad mazāku laiku, bet vidēji laiks ir līdz deviņām minūtēm. Vafeļu cepēja pastāsta, ka uzliek taimeri un tikmēr dara citas lietas.
Vafeles var pasniegt ar krējumu, ar salātiem un arī ar gaļu. No vafelēm var taisīt arī gaļas burgeri. “Bet var ēst arī tāpat, jo vafeles ir garšīgas pašas par sevi,” teic Irēna. Garšīgas ir arī aukstas vafeles, bet tās pirms ēšanas var apžāvēt tosterī vai apgrauzdēt.
Irēna Putniņa vērtē, ka līdzīgi var gatavot arī ķirbju vafeles, tikai jāizvēlas ķirbim atbilstošas garšvielas, varētu būt nedaudz ķiploka, oregano. Tāpat vafeles vai taisīt no rīvētiem kartupeļiem, zaļumiem, piemēram, spinātiem – gardas ir spinātu un siera vafeles. “Te var ļauties eksperimentiem, atrodot iecienītāko garšu, jo vafeles jebkurā gadījumā izdodas nemainīgi labi,” iedrošina Irēna. Viņa no pieredzes zina, ka kabaču pankūkas garšo pat tiem, kuri neēd kabačus, tikai iepriekš nevajag izstāstīt sastāvdaļas.
Saimniece pastāsta, ka ģimenē mēdz gatavot kopā ar meitām un mazdēlu: “Tad sanāk brīnišķīgs kopdarbs, un tas ir ļoti labs veids, kā pavadīt laiku. Maziem bērniem tas arī ļauj labāk iepazīt dažādus ēdienus. Kad tie nav sveši un nepazīstami, arī labāk garšo.”
Kartupeļus galdā!
Vien retais vēl nav noracis kartupeļus, bet teju katrs, kam tupeņi pagrabā vai pieliekamajā, sūkstās, ka tie jau bojājas. Lai ražu nezaudētu, tā iespējami ātrāk jāizlieto. Kartupeļus burciņās nesalikt, un cik nu tos izmantosi ikdienas ēdienos – vārītus, biezputrās, zupās! “Druva” padomu prasīja Rūtai Beirotei, kura regulāri ar dažādiem kartupeļu ēdieniem iepazīstina pasākumos, kurus rīko Priekuļu pētniecības centra kartupeļu selekcionāri. Viņu regulāri var satikt Straupes Zirgu pastā, lepojoties ar “Zutiņu” saimniecībā izaudzēto.
“Kāds ir kartupeļa noslēpums? Sāts! Kartupeļi dod sātu. Tie ar savu garšu kā karogu neskrien pa priekšu, tādēļ tos tik viegli sadraudzēt ar citām garšām,” saka R.Beirote un atgādina, ka visgaršīgākie ir katra paša dārzā audzētie, Latvijā radītie kartupeļi.
Kartupeļu cepumi
400 g sarīvētu, vārītu kartupeļu
150 g mīksta sviesta
200 g miltu
100 g cietāka vai sāļāka siera
2 olas
Kartupeļus sarīvē uz rupjās rīves, pievieno olas, miltus, sieru, sāli.
“Un varētu vēl būt kāda laba garšviela! Pievieno mazliet cepamā pulvera un visu samaisa. Ja mīkla šķiet par mīkstu, pievieno vēl nedaudz miltu. Mīklu sarullē. Lai to vieglāk izdarītu, apvārta miltos, bet interesantāk būs ņemt mannu, tā veidos kraukšķīgu garoziņu. Var vienkārši nelielās piciņās kā kūciņas ar karoti likt uz pannas. Apkaisa ar ķimenēm un sāls pārslām. Var arī pārkaisīt ar sieru. Visu cep mērenā siltumā, līdz cepumi gaišbrūni,” stāsta R. Beirote un uzsver, ka cepumi var būt gan kā kārtīgs ēdiens, gan našķis.
Rudenīgie kartupeļu salāti (Vācu salāti)
3 – 4 vārīti kartupeļi
1 salds sīpols
1 skābāks ābols
2 – 3 skābi gurķi
(1 sulīgs selerijas kāts, ja patīk)
Saldo sīpolu sagriež strēmelītēs, apslaka ar mazliet sāls, cukura un aveņu vai ābolu etiķa un viegli samaisa, lai apraujas jeb iemarinējas. Kartupeļus sagriež četrās daļās un sašķēlē, tāpat arī ābolu un gurķus. R. Beirote atgādina, ka tas nav rasols, gabaliem jābūt brangākiem. Visu sajauc ar mērci, kas pagatavota no skāba krējuma un angļu vai citām maigākām sinepēm, mazliet sāls, cukura un citrona vai cidoniju sulas.
Kartupeļu kuģelis
“Iespējams, esam mazliet piemirsuši par šo ļoti sātīgo rudens ēdienu. Tas nebūt nav jāgatavo tradicionālajā jeb lietuviešu gaumē ar smalki rīvētiem kartupeļiem,” skaidro R.Beirote.
Var darīt vienkāršāk. Uz rupjās dārzeņu rīves sarīvē kartupeļus. Pievieno smalki grieztu sīpolu, sāli, piparus, olas un samaisa. Uzreiz kartupeļu masā var iemaisīt arī čurkstinātu cauraudzīti, bet to var ielikt arī kārtiņā pa vidu. Liek cepties cepeškrāsnī 40 – 60 min. Kad gatavs, pārkaisa ar sieru un vēl mirkli pacep, lai aprauj brūnu virsiņu. Ēd mazliet padzisušu ar skābu krējumu un lociņiem.
Sastāvdaļas:
~ 6 brangi kartupeļi
1 palielāks sīpols
2 – 3 olas
300 g kubiņos griezts un apcepts kūpināts cauraudzītis
sāls un pipari pēc garšas.
Komentāri