Sniega tīrīšanā – ar mēru!
Ne viens vien ironiski mēdz secināt, ka sniegota ziema, protams, ir skaista, ja vien pašam nav jātīra šī sasnigusī dabas bagātība. “Nekādu ergonomisku brīnumu sniega tīrīšanai īsti nav, tas pieder pie
fiziski smagajiem darbiem,” atzīst fizioterapeite Karīna Dzilna. Dažus padomus, lai savu organismu nepārmocītu, fizioterapeite “Druvai” gan dod.
Karīna pastāsta, ka sniega tīrīšana var būt īpaši traumatiska pleca daļai, kam īpaši liela noslodze rodas no smagās sniega lāpstas pacelšanas un sniega aizmešanas, kā arī muguras lejasdaļai.
Viņa atgādina necensties visus sniega tīrīšanas darbus veikt vienā paņēmienā, atzīstot: “Labāk ar mēru – vienu taciņas posmu notīrīt un iet iekšā, iznākt vēlāk ārā un atkal padarboties.” Vēl Karīna norāda, ka sniegu pēc iespējas vairāk šķūrēt un mazāk celt. “Katrā gadījumā, ja tas jāceļ uz lāpstas, lai pamestu malā, labāk to darīt daudzos piegājienos, ceļot nepilnu lāpstu.”
Savukārt fizioterapeite Lauma Freiberga norāda, ka jāvērš uzmanība arī uz lāpstas kāta garumu – labāk, lai tā ir garāka, nekā par īsu. “Nevajadzētu sniegu šķūrēt ar lāpstu neproporcionāli īsā kātā un darot to ar sakumpušu muguru,” norāda Lauma, rosinot atcerēties, ka, cilājot lāpstu, jācenšas to darīt, mazliet ietupjoties ceļgalos, un ar taisnu muguru, tad smagums tiks celts vairāk ar kāju spēku.
Šī paša aroda speciāliste Laura Dzepuka uzsver: “Ziemā veicot āra sakopšanas darbus, piemēram, sniega šķūrēšanu, galvenokārt jādomā par savu drošību. Pašos pamatos jāizvēlas stabili un ērti apavi ar neslīdošu zoli, lai pasargātu sevi no kritieniem un arī atvieglotu darba veikšanu, var izmantot arī uz apaviem uzliekamās neslīdošās gumijas. Tāpat palīdzēs silti cimdi ar neslīdošu plaukstas virsmu, lai plaukstas ir siltas un vieglāk noturēt sniega lāpstas rokturi. Šeit gan var izlīdzēties, zem ierastajiem dārza cimdiem pavelkot plānus ikdienas cimdus. Darbs uz priekšu ies raitāk arī tad, ja tiks izvēlēta viegla materiāla sniega lāpsta, garums gan atkarīgs no veicamā darba. Ja sniegu paredzēts mest, tad jāizvēlas īsāka lāpsta; ja tikai šķūrēšanai, tad derēs garāks lāpstas kāts, jo tas atvieglos sniega stumšanu uz priekšu. Darbu veicot, svarīga ir ķermeņa pozīcija, jāizmanto apakšējo ekstremitāšu spēks, mugurkaulu saglabājot taisnu, bet kustību veikšanai izmantojot gūžu un ceļu locītavas. Jo lielāka sniega sega, jo fiziski smagāks darbs, tādēļ jāizvērtē savi spēki un veicamā darba apjoms. Ja nepieciešams, var iekļaut pauzes. Ja darbs prasa lielu piepūli, tad labāk sniega šķūrēšanu veikt pa mazākam apjomam un biežāk.”
Senioru deju kolektīvi gatavojas “Goda solim”
Novada četri senioru deju kolektīvi – Vecpiebalgas “Mudurainis XO”, Straupes “Munsturis,” Cēsu “Dzirnas” un Dzērbenes “Juveris”- šosezon gatavojas XIII senioru deju dienām “Goda solis”, kas notiks Salacgrīvā.
“Visi kolektīvi nopietni strādā. “Munsturim” šosezon ir jauna vadītāja, pienākumus uzņēmusies Ginta Berķe. Katram kolektīvam “Goda solim” jāapgūst divas dejas. Senioru deju svētki vienmēr ir īpaši, tajos valda neatkārtojama gaisotne, katrs kolektīvs vēlas piedalīties,” stāsta novada deju kolektīvu koordinators un “Juvera” vadītājs Uldis Blīgzna. Viņš uzsver, ka novada senioru deju kolektīvi ir stabili, aizvien pievienojas jauni dejotāji un Latvijā kolektīvu skaits palielinās. Ja 2003. gadā darbojās mazāk par 40 kolektīviem, tad tagad ir divas reizes vairāk.
Tie, kuri dejojuši jaunībā, vidējās paaudzes deju kolektīvos, turpina dejot senioru vecumā. Iesaistās arī tādi, kuri dejojoši vien bērnībā, tagad ir laiks darīt to, kas patīk. Tomēr laukos, ja nav vidējās paaudzes deju kolektīva, nav viegli seniorus iesaistīt dejošanā. Daudzi neuzdrošinās, bet, kad atnāk uz dažiem mēģinājumiem, kļūst par savējiem. “Deju kolektīvs nav tikai deju mācīšanās mēģinājumos, koncerti un svētki. Tā ir kopā būšana, domubiedri veido kolektīva sadzīvi, un tas ir ļoti svarīgi un vieno,” atgādina “Juvera” vadītājs, uzsverot, ka dzērbenieši ne tikai dejo, bet ar prieku pavada laiku kopā arī citādos pasākumos.
Visiem senioru deju kolektīviem šī sezona būs tikpat aktīva kā citas. Bet “Juverim” šis ir īpašs gads. Jūnijā kolektīvs svinēs 60 darbības gadus. “Ciemos brauks draugu kolektīvs no Somijas. Esam iecerējuši padejot Cēsu ielās, sniegt koncertu Priekuļos un, protams, Dzērbenes Augstajā kalnā. Programma top. Jubileja ir reize, kad gribam iepriecināt visus savējos – ģimenes, draugus – un arī kopā priecāties,” saka U. Blīgzna. Aprīlī Dzērbenes pilī uz kopā būšanu tiks aicināti bijušie “Juvera” dejotāji, tad būs laiks atmiņām par nodejotajiem gadiem, deju svētkiem, kuros būts, koncertos un mēģinājumos piedzīvotajiem pārpratumiem un atmiņas par tiem, kuri kādreiz lepni dejoši Dzērbenes senioru deju kolektīvā. Protams, savi stāsti ir arī tagadējiem dejotājiem, piemēram, par festivālu ”Costa Brava” Spānijas pilsētā Loreta de Mara, kurā pērn piedalījās dzērbenieši.
Arī krist ir jāmācās
Ziemā dažkārt jābrien pa kupenām, citreiz jāiet pa slidenu ielu vai pagalmu. Nemaz ne tik reti kājas sapinas, nedroši spertais solis kļūst liktenīgs un gājējs nokrīt. Kritiena riski ir saistīti ne tikai ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sniegu, ledu, ietvju stāvokli, apgaismojumu, bet paša cilvēka spēju noturēt līdzsvaru.
Kā saglabāt līdzsvaru slidenā laikā un kā rīkoties, ja gadās krist, padomus dod Veselības centru apvienības (VCA) Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas dienesta vadītāja Guna Vītoliņa un “Mēness aptiekas” sertificēta farmaceite Juta Namsone.
Līdzsvara izjūtu var trenēt!
Vislabāk, ja līdzsvara un koordinācijas vingrojumus ierāda fizioterapeits un pārliecinās, ka turpmāk tos patstāvīgi un pareizi cilvēks pats var veikt mājās. Lieki teikt, ka īpaši noderīgi šie vingrojumi ir senioriem, turklāt tos var veikt, arī sēžot uz krēsla. Tāpat ir noderīgi patrenēties pareizi krist. Statistika liecina – pēc gūžas kakliņa lūzuma mirst katrs otrais pacients. Kā iemācīties krist?
Ārste Guna Vītoliņa skaidro: “Trenējieties, krītot gultā vai izvilktā dīvānā! Nedaudz iešūpojoties, jākrīt uz priekšu ar izstieptām rokām, lai rokas saņem galveno triecienu. Pat, ja šādi krītot dabā, tiks gūta rokas trauma, sekas jebkurā gadījumā nav tik bīstamas un nopietnas, kā krītot atpakaļ un savainojot galvu. Jāatceras, ka krist uz sāniem arī nav labākais risinājums, jo pastāv gūžas kakliņa lūzuma risks. Tāpat jāņem vērā, ka liekais svars tikai šķietami veido amortizējošu slāni – traumas un bīstamus lūzumus vienlīdz bieži gūst gan slaidie, gan cilvēki ar lieko svaru, turklāt arī viņiem kauli mēdz būt trausli, bet lielās ķermeņa masas dēļ trieciens pret zemi ir daudz spēcīgāks.”
Ārste norāda, ka lielākoties krītam tādēļ, ka summējas vairāki riska faktori, tā palielinot kritiena iespējamību. Cilvēkiem, kuriem jau ir kādi riska faktori, slidenā laikā ar tiem īpaši jārēķinās. “Piemēram, cilvēki gados nereti pārvietojas, tipinot maziem solīšiem, taču galva bieži vien iet pa priekšu, augums ir saliecies, un tā izveidojas krišanas poza, no kuras maksimāli vajadzētu izvairīties,” saka ārste un uzsver: “Līdzsvara un koordinācijas vingrojumi palīdz noturēt ķermeņa gravitācijas centru tādā stāvoklī, kas uzlabo līdzsvaru, tā aizkavējot kritienus. Regulāri vingrojot, mainās ne tikai stāja, bet arī gaita: solis kļūst garāks, stabilāks, vieglāk mainīt iešanas virzienu.” Tāpat ārste atgādina, ka slidenā laikā ir būtiski nēsāt apavus ar protektoriem.
Komentāri