Papriku izaudzēt nemaz nav tik grūti

Aukstums netraucē sapņot par pavasari. Dienām kļūstot garākām, rokas un prāts jau gatavs kaut ko sēt, lai izaudzētu dēstus.

“Pēdējai laiks sēt papriku! Asāko – čili piparu sēšanu nedrīkst atlikt ne uz dienu!” saka zemnieku saimniecības “Zutiņi” saimniece Santa Meļķe. Saim­niecībā tiek veidotas paprikas un čili kolekcijas un tiek izmantotas pašu ievāktas sēklas, kā arī iegādātas aizvien jaunu šķirņu sēklas.

“Paprikai ir ļoti daudz šķirņu,” atgādina S. Meļķe. Augļi ir dažādas formas – kubveida, kādus redzam veikalos, gareni, konus­veida. Tie ir ar plānām un biezām sieniņām. Nogatavojoties augļi maina krāsu no zaļas uz sarkanu, dzeltenu, oranžu, brūnu, arī violetu. Tāpat šķirnēm atšķiras garša, vienas ir maigākas, citas aromātiskākas.

“Daudzi ir iecienījuši konus­veida papriku, jo augļi nogatavojas pakāpeniski un to ir vairāk. Taču, izvēloties šķirni, jāpievērš uzmanība, vai tā ir agra vai vēla. Mums ir īsa vasara, ar to jārēķinās. Tāpēc ne viens vien, kurš pamēģinājis izaudzēt pāris papriku stādu, ir vīlies, jo ražas nav. Tas tikai tāpēc, ka tā nepagūst ienākties un nogatavoties. Vēlākās šķirnes piemērotākas komercaudzētājiem,” pastāsta S. Meļķe. Saimniecībā tiek audzēti vairāki desmiti dažādu šķirņu paprikas.

Kāpēc jāsteidz sēt papriku, ja pats gribi izaudzēt stādus? No sēklas iesēšanas līdz dēstam, ko var stādīt siltumnīcā, paiet 90 dienas. Salīdzinājumam – tomātiem 60 dienas. Var parēķināt, kad varētu būt tādi laikapstākļi, lai dēstus stādītu siltumnīcā, un tad aplēst, kad sēt.

“Sēšanā katram sava pieredze. Tā kā saimniecībā sējam daudz, tad to darām kastītēs un pēc tam piķējam. Var sēt podiņos līdz viena centimetra dziļumam. Paprikai patīk siltums un gaisma. Vienlīdz jāuzmanās no pārlaistīšanas, tāpat kā iekaltēšanas,” pastāsta S. Meļķe un piebilst, ka daudzus praktiskus padomus, audzēšanas knifus, labas un sliktas pieredzes var uzzināt audzētāju forumos internetā.

Dārzeņu audzētāja arī atgādina, ka ļoti svarīgi ir pareizi izvēlēties vietu, kur stādīt papriku. Visbiežāk to audzē siltumnīcā kopā ar tomātiem.    “Paprikai sva­rīgi, lai augļi būtu izgaismoti, lai tomāti to nenoēno. Rudenī jānogriež galotnes, jānoņem lapas,” skaidro S. Meļķe un uzsver, ja paprika garšo, ir vērts pamēģināt izaudzēt stādus pašam. Šķirnes gan, visticamāk,  katrs ieteiks citas, bet jāatceras, ka tām jābūt agrajām. Papriku var audzēt arī podos uz balkona, bet tikai saules pusē.

Laiks sēt petūnijas un sīpolus

“Aukstums tos, kuri nevar sagaidīt pavasari, nebaida,” saka IK “Taņas sēklas un ziedi” saimniece Taņa Ozola un uzsver, ka sēklu plaukti ir regulāri jāpapildina.

Daudziem mazdārziņu un ziedošo balkonu saimniekiem Taņa ir padomdevēja. Viņas pieredze allaž noder.
Aizvien vairāk ir to, kuri paši izaudzē puķu stādus. Pavasarī pēc aukstās ziemas un dārgās apkures stādi droši vien būs dārgāki nekā pērn. Pieredzējusī dārzniece atgādina, ka sēt leduspuķes jau ir par vēlu, ja vēlas, lai tās zied vasaras sākumā.

“Ir laiks sēt petūnijas. Petūnijām ļoti nepatīk salnas, tāpēc puķu mīļotāji ir piedzīvojuši pavasarus, pat vasaras, kad vēl maija beigās petūniju podi ik vakaru tiek nesti uz stikla siltumnīcu vai kādu citu telpu, lai nākamajā rītā salnas nenokosto krāšņumu atkal iznestu sau­lītē uz palodzes vai iekārtu sastatnī. Sēklas dīgst līdz trim nedēļām,” stāsta Taņa. Tāpat ir ar pelargonijām, jo vēlāk iesēs, vēlāk sāks ziedēt.   

Popularitāti ir iemantojušas lizantes, kuras arī jāsēj agri, tāpat    dihondras, krustaines, bet pārējās puķes var pagaidīt. T. Ozola pastāsta, ka petūniju, pelargoniju sēklas paciņā ir granulās un ir vien piecas, septiņas vai desmit. Izdevīgāk ir katru iesēt podiņā un lolot.   

“Ļoti būtiski ir izvēlēties pareizo kūdru. Ja tā ir par stipru vai skābu, sēklas uzdīgst, tad asns nokrīt. Pērkot ir uzmanīgi jāizpēta, kas rakstīts uz iepakojuma. Svarīgi, lai substrātā nav daudz minerālvielu. Ir kūdras iepakojumi, uz kuriem skaidri uzrakstīts, ka tas ir kūdras substrāts dēstiem, sēšanai. Arī kūdras skābumam jāpievērš uzmanība. Tā, kas piemērota acālijām vai skujeņiem, nederēs puķu dēstu audzēšanai,” pieredzē dalās Taņa un atgādina, lai sēkliņa uzdīgtu, augtu veselīgi stādi, ir vajadzīga gaisma un siltums, kā arī jāievēro mitruma režīms.

Viņa arī atgādina, ka martā ir laiks sēt sīpolus, selerijas, puravus.    “Ir gadījumi, kad maijā nāk pirkt puravu sēklas, domā, ka vasara gara, netic, ka neizaugs, bet rudenī ražas nav,” pastāsta dārzniece.

Ilggadējā sēklu veikala saimniece vērtē, ka sēklu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, nav būtiski mainījušās, bet daži audzētāji gan nedaudz tās paaugstinājuši.