Zinātniskās pētniecības darbu konferencē triumfē ģimnāzijas

Vidusskolēnu ikgadējā zinātniskās pētniecības darbu konferencē laurus plūkuši Cēsu ģimnāziju audzēkņi.

Aprīļa sākumā notikušajā Latvijas Skolēnu 44.zinātniskās pētniecības darbu (ZPD) konferences valsts posmā piedalījās vairāk nekā pustūkstotis izglītības iestāžu audzēkņu. Valsts izglītības satura centra pārstāve Agnese Reitere “Druvai” pastāstīja, ka konferences finālā piedalījās kopumā 19 skolēni no Cēsīm un Jaunpiebalgas. No mūsējiem pie godalgām tikuši 10 censoņi – seši 11.klašu audzēkņi no Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) un četras Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) 11.klases skolnieces.

Zinātniskās pētniecības darbi kopumā tika vērtēti sešās zinātņu nozaru grupās: dabaszinātnes, humanitārās un mākslas zinātnes, sociālās zinātnes, medicīna un veselības zinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, kā arī lauksaimniecība un meža un veterinārās zinātnes. Kopumā valsts posmam bija pieteikti 478 pētījumi, pārstāvēta 121 izglītības iestāde. Godalgota tika nedaudz mazāk kā puse no pieteiktajiem pētījumiem – 216 darbi, kurus prezentēja 266 skolēni, kas pārstāvēja 83 skolas.

Visaugstāko novērtējumu ar 1. pakāpi šogad saņēma 49 darbi, no tiem viens tapis DACVĢ. To Sociālo zinātņu sekcijā par tēmu “Reemigrācijas atspoguļojums medijos: žurnāla “Ir” rakstu sērijas “Mājup” piemērs” izstrādājusi 11.klases skolniece Ance Skuja. Otrās pakāpes diplomi piešķirti 64 pētījumiem. To vidū divi darbi no CVĢ : Viktorijas Aleksejevas un Kristiāna Kociņa Dabas zinātņu sekcijā aizstāvētais pētījums “Sintētisko polimērmateriālu mik­rodaļiņu piesārņojums Gaujā pie Cēsīm” un Karlīnas Gertma­nes Medicīnas un veselības zinātnes sekcijā aizstāvētais darbs “Bioloģiski aktīvo vielu izvērtējums dažādos vākšanas un sagatavošanas apstākļos iegūtos gaiļbiksīšu ekstraktos”. Savukārt trešās pakāpes diplomus saņēmuši 103 darbu autori no visas Latvijas, tostarp divus CVĢ skolēni: Evelīna Glaudiņa un Artūrs Smiltiņš par kopīgi izstrādāto darbu “Alkaloīdu izdalīšana no nekultivētu lupīnu sēklām” Dabas zinātņu sekcijā un Sindija Linda Rence par darbu “Pelnruš­ķītes arhetipa analīze Merisas Meijeres romānā “Sindera”” Humanitāro zinātņu sekcijā.

DACVĢ skolēniem trīs trešās pakāpes diplomi: Martai Jansonei par darbu “Provokatīvais Arvja Kolmaņa stāstu krājumā “Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas” Humanitāro zinātņu sekcijā; Elīzai Ābeltiņai par darbu “Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāju un 11.klases skolēnu fiziskās aktivitātes salīdzinājums pēc veikto soļu skaita” Medicīnas un veselības zinātņu sekcijā; kā arī Alīnai Eglītei par darbu “Amatpersonu filmēšana/ fotografēšana, veicot amata pienākumus” Sociālo zinātņu sekcijā.

Izcilāko ZPD autori iegūst tiesības bez konkursa iestāties noteiktās studiju programmās Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehnis­kajā universitātē un Daugavpils Universitātē. Ar dažādām specbalvām – neatkarīgi no žūrijas vērtējuma – valsts posma dalībniekus aplaimoja vēl citas augst­skolas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija. No mūsējiem divi III pakāpes diplomu ieguvušie CVĢ pārstāvji Evelīna Glaudiņa un Artūrs Smiltiņš saņēmuši LU specbalvu par kopīgi izstrādāto darbu ķīmijas zinātņu nozarē. Dāvanā abi censoņi saņēmuši iespēju piedalīties vienas dienas praktiskajā nodarbībā “Ķīmijas eksperimentu metodika”. Ģimnāzistu darba tēma “Alkoloīdu izdalīšana no nekultivētu lupīnu sēklām” ir CVĢ absolventa, nu jau ķīmijas doktora grādu ieguvušā LU pētnieka Eduarda Baķa ierosme, kurš izteicis vēlmi šo tēmu izpētīt kopā ar ķīmijā ieinteresētiem vidusskolēniem. E.Glaudiņa “Druvai” paskaidroja – alkaloīdi ir augu izcelsmes, bioloģiski aktīvi savienojumi ar spēcīgu fizioloģisko ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku organismiem, un tos izmanto nervu vai sirds darbību regulējošu medikamentu izgatavošanā. “Uzska­tām, ka alkaloīdu iegūšana no dabas izejvielām varētu būt ekonomiski izdevīgāka nekā to sintētiska iegūšana.” Ģimnāzistu īstenotajā pētījumā izdevies pārliecināties par iespēju izdalīt nepieciešamo alkaloīda paveidu, kā arī vidusskolēni savā darbā pierādījuši, ka savvaļā savairojusies nekultivēta lupīna ir tiešām derīga izejviela alkaloīdu atdalīšanai un iegūšanai. Uztraukums, gaidot tiešsaistes diskusiju ar speciālistiem bijis pamatīgs, tomēr jau pēc pirmajiem jautājumiem stress pazudis, jo komisija esot bijusi ļoti laipna un atsaucīga.

Joprojām augstajam novērtējumam – I pakāpes diplomam – nespēj noticēt DACVĢ skolniece Ance Skuja, kura pētījusi reemigrācijas atspoguļojumu medijos, par piemēru ņemot žurnālā “Ir” publicēto rakstu sēriju “Mājup”. “Mazliet šoks, taču gandarījums ir nepārspējams,” teic godalgotā darba autore. A.Skuja stāsta, ka tēmas izvēlē primāra esot bijusi pašas interese par migrācijas norisēm, ne mediju darbu, taču sarunās ar darba vadītāju skolotāju Ingūnu Irbīti izkristalizējies tieši šāds pētījuma virziens, kas iepaticies arvien vairāk. Arī mediju darba specifika kļuvusi viņai aizvien saistošāka, tomēr skolniece pagaidām ir ļoti atturīga par nākotnes profesionālajām perspektīvām. A.Skuja atzīst, ka sākumā tomēr nebija adekvāti novērtējusi, cik daudz resursus šāda darba izstrāde prasīs. “Bija arī negulētas naktis, it īpaši pirms darba pabeigšanas un prezentācijas skolā,” stāsta ģimnāziste, piemetinot, ka gan ar katru nākamo aizstāvēšanās posmu papildu darāmais nācis jau vieglāk un mierīgāk. Ance savā darbā secinājusi, ka konkrētā rakstu sērija reemigrācijas kopienas dažādību atspoguļo tikai daļēji, redakcijas politikai sliecoties situāciju parādīt nedaudz rožaināk, nekā tas ir, turklāt konstatētas arī atšķirības ar publiskotajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem. “Taču tas nenozīmē, ka to nosodu. Mans darba mērķis bija izpētīt reemigrantu un reemigrācijas reprezentāciju Latvijā. Mums šos cilvēkus vajag, tieši tāpēc, iespējams, ir pieļaujama šāda žurnāla ideja,” rezumē darba autore. Skolniece atklāj, ka darba aizstāvēšana tiešsaistē viņai tieši mazinājusi uztraukumu. “Taču neieguvu to pieredzi, ko vēlējos. Prezentējot savu darbu klātienē, noteikti būtu pavisam citādas sajūtas – vairāk uztraukuma, taču pozitīva.”

Šī gada konferences gala aizstāvēšanas posms bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tas pilnībā norisinājās digitālajā telpā. Vērtēšanas komisija pēc iepazīšanās ar skolēnu iesūtītajiem rakstiskajiem darbiem saņēma arī pētījumu autoru īpaši šim posmam sagatavotās video prezentācijas. Pēc tam, izmantojot attālinātās komunikācijas formas, katras nozares vērtēšanas komisija ar darbu autoriem iesaistījās tiešsaistes diskusijās.
Ķīmijas zinātņu eksperts un priekšsēdētājs vienā no šīm vērtēšanas komisijām Jāzeps Logins pēcāk atzinis, ka raita un veiksmīga bijusi darbu vērtēšana, kā arī diskusiju daļa: “Mūsuprāt, tieši tā lieliski atspoguļo skolēnu zināšanas, degsmi un personisko ieguldījumu.”