Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēsta, ka solītās 5000 viedierīces nu jau ir piegādātas visām ģimenēm, kuras atzina, ka trūkst tehnoloģisko iekārtu, lai bērni mācītos attālināti.
Arī vēsturiskajā Cēsu rajonā esošo izglītības iestāžu audzēkņi solītās papildu viedierīces ir saņēmuši. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina “Druvai” pastāstīja, ka vēl pēdējās ierīces skolēniem atdotas pirmdien, 30.martā. Cēsu novada izglītības iestāžu audzēkņiem ar atbildīgās ministrijas un mobilo operatoru atbalstu sarūpētas 35 planšetes (1.-5.klašu audzēkņiem) un 13 viedtālruņi (6.-12.klašu audzēkņiem). L.Kokina piekrita, ka sākotnēji neviens, arī ģimenes, nevarēja iztēloties attālinātā mācību darba organizāciju, tikai mācībām sākoties, varēja nonākt līdz secinājumiem par ierīces noslodzi un pietiekamību. Viņa gan apliecināja, ka Cēsu novada skolas ir rosinātas mācības organizēt pēc noteikta grafika, bet ne pilnībā vienlaikus dažādām klasēm. L.Kokina pagaidām varēja atsaukties tikai uz vienu gadījumu, kad ģimene, novērtējot mācību darba sadalījumu, vērsusies skolā ar savu problēmu, ko izglītības iestāde saviem spēkiem operatīvi atrisinājusi. “Katrai skolai jau ir kāda iekārta, dators vai planšete, ko uz šo laiku var iedot,” komentēja L.Kokina, apliecinot, ka lielākos apmēros gan pagaidām šādas problēmas nav atklājušās. Arī Amatas novada pašvaldības Apvienotajā izglītības pārvaldē, kas ir Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novada pārstāvniecība nozarē, “Druva” saņēma apliecinājumu, ka iekārtas visiem audzēkņiem ar izglītības iestāžu starpniecību nodotas. Taču šonedēļ neizdevās noskaidrot, vai arī šo septiņu novadu skolās ir atklājušies kādi būtiski materiāltehniskā nodrošinājuma iztrūkumi, kuru sagādē būtu jālūdz pašvaldību atbalsts.
“Druva” jau rakstīja, ka Izglītības ministrijas marta vidū veiktajā aptaujā noskaidrojās – 90 izglītojamajiem vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā mājās līdz šim nebija ne datora, tajā skaitā arī planšetdatora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu.
Kad valdība pieņēma lēmumu jaunā koronovaīrusa izplatības dēļ klātienes mācības visās Latvijas izglītības iestādes pārtraukt, Izglītības un zinātnes ministrija marta vidū apkopoja skolās veikto aptauju, cik audzēkņiem nav pieejams interneta pieslēgums un atbilstošas ierīces, lai mācītos attālināti. Saņemot informāciju no gandrīz 90% Latvijas izglītības iestādēm, tika secināts, ka nedaudz vairāk kā pieciem tūkstošiem skolēnu mājās nav datora vai tālruņa ar interneta pieslēgumu. Ministrijai uzrunājot lielākos mobilo pakalpojumu operatorus, tika rasts risinājums šai problēmai, līdz attālināto mācību otrās nedēļas sākumam tika solīts apgādāt visus šos skolēnus ar kādu iekārtu un interneta pieslēgumu. Tomēr daudzviet tālākā komunikācijā starp skolām un ģimenēm atklājies, ka tehnoloģisko “papildspēku” vajadzība ir lielāka, nekā lēsts sākumā, vēlāk atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Arī Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa tiešsaistes diskusijā ar skolotājiem un vecākiem norādīja uz gadījumiem, kad, piemēram, daudzbērnu ģimenes par datora vai viedierīces esamību mājsaimniecībā atbildējušas apstiprinoši, tikai vēlāk pilnībā aptverot jautājuma būtību – kā viena ierīce visiem bērniem varēs nodrošināt mācību iespējas, pat ja tās nenotiek tiešsaistē un vienlaikus. Tāpat tīmeklī izskanējušas bažas par attālināto mācību sarežģījumiem novecojušas datortehnikas vai ierīces dēļ, tiesa, “Druvai” neizdevās noskaidrot konkrētus šādu gadījumu piemērus mūspusē.
Atkārtota ministrijas iesaistīšanās, lai skolēniem nodrošinātu ierīces, ar kurām mācīties attālināti, visticamāk, nav gaidāma. I.Šuplinska preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, aicināja pašvaldības apzināt ģimenes, kur nepieciešams vēl lielāks tehniskais atbalsts, un kopīgi ar izglītības iestādēm meklēt papildu risinājumus.
Komentāri