Organizācija “Apdāvināto bērnu fakultatīvā skola” (ABFS) jau divdesmit gadu sniedz bērniem iespēju radoši izpausties, filozofēt, mācīties izprast sevi.
Šovasar ABFS nometne norisinās Stalbes vidusskolā. Desmit diennaktis pirmo līdz trešo klašu skolēni sevi pilnveidos nometnē “Sengrieķu mīti”.
“Programma ir ļoti intensīva,visu laiku kaut kas notiek,” stāsta nometnes vadītāja Marika Melne. “Bet nav ļoti konkrētu tēmu vai prasmju, ko vēlamies, lai bērni apgūtu, mēs mācām viņiem domāt.”
Nometnēm katru gadu ir lielās tēmas, tāds kā virsuzdevums. Pagājušā gadā bērni apguva īpašības, šogad koncentrējas uz pārmaiņām. “Par tām mazie arī mācās, tās apgūst caur sengrieķu mītiem, kurās pārmaiņas ļoti labi var redzēt,” stāsta nometnes vadītāja, “šo periodu saistām arī ar zvaigznēm, par kurām mācīsimies vēlāk, un tad bērni jau būs pazīstami ar dažiem zvaigznājiem.”
Nometne ”Sengrieķu mīti” šovasar sakrīt ar nometni “Līderi”, kas domāta lielākiem bērniem. “Katrs temats attīsta, papildina iepriekšējo un sniedz zināšanas nākamajam,” uzsver Marika, “tāpēc lielajiem bērniem šogad temats ir līderi, mēs viņiem uzticam vadītāja lomu un ļaujam daudz darboties pašiem. ”
Nometnes darbinieki bērnus nevis cenšas pamācīt, kā kaut ko darīt, bet gan parādīt un ļaut pašiem visu apgūt. “Mēs ļaujam bērniem kļūdīties un no kļūdām mācīties,” atzīst Marika, “ir daudz efektīvāk bērnam pašam mierīgi izlabot neprecizitātes, tā vietā, lai audzinātājs pusstundu lasītu instrukciju, kā pareizi tas un tas jādara. Parasti bērns tāpat no tā neko neiemācās un kļūdas atkārto. ”
Nometnē bērni var pieteikties no visas Latvijas, taču lielākā daļa tās dalībnieku ir no Rīgas un galvaspilsētas apkaimes novadiem. Tie ir bērni, kas mācību gada laikā piedalās biedrības rīkotajās nodarbībās. Organizācija piedāvā astoņu gadu programmu, kurā bērni apgūst izpratni par sabiedrības norisēm, vērtībām. Mācību gada beigās notiek vasaras nometne, kuru rīko kādā skolā, jo mācību iestādēs ir viss nepieciešamais veiksmīgai pasākumu norisei.
Šogad nometnē piedalās 31 bērns, divdesmit mazajā grupā un vienpadsmit lielajā, tajā ir arī meitenes no Stalbes, Cēsīm. Bērni, kuri ierodas nometnē pirmo reizi, parasti ļoti ātri iejūtas, vecāki vairāk uztraucas un visu pārdomā. “No vecākiem tas prasa lielu uzticēšanos, savu bērnu uz desmit dienām atstāt nometnē,” stāsta vadītāja, “paši bērni šeit jūtas kā mājās, dažreiz vecāki zvana mums, nometnes darbiniekiem, un jautā, kur viņu bērni pazuduši, ka neatbild, un tad mēs viņiem atgādinām sazināties ar vecākiem.”
Biedrībai uzkrāta pieredze, gan īstenojot savas mācību programmas, gan organizējot nometnes. Ir jaunieši, kuri, kad paši apguvuši visu nometņu ciklu vairāku gadu garumā, nolemj kļūt par audzinātājiem un savas zināšanas nodot tālāk. “Nometnē tu iegūsti sev draugus uz mūžu, tāpēc, šeit atgriežoties, rodas sajūta, ka esi tādā kā pats savā nometnē, pat, ja mēs katrs darām kaut ko citu, vienmēr esam kopā ,” stāsta nometnes absolvente Arita un piebilst, ka vēlas iemācīt bērniem to, ko pati šeit apguvusi. Arī Toms savulaik bijis vasaras nometņu dalībnieks, tagad ir audzinātājs. “Bērni mūs vairāk pieņem kā draugus, ne pedagogu. “Viņš atzīst: “Reizēm ir sarežģīti panākt, lai bērni darītu to, kas paredzēts programmā, tomēr galā tiekam.”
Nometnē nodarbības notiek grupās. Rīta nodarbībās bērni attīsta spēju domāt, dienas daļā notiek dažādas prāta darbības, pēcpusdienā radoši mākslinieciskās nodarbes, pēc launaga bērni dodas uz mūzikas, teātra klasēm un vakarpusē piedalās dzīvajā TV, kurā viņi var brīvi izpausties. “Nometnes beigās vienmēr notiek liela teātra izrāde, uz kuru ierodas arī audzēkņu vecāki, lai redzētu, ko bērni apguvuši,” pastāsta Marika.
Komentāri