Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ziedu vainagu burvība Līgo laikā: pieredzē dalās Irēna Pacēviča

Madara Sidorčenko
06:01
22.06.2025
83
Img 1955

Irēna Pacēviča. FOTO: no albuma

“Vasaras saulgrieži un Līgo laiks man vienmēr šķitis gada viskaistākais brīdis, kad daba ir savā pilnbriedā. Tas ir mirklis, kas piepildīts ar vieglumu un prieku gan pašos, gan citos,” stāsta Irēna Pacēviča, kas ar ziedu vainagu pīšanu nodarbojas jau 17 gadus.

Veselavas pagasta Bērzkrogā, kur dzīvo arī pati Irēna, sācis veidoties tirdziņš, kurā viņa nolēma piedalīties. Sākumā bijusi nedrošība – vai tas vispār izdosies, sajūtas bijušas diezgan naivas. Taču ar katru pīšanas reizi vainagi kļuva skaistāki un darbs ritēja raitāk. Laika gaitā šai nodarbei pievienojās arī pārējās ģimenes sievietes. Kad Irēna sāka pīt vainagus, viņas meitas vēl bija pavisam maziņas, tolaik tikai vēroja, kā top vainagi. Tagad meitām ir 15 un 22 gadi, un, kā saka Irēna: “Meitas jau pin skaistāk par mani.” Par to viņai ir liels prieks. Arī Irēnas māsa un mamma ir iesaistījušās – mamma galvenokārt darina ozollapu vainagus vīriešiem.

Ceļš līdz skaistam vainagam

Pirmais solis – ziedu vākšana.
Vispirms, protams, pļavā jāsavāc dažādi ziedi. Var izvēlēties jebkurus, kas iepatīkas, taču jāatceras – nekādā gadījumā nedrīkst plūkt aizsargājamos augus. Ja līdzi ir viedierīce, var izmantot mākslīgā intelekta lietotnes augu noteikšanai. Ja rodas šaubas – labāk neplūkt.
Darba vietas sagatavošana.

Lai darbs ritētu gludi, Irēna iesaka sašķirot savāktos ziedus. Būs nepieciešams stingrāks diegs vai stieple, kas nodrošina vainaga izturību, taču arī ar diegu var panākt labu rezultātu. Pēc gaumes pinumam var pievienot krāsainu lenti. Pieredzējušāki pinēji daž­kārt izmanto tikai ziedu kātiņus, tīšanai neizmantojot ne diegu, ne stiepli. Noteikti vajadzēs arī šķēres.

Pīšanas paņēmiens.
Ja vēlas kuplāku vainagu, vispirms no ziediem un zaļumiem izveido mazus pušķīšus, kurus vienu pēc otra pakāpeniski stiprina kopā. Smalkākiem vainagiem pietiek ar dažiem ziediņiem vienā posmā, tas ir gaumes jautājums.

Kādi ziedi der, no kuriem labāk izvairīties

Neraugoties uz burvīgo smaržu, Irēna neiesaka izmantot jasmīna ziedus – tie ātri novīst. Līdzīgi ar peonijām – lai gan tās ir iecienītas, ziedlapiņas ātri nobirst. Ja tomēr gribas pievienot peoniju, ieteicams izvēlēties ziedu, kas vēl nav pilnībā atvēries. Margrietiņas Irēna parasti neizmanto, jo tās mēdz smaržot specifiski un ir pilnas ar sīkiem kukaiņiem. Taču tās labi kalpo dekoratīvos pušķos.

Vienas no izturīgākajām esot rudzupuķes, arī dažādi zaļumi labi notur struktūru. Viens padoms – pīšanas laikā kombinēt trauslākus ziedus ar augiem, kam stingrāki kāti, lai vainags iznāktu noturīgāks.

Irēna dalās ar vērojumu, kā pinējas izvēlas vainagam piešķirt simbolisku nozīmi. Ir meistares, kas izvēlas iepīt tieši 12 dažādus augus, katram gada mēnesim vienu, vai septiņus – laimei un burvībai. Sava nozīme var būt katrai puķei: raspodiņš – dvēseles tīrībai, rudzupuķe – vienkārša skaistuma un spēka simbols, āboliņš – veiksmei, paparde – aizsardzībai, margrietiņa – kaislībai un odu atbaidīšanai.

Noderīgi padomi

Ja paredzēti aktīvi danči vai lēkšana pār ugunskuru, Irēna iesaka vainaga konstrukcijā iestrādāt dažus nelielus savilcējus. Tie pieejami dažādās krāsās un viegli paslēpjami zem ziediem. Šādu triku viņa izmantojusi, kad darinājusi vainagus tautas deju kolektīva dejotājām, lai deju laikā tie turas staltāk.
Vēl kāds praktisks knifs – uzpūst vainagam matu laku. “Nezinu, vai tas tiešām palīdz,” smejoties saka Irēna, bet atzīst – izskatās, ka ziedi ilgāk saglabājas.

Lai ziedi nenovīst, tos ik pa laikam der apsmidzināt ar ūdeni. Saplūktos augus pirms pīšanas ieteicams turēt ūdenī. Vislabāk – vākt ziedus tieši pirms pīšanas.

Bet ir arī cita pieeja: daži vainagus veido no nedaudz pakaltušiem ziediem. Tie ne tikai labāk padodas pīšanai, bet arī smaržo citādi – pēc īstām Jāņu zālēm. Ir cilvēki, kuriem tieši tādi patīk labāk.

Ko darīt, ja vainags neizdevās

Lai izvairītos no vilšanās, jāpievērš uzmanība vienmērīgam pinumam – lai nebūtu vietu, kur vainags ir pārlieku biezs vai plāns. Ja tomēr tas noticis, savienojot galus, tievāko daļu var paslēpt aiz kuplākās. Nelielas nepilnības iespējams izlīdzināt, pievienojot pāris ziediņu.

Taču, ja vainags galīgi nepatīk, labāk izjaukt un sākt no jauna. Ar laiku vainagu darināšana kļūst vieglāka, iedrošina Irēna. Ir zināms, kur pieļauta kļūda, un nākamreiz tā vairs neatkārtojas.

Svarīgākais – būt kopā un izbaudīt procesu

Ir tik skaisti brist pa pļavām kopā ar mīļajiem – tas ir burvīgs piedzīvojums, kopā būšanas laiks un atklājumi, uzsver Irēna. Gadiem tirgojot vainagus, viņa novērojusi, ka cilvēki nāk ar gaišām domām – gatavi svinēt, cits citam dāvājot siltus novēlējumus. Arī ārzemnieki interesējas un priecājas par latviešu tradīcijām.

“Lai arī šajos saulgriežos galvu rotā krāšņs vainags!” novēl Irēna.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
126

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
621
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
448

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi