Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vīriešiem vairāk nekā sievietēm nauda saistās ar pārticību un bezrūpību

Druva
13:03
23.07.2009
2
Nauda 3

Naudas plānošanas centra (NPC) un GE Money Bank veiktajā pētījumā noskaidrots, ka vīrieši naudu vairāk asociē ar bezrūpību un pārticību, bet sievietes – ar obligāto maksājumu veikšanu. Stiprā dzimuma pārstāvji arī ir tie, kuri ekonomiskās lejupslīdes laikā lielākoties nav mainījuši savu attieksmi pret naudu un tās izlietojumu.

Kopumā attieksmi pret naudu nav mainījuši 30% vīriešu un 23% sieviešu. Līdz ar to, atbildot uz jautājumu, kā pēdējā laikā mainījusies respondentu attieksme pret naudu, saprotams, ka tieši sievietes (60%) vairāk kā vīrieši (58%) sākušas sekot līdzi saviem tēriņiem un attiecīgi 20% sieviešu un 17% vīriešu sākuši analizēt tos.

“Jau iepriekšējos pētījumos esam guvuši apliecinājumu tam, ka sievietes ir tās, kuras vairāk rūpējas par ģimenes budžetu. Arī šis pētījums parāda, ka savu personīgo budžetu regulāri plāno 52% Latvijas sieviešu un 44% vīriešu. Tikmēr reizēm savu personīgo budžetu plāno 38% vīriešu un 35% sieviešu,” secina Signe Bierande, Naudas plānošanas centra vadītāja. “Analizējot iegūtos datus, būtiski ir izšķirt atbildes “plānoju regulāri” vai “tikai reizēm”. Budžeta jeb savas naudas plānošana ir efektīva tikai tad, ja to dara regulāri – katra Latvijas iedzīvotāja, neskatoties uz dzimumu, finansiālā veselība ir valsts ekonomikas atjaunošanās pamats.”

Atbildot uz jautājumu par to, kas ietekmējis respondentu attieksmes maiņu pret naudu, vīriešiem (64%) vairāk nekā sievietēm (57%) iemesls bijis ienākumu samazināšanās. 44% sieviešu un 40% vīriešu atzīst, ka iemesls ir bijis arī bailes un neziņa par rītdienu.

“Lai gan situācija ekonomikā dažkārt mainās pa stundām, bailes un neziņu par rītdienu iespējams mazināt jau laikus veidojot uzkrājumus “nebaltām dienām”. Uzkrājumi būs arī kā “drošības spilvens” ienākumu samazināšanās gadījumā. GE Money Bank pētījuma rezultāti liecina, ka, piemēram, 21% vīriešu ar saviem esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt 6-12 mēnešus, 8% – vairāk nekā gadu; sievietēm attiecīgi šie rādītāji ir 19% un 4%. Tomēr uz visa sabiedrības fona šie skaitļi ir niecīgi, tādēļ ikvienam būtu rūpīgāk jāmēģina izanalizēt savus ienākumus un izdevumus, un mēģināt sākt atlikt naudu uzkrājumiem, lai cik tas arī sākumā nešķistu sarežģīti un varbūt neiespējami, ” norāda Nora Grase, GE Money Bank Komunikāciju daļas vadītāja.

Kā sievietēm, tā vīriešiem naudas šobrīd visvairāk pietrūkst lielāku pirkumu iegādei un ārzemju ceļojumiem, bet daļai arī ikdienas primārajām vajadzībām un obligātajiem maksājumiem.

Aptauju veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, tajā piedalījās 600 Latvijas iedzīvotāju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
66

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi