Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Vienas no pirmajām puķēm, ko audzēja, - lauvmutītes

Agnese Leiburga
05:53
28.08.2025
273
Biruta Svile

Biruta Svile. FOTO: Agnese Leiburga

Stādu audzētāja Biruta Svile no Cēsu novada Līgatnes pagasta SIA “Upenītes” apsaimnieko stādu tirdzniecības laukumu “Labo stādu darbnīca” Ieriķos, Vidzemes šosejas malā. Augusta beigās tur vēl krāšņi zied dažādi augi, tostarp pircēju iecienītās un pieprasītās hortenzijas.

Viss sācies ar saimniecību “Upenes”, kas, kā saka pati saimniece, ir visai sena – darbojas kopš 1991. gada, kad saimniekot sākts ar pieciem hektāriem zemes. Audzēti dažādi dārzeņi, kartupeļi.

Nosaukums pēc adreses

Toreiz iestādīta arī neliela upeņu platība, no kā tad arī radies saim­niecības nosaukums. “Upe­nī­­tes” pievienojušās vēlāk. Pakavē­jo­ties atmiņās, Biruta atceras, ka vēl senāk – pašos saimniekošanas pirmsākumos – nosaukumam bija jābūt pēc adreses, tātad – Liepu iela 12. “Tie, kam bija māju nosaukumi, tika pie smukiem vārdiem, bet mums bija Liepu iela 12,” tagad ar smaidu atceras stādaudzētāja. Pamazām saimniekošanas apmēri paplašinājušies. Vīrs pamatā nodarbojas ar dārzeņu un labības audzēšanu, Biruta- ar puķu stādiem, bet kopumā tiek apsaimniekoti aptuveni 70 hektāri zemes.

“Šajā laukumā sāku darboties, var teikt, nejauši. Piedāvāja pirkt un nopirku arī,” smejas saimniece. Viņa atzīst, ka viens no pozitīvajiem faktoriem vietas iegādei bijis tas, ka jau iepriekš te bijusi stādu tirdzniecība. “Iepriekšējam saimniekam te iestrādnes bija. Būtu bijis žēl to aizlaist postā. Tiesa gan, kad pirku šo vietu, es vēl īsti neapzinājos darba apjomu, ko tā prasīs,” godīgi atzīst Biruta. Arī zināšanas, īpaši dekoratīvo kokaugu sortimentā, nācies papildināt. Tiesa, viņai bijis labs zināšanu pamats, ko vajadzēja tikai papildināt, jo Biruta savulaik beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu.

Ar puķkopību aizrāvusies, kad Latvijā sāka vairāk ievest dažādu ziedaugu sēklas. Neviens vēl īsti neesot sapratis, kas tur no tām sēklām izaugs. Lai droši tirgotu, pašai bijis jāizmēģina. Šīs sēklas tiem laikiem bijušas tiešām dārgas, un to tirdzniecība šķitusi gluži vai krāpšana. Tā tas bijis, līdz pati pirmo reizi aizbraukusi uz Nīderlandi, redzējusi to visu dabā augam un pārliecinājusies, ka viss atbilst aprakstos paustajam un attēlos redzamajam. “Vienas no pirmajām puķēm, ko audzēju, bija lauvmutītes. Tādas ar tumšām lapām,” atmiņās dalās audzētāja. Viņa arī atceras, kā sākotnēji visi ziedu dēsti tika tirgoti no kastītēm, vienkārši izplēšot vajadzīgo skaitu, tikai pēc tam parādījās podiņos audzētie. Birutas aizraušanās ar puķu stādiem sakritusi ar periodu, kad cilvēki uzskatījuši, ka visus dārzeņus jau var nopirkt, nav vērts audzēt, tā nu puķkopība palielinājās apjomos.

Visu, ko cilvēki prasa, to arī tirgo

Koku stādus tirgošanai iepērk – gan ārpus Latvijas, gan pie vietējiem audzētājiem. Biruta arī pauž nožēlu, ka VAS “Latvijas Valsts meži” nolēmuši atteikties no dekoratīvo stādu audzētavām, viņa vērtē, ka tajos paveikts milzīgs un ļoti nozīmīgs darbs ar vietējo stādmateriālu.

“Visu, ko cilvēki prasa, to arī tirgojam,” atzīst saimniece un piebilst: “Vasaras puķes un viengadīgie stādi ir tikai pašu audzētie, ziemcietes – daļa ir pašu, daļa citu audzētās.”

Jautāta par šī gada modes augiem, audzētāja kā piemērus nosauc ehinācijas un flokšus. Viņa zina stāstīt: “Bet arī flokši jau vairs nav tikai tie vienkāršie, kas agrāk vecmāmiņas puķu dobē auga. Tagad ir tādi selekcionēti, kas labi stāv arī vāzē.”

Pavasaros, protams, izteikti vairāk pērkot vasaras puķes, bet augu mode arī plūst un mainās Periodiski ļoti iecienītas esot graudzāles, īpaši mizkantes. “Uznāk, lūk, tāds periods, kad visi, kas nāk, taujā pēc mizkanšu stādiem. Tiesa gan, neiedomājas, ka tās mizkantes skaistas būs tikai tajā vienā laika posmā- rudenī,” pieredzē dalās stādaudzētāja, piebilstot, ka nav jau neglītākas ne ciesas, ne molīnijas, tomēr tās neesot tik pieprasītas. Īpaši cilvēki ar dārzu iekopšanu un stādu piemeklēšanu aizrāvušies kovida ierobežojumu laikā, kad daudz laika pavadīts mājās, tagad vairāk palikuši pastāvīgie klienti, kuri esot arī izglītoti dārzkopībā.
Ja vien izdodas, Biruta pēc sezonas cenšoties aizdoties arī kādā ceļojumā, viņai ļoti patīkot ceļot. Puķkope atzīst, ka tas brīdis starp sezonām, kad var pabaudīt tālākus izbraucienus, ir ļoti īss – novembris, decembris un janvāris, nedaudz vēl februāra sākums, pēc tam jau atkal sākas viss no gala. Pārējā gada laikā par ceļošanu nevarot būt ne runas, jo ar stādiem “jānoņemas” vairāk nekā ar bērnu audzināšanu. “Ne velti poļu valodā visas stādaudzētavas ir “školkas”,” spriež Biruta. Īpaši traki esot, ja gadās karstās vasaras, kāda bijusi pirms dažiem gadiem, tad visu dienu tas vien jādara, kā jālaista stādi. “Tikko vienā galā salaisti, otrā dēsti jau atkal ir izkaltuši un apvītuši,” darba apjomu raksturo Biruta Svile.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
4

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
62

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi