Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Veselīgi auzu cepumi ar lepnumu no Cēsīm

Agnese Leiburga
05:51
09.10.2025
151
Auzu Auzas

Lepnums! Cēsniece Linda Gnedlere lepojas, ka viņai izdevušies tik labi, veselīgi našķi ar labu uzturvērtību. FOTO: no albuma

Cēsniece Linda Gnedlere novērtē veselīga uztura nozīmi ikdienā, arī veselīgus našķus. Ilgstoši veselīgu cepumu receptes meklējumi viņu aizveduši līdz savas prečzīmes “auzu auzas” radīšanai. Vasaras beigās “auzu auzas” bija to 13 uzņēmēju pulkā, kuri tika pie iespējas lepoties ar preču zīmi “Radīts Cēsu novadā”, kas apliecina piederību un ieguldījumu nozares un novada attīstībā.

“Manām “auzu auzām” tagad ir nepilni divi gadi. Pa­gājušajā gadā neplānoti ļoti zīmīgā datumā – Valentīndienā, 14.februārī – es tās piereģistrēju,” atklāj Linda. Pastāstot vairāk, viņa atzīst, ka lielākoties visiem auzu pārslu cepumi asociējas ar saldinātiem, kraukšķīgiem un pacietiem kulinārijas izstrādājumiem, bet viņas radītie esot pavisam citādi – biezi, irdeni un mīksti, katrs cepums esot aptuveni 50 gramus smags. “Dažkārt klienti teikuši, ka katrs cepums ir drīzāk kā maza kūciņa vai batoniņš,” atzīst to veidotāja, parādot, ka viņas izstrādājumi ir roku darbs, radīts zieda formā, lai atšķirtos no standarta cepumu piedāvājuma. Sastāvdaļas ir izmeklētas un pārdomātas tā, lai būtu pēc iespējas labāka uzturvērtība. Ir domāts, lai sastāvā būtu gan šķiedrvielas, gan olbaltumvielas, bet saldināti cepumi tiek ar datelēm, jo tās ir gana saldas.

Ideālās cepumu receptes meklējumi sākušies jau sen, jo Lindai arī ikdienā patīkot eksperimentēt un rūpēties, lai ģimenes, kurā aug divi bērni, uzturs būtu pēc iespējas veselīgāks. Linda atklāj, ka viņu mājās tāda parastā beramā cukura nemaz neesot, gluži tāpat kā balto kviešu miltu.

“Tā es pamazām darbojos. Pievienoju auzām dažādus augļus un ogas, meklēju jaunus garšu salikumus,” teic cepēja, atklājot, ka vēlējusies, lai arī citi, ne tikai ģimene, var nogaršot, cik labi tie ir izdevušies, tāpēc sākusi cepumus piedāvāt pircējiem. Pašlaik “auzu auzas” sortimentā ir piecu veidu cepumi. Esot pamēģināts ražot vēl citus, bet tie tomēr neesot iegājušies stabilā piedāvājumā. Sortimentā turēt pārāk daudzus veidus neesot ērti arī tāpēc, ka, pircējam pasūtījumā izvēloties visu veidu cepumus, bet vien pa dažiem no katra varianta, Lindai ir sarežģīti vēlmi nodrošināt.

“Ir tomēr mīklas apjoms, kas man jāgatavo, lai nodrošinātu ideālo kvalitāti,” paskaidro cepēja. Jāpiebilst, ka “auzu auzas” cepumi tiek gatavoti tikai pēc pasūtījuma, klients tos vienmēr saņem svaigi ceptus. Lai cepumi nezaudētu kvalitāti, tie vienmēr izlietojami ieteiktajā termiņā. Ja gribas uzglabāt ilgākam periodam, cepumus var sasaldēt. Pirms likšanas galdā cepumus var pasildīt mikroviļņu krāsnī, tas dod pavisam gardu, tikko ceptu našķu efektu.

Gana ilgs bijis process, kamēr Linda secinājusi, kā tieši labāk cepumos izmantot auzu pārslas, lai produkts nekļūtu sauss un stiegrains. “Ar tādu sastāvu neesmu neko līdzīgu atradusi. Uzskatu, ka mani cepumi ir unikāli un īpaši,” teic Linda.

Viņa arī atzīst, ka preču zīmes “Radīts Cēsu novadā” iegūšana likusi vairāk novērtēt un pašai lepoties ar savu produktu, vienlaikus liekot darīt visu apzinīgāk un pārdomātāk. Preču zīmes iegūšanai sekojuši arī sadarbības piedāvājumi. “Kaut kam jaunam esmu arī piekritusi, kas pašlaik ir procesā,” pauž Linda.
Gnedleru ģimene jau piecus gadus ir cēsnieki, pirms tam mituši Taurenes pagastā. Lindas dēlam ir 17, meitai 11 gadi, abi mācās Cēsīs – dēls Vidzemes tehnikumā, bet meita Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā. Vairāk aizrauties ar īpašajiem cepumiem Linda sākusi, kad bērni jau bijuši paaugušies un radies vairāk brīvā laika, lai nodotos eksperimentiem ideālās cepumu receptes meklējumos. “Bet eksperimentēt virtuvē man ir paticis vienmēr, neko nepatīk gatavot pēc parastas standarta receptes. Man pat dēls daž­kārt prasījis, vai es nevarētu kādreiz pārmaiņas pēc izcept vienkārši parastas pankūkas vai kotletes,” tā Linda, atzīstot, ka tieši kotletes ir ideālais veids, kā bērniem no mazotnes iedot dažādus dārzeņus, samaļot gaļas masā klāt, piemēram, burkānus, puķkāpostus vai brokoļus. Savukārt pankūkas viņas mājā nekad netopot no parastajiem kviešu miltiem, jo to viņai nemaz neesot. Lindai vienmēr griboties pa­ekspe­rimentēt, mīklai pieliekot kaut ko netipisku, piemēram, čia sēklas vai kādu citu oriģinālu piedevu.

“Man cilvēki jautājuši, vai es ar šo nopelnu, bet te vispār nav runas par pelnīšanu, bet gan par dalīšanos ar vērtīgo. Es lepojos, ka man kaut kas tik labs izdodas, tādēļ gribu tajā dalīties ar citiem,” atklāj Linda, pastāstot, ka pamatdarbā strādā zobārstniecības administrācijā. Sarunas laikā viņa vairākkārt uzsver, cik ļoti priecājas būt tieši Cēsu novada ražotāja.

“Radīts Cēsu novadā” ir stāsts par esošiem un jauniem uzņēmējiem, kuri lepojas ar sevi, ka viņu radītā prece, produkts vai pakalpojums tiek ražots Cēsu novadā. “Esmu lepna, ka dzīvoju Cēsīs. Cēsis ir skaista, mūsdienīga, bet tajā pašā laikā vēsturiski bagāta pilsēta. Te ir manas mājas,” augustā pēc preču zīmes “Radīts Cēsu novadā” saņemšanas soci­ālajos tīklos priekā dalījās Linda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
124

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
621
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
239

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
448

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi