Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Uz Pērnavu pēc saules un peldēm

Druva
20:11
25.04.2010
16
Picture6

Vai tāpēc jābrauc uz Igauniju, lai saprastu, ka igauņu un latviešu dzīves stilā ir atšķirības? Droši vien, ka ne. Uz Igauniju vērts braukt tāpēc, lai latvisko dzīves stilu vairotu, pieņemot igauniskas indikācijas. To neņemtos apgalvot, ja šo recepti nebūtu izbaudījusi uz savas ādas.

Pirms gada agrā pavasarī pēc mazām pārdomām pieņēmu uzaicinājumu saules un ūdens vannas, kas kliedētu ziemeļniecisko nospiestību, īstenot nevis Eiropas dienvidos, bet pie ziemeļu kaimiņiem. Biju dzirdējusi, ka Igaunijas vasaras galvaspilsētā Pērnavā neviens vien latvietis

ziemā, bet jo sevišķi pavasarī atjaunojis gada tumšajā laikā zaudētos spēkus. Stāsti izrādījās patiesi. Saule un ūdens, ko sasmēlos Pērnavā, pietika veselam gadam. Tāpēc nav brīnums, ka bez liekas domāšanas piekritu atkal doties uz dziedinošā spēka pilsētu – Pērnavu.

Pilsētā ar dabas dāvanām – jūras krastu un upes grīvu vēl ir cilvēku veidotas oāzes – pieci visai apjomīgi veselības un dzīvesprieku spēcinoši centri, mūsdienās tik daudzsološie SPA, kādreiz pazīstamo sanatoriju vietā. Pēc viegla, 170 kilometru auto skrējiena galamērķi lūkoju Tamsāres ielā. Ieraugot, jau SPA Estonia arhitektūra pilnībā atbilda manam priekšstatam par igaunisko. Zili, melni, baltos toņos ieturētās veselības un rehabilitācijas centra galveno ēku tēls bija kā apsolījums, ka mani te gaida cerētais “Ezera sonāte”. Par to biju iepriekš izlasījusi internetā SPA Estonia mājas lapā (latviešu valodā).

Nesteidzīgums vakarā, enerģija rītos, piepildītība dienā. Tā varētu raksturot dzīves stilu, kuru pilnībā nodrošināja SPA Estonia. Rīta pastaiga ar nūjām gar jūras krastu, rīta pelde baseinā un sauna, konsultācijas ar mediķiem par veselības diagnostiku, ar treneriem par sportiskāku dzīves veidu, ziemā uzkrāto kilogramu deldēšana trenažieru zālē, vingrojumos ūdenī, ūdens kaskādēs un dažāda mitruma pirtīs. Labsajūtai un skaistumam masāžas, maskas, procedūras pēc izvēles.

Veselīgs dzīves veids bija tik intensīvs kā bišu rosīšanās stropā. Nav brīnums, ka daļa no izdzīvotā, domāšanā iemantotā sekoja līdzi pāri Igaunijas robežai. Šoreiz mans nolūks nebija izmantot daudzās rehabilitācijas iespējas, ko piedāvā SPA Estonia medicīniskās procedūras un moderna aparatūra (izskatījās, ka somi, kuri turp brauc veseliem autobusiem, atveseļošanās iespējas Igaunijā saskata lielas un vērtē tās arī kā izdevīgu darījumu). Mans mērķis – atjaunot dzīves enerģiju, aizvadīt veselīgas dienas – pilnībā attaisnojās. Iespējams, arī tāpēc, ka pakļāvos nesteidzīgajam, igauniskajam ritmam.

Dodoties mājup pa eleganto VIA Baltija lielceļu, nebeidzu vien uzskaitīt mazo brīvdienu ieguvumus un viens no tiem bija apziņa, ka atpūta Igaunijā nav „iztīrījusi” maciņu. Tādas brīvdienas ārzemēs var atļauties! Un tādas brīvdienas var pasniegt arī dāvanā saviem mīļajiem. Viņi būs pateicīgi gan par atpūtu divvientulībā, gan par veselības kūri, mazuli gaidot, bet draudzenēm – teātra mīlēm var prātā aizķerties

manā izlūkgājienā noskaidrotais – šogad SPA Estonia ir īpašas atlaides klientiem, kuri uzrādīs Valmieras teātra biļetes. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
622
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi