Tenerife ne tikai kūrortpilsētu sala

Kanāriju salas ir septiņu lielu un sešu mazu vulkāniskas izcelsmes salu arhipelāgs, kura kopējā platība ir tikai 7493 kvadrātkilometri, bet ik pa gadam tā pieaug. Kāpēc? Ja nezini, es pastāstīšu, kā tas notika 2021.gadā, jo, braucot pa salu ar vietējiem gidiem, var uzzināt daudz interesantu lietu.

Nelūgtie viesi salā

Tenerifes sala neatrodas cieši līdzās Āfrikai, bet, kad Sahāras tuksnesī pūš dienvidaustrumu vēji, Tenerifē ierodas “kalima” – Sahāras vējš, kas līdzi atnes karstumu un putekļus. Nedēļām ilgi mājas, ceļi, augi pārklājas ar putekļu kārtu, cilvēkiem ir grūti elpot. Kalimas iespaidā vasaras temperatūra var pacelties nelabvēlīgi augstu. Salas dienvidos ir vietas, kur lietus nelīst gadiem.

Uzskata, ka salas pirmiedzīvotājiem guančiem bija alu cilvēku dzīvesveids, viņi pārtika no kazas gaļas un vietējiem augiem. Ģenētiskie rādītāji rāda saistību ar berberu ciltīm Zie­meļāfrikā. Nav atrasti pierādījumi, ka viņi būtu bijuši kuģotāji. Spāņu konkistadori ar dažādām metodēm simts gadu laikā iekaroja vietējās kopienas. Visvairāk pretojās salas ziemeļrietumu daļa, 1492. gadā Alonso Fernando de Lugo sakāva pēdējos nepa­klausīgos guančus. Kopš tā laika salās sāka kultivēt dažādas ievestas lietas, piemēram, kaktu­sus. Uz kaktusa – opuncijas – mīt bruņutis košenijas un barojas ar to sulu. Kukaiņus kaltēja, apstrādāja un ieguva karmīnskābi, no kuras ražoja sarkano pārtikas krāsvielu. Arī mūsdienās šo krāsvielu izmanto lūpu krāsās. Vēlāk sāka kultivēt cukurniedres, Listan vīnogas ieveda no Portugāles. No tām vēl šodien ražo Listan Negro vīnu. Salā slaveni ir Malvāzijas balt­vīni un deserta vīni. Kanāriju vīniem ir īpaša garšas buķete, kur sava loma minerāliem bagātajai vulkāniskajai augsnei.

Pavasarī uz Losgigantes reģionu migrē visu sugu vaļi, tai skaitā zilie vaļi, zobenvaļi, kašeloti. Tūristiem piedāvā atrakciju -izbraukt ar kuģīti, lai vērotu vaļus. Pilotvaļi ir sešus metrus gari, Zilais valis ir 30 metru garumā, bet to ieraudzīt izdodas tikai retajam.

Banāns nav ne auglis, ne dārzenis

Salā bezgala daudzās vietās ir daļēji segtas plantācijas, kur audzē banānus. Augus apsedz ne ar plēvi, ne tīklu, izmantotais aizsargmateriāls daļēji aiztur sau­les starus, bet laiž cauri siltumu, tādējādi tiek uzturēts vajadzīgais mitrums un siltums. Banānu “palma” ir lakstaugs. Viens banānu ķekars dabīgi izaug apmēram 35 kilogramu smags, bet, lietojot dažādas ķīmiskas piebarošanas metodes, banānu ķekars var sasniegt 80 kilogramu svaru. Katram augam ir tikai viens ķekars. Kad ražu novāc, tad augu nozāģē un vietā stāda jaunu. Tenerifes salā izaudzētos banānus var nopirkt pašā Tenerifē, Spānijā un valstīs, kuras nav Eiropas Savienībā, tā sadalīts globālais tirgus. Salīdzi­not ar banāniem, ko pērkam Latvijā, Tenerifē audzētie ir ļoti saldi.

Līdz pagājušā gadsimta vidum vietās, kur tagad audzē banānus, bija tomātu plantācijas. Dažās vietās audzē avokado, iegūstot vairākas ražas gadā. Kartupeļus audzē daudz, novāc pat trīs ražas gadā. Kartupelis jeb papas ir viens no svarīgākajiem kanāriešu ēdieniem. Taču vietējos lielveikalos var nopirkt arī no Anglijas ievestos kartupeļus.

Mandeles, vīģes, āboli, kazenes aug savvaļā. Kanāriju salā pienenes un margrietiņas izaug kā krūmi, vietām sasniedzot metra augstumu.

Sēņotājiem jābūt licencei

Salā savvaļā sastopamas arī latviešiem pazīstamas sēnes – gailenes un baravikas. Sēņošana vairāk notiek salas austrumu daļas kalnos. Ir jāpērk licence, tā ir samērā lēta. Sēņotājus mēdz pārbaudīt, ja inspektors uzķer, ka licences nav, soda nauda ir barga. Daudziem vietējiem sēņošana ir papildu ienākumu avots.
Augu valsts sniedz īstu piedzīvojumu. Agavēm, kuru lapas līdzinās milzīgām, leknām alvejas lapām, zieds sniedzas pat trīs metru augstumā. Maijā Teides vulkāna apkārtnē zied divgadīgā sarkanā Tahinaste. Kad trīsmetrīgais zieda konuss ir noziedējis, augs aiziet bojā. Taču agaves ir svarīgas arī saimnieciskajā dzīvē, no tām tecina piecdesmit piecu grādu stipru kandžu. Vietējais augs ir alvejas, bet palmas lielākoties ievestas. Ir daudz indīgu augu, toties nav čūsku, bīstamu kukaiņu.

Kanāriju salu ik gadu apdraud lielāks vai mazāks ugunsgrēks, karstā laikā viss ir sauss kā pulveris, kas var aizdegties pat no mazas stikla lauskas. Vācu hipijs mežā kalnos pēc atvieglošanās izdomāja sadedzināt tualetes papīru, diemžēl pēc tam nodega mežs. Puisim milzīga soda nauda, un viņu parādīja visos spāņu televīzijas kanālos. Vie­tējās priedes uguni iztur. Pat ja stumbrs no ārpuses ir pilnīgi melns, pēc neilga laika parādās jauni zariņi.

Savvaļā Tenerifē dzīvo ievestie truši. Te mīt arī savvaļas kazas, bet kazkopība ir arī saimnieciska nodarbe. Kazas tur pienam, iegūst gaļu. Saimiecī­bas atrodas kalnos. Agrāk ferma brauca tirgot produkciju pie okeāna dzīvojošajiem. Vēlāk izveidoja gučinčes, kur pašu audzētos produktus pārdeva ēst gribētājiem. Vietējie iedzīvotāji labprāt reizi nedēļā dodas uz šādu krodziņu pusdienās. Man arī tika tā laime pagaršot garšīgu ceptu zaļo papriku, ceptu kazas sieru un fantastiski garšīgu kazas gaļu ar kartupeļiem. Te jāpiebilst, ka salas ekonomiku nodrošina divas nozares – tūrisms un lauksaimniecība.

Ciematā desmit mājas un divi bāri

Losgigantes rajonā augsti kalni kā siena sniedzas līdz okeānam, tālāk kalni mijas ar aizām. Vienā no Temo kalniem ir izrakts tunelis, kas savieno divas aizas, bet tas ir liels retums. Pārsvarā aizu iedzīvotāji, kur ciemos nav skolas, iet kājām pāri kalnam uz kaimiņciema skolu. Lūk, no kurienes nāk kalniešu izturība un veselība! Mazos ciematus sauc par puerlām. Pāris stundu ejot pa kalniem, var nonākt citā ciematā.

Mazo ciematu iedzīvotāji ir ļoti laipni, vienmēr grib ar atnācēju parunāties un pacienāt. Ir ciemati, kur ir tikai desmit māju, bet ir divi bāri, kas domāti tūristiem.

Mūsdienās slavenākā aiza ar ciematu ir Maska, savulaik tur dzīve bija ļoti noslēgta, bija laiks, kad šajā vietā saimniekoja pirāti. Tagad turp var aizbraukt pa asfaltētu serpentīnu ceļu. Māju joprojām ir ļoti maz, bet ir suvenīru veikali un kafejnīca. No vietējiem var nopirkt kaktusu ēdamos ziedus, mandeļu un vīģu augļus.

Vulkāni – tas nav joks

La Palmas salā 2021. gada septembrī bija “Cumbre Vieja” vulkāna izvirdums. Pirmajā dienā vulkanologi sudraba kostīmos bija klāt, lai pētītu, kādas derīgas vielas vulkāns izmetis no zemes dzīlēm. Reizēm tiek izmesta sarkanīgā dzelzs rūda, reizēm zaļganais varš, reizēm kaut kas cits cilvēkiem noderīgs. Izvirdums ilga trīs mēnešus. No Tenerifes varēja redzēt dūmu mākoni, kas pacēlās kaimiņsalā. Apmēram tūkstoš māju tika nopostītas. Daudzas no tām bija nelegāli uzbūvētas, tādēļ iedzīvotājiem nebija iespējas saņemt kompensāciju. Salas platība palielinājās par vairāk nekā trīs futbola laukumiem.

Tenerifes salā ir 11 vulkānu krāteri un ļoti, ļoti daudzi konus­veida terikoni – mākslīgi uzbērti kalni no izstrādāta iežu materiāla. Reizēm klintis izskatās tā, it kā tās būtu ar milzīgu zāģi nozāģētas. Pēc daudzu cilvēku domām, tas ir darīts ne šīs civilizācijas laikā. Tenerifes salā vajadzīgos būvmateriālus iegūst uz vietas. Ziemeļos atrodas simts gadu veca naftas pārstrādes rūpnīca.

Ne vienmēr citur ir labāk kā pie mums

Kanāriju salas ir iekārota dzīvesvieta ne vienam vien. Trīs istabu dzīvokļa īre šogad ir 900 un pat 1500 eiro mēnesī. Nopirkt 60 kvadrātmetru lielu dzīvokli var par 200 tūkstošiem, pie jūras par 400 tūkstošiem eiro. Pieprasījums pēc dzīvokļiem ir lielāks, nekā spēj uzbūvēt. Pirmā stāva logiem liek restes, lai kāds tos nelegāli neieņemtu, jo pēc spāņu likumdošanas šos “okupantus” izlikt no dzīvokļa ir ļoti grūti. Var gadīties, ka īstais saimnieks mēnešiem ilgi nevar atgriezties savā mājoklī.

Lai dotos pie ārstiem, ir vajadzīgas ļoti dārgas apdrošināšanas polises. Tāpat kā Latvijā, arī tur trūkst speciālistu. Piemēram, var gadīties, ka, aizbraucot uz konsultāciju pie acu ārsta, plānotais pieraksta laiks kavējas par stundām četrām. Sociālā apdrošināšana slimojošajiem diem­­žēl īpašu palīdzību nedod.
Vietējiem jauniešiem Tenerife liekas par mazu, tāpēc studēt un dzīvot viņi izvēlas citur pasaulē.