Prieks. Ingrīda Martinsone kopā ar meitu Esteri apmeklēja arī Lielstraupes pils svētkus. FOTO: Sarmīte Feldmane
“Vasara pagājusi ļoti ātri. Arī Estere izaugusi,” saka Ingrīda Martinsone, un meita, kurai jau desmit mēneši, samīļo mammu, priecīgi smejas.
“Viņu interesē viss. Ir sabiedriska, vienmēr priecīga, mācās staigāt. Estere ir Dieva mīļa dāvana,” pauž mamma un piebilst, ka grūti iedomāties, kur vēl būtu tik laba vieta kā Straupe, lai audzinātu bērnu.
Ingrīdai patīk nesteidzīgā dzīve, cilvēki, kuri cits citu pazīst. “Pēc Amerikas neilgojos. Aizbraukt ciemos, tas ir kas cits, nekā tur dzīvot,” teic straupiete.
Ingrīda dzimusi Amerikā, atbrauca uz Latviju studēt maģistrantūrā. Dzīvē viss noticis raiti. “Biju aukle latviešu ģimenē. Kad atbraucu uz Latviju, te īrēju viņu dzīvokli. Studijās iepazinos ar straupiešiem, braucu ciemos un te satiku nākamo vīru. Trīs gadus braucu, līdz paliku pavisam,” pastāsta Ingrīda.
Divatā ar Esteri Ingrīda pavasarī pabija Amerikā. “Bija satraukums, kā jutīsies meitiņa, bet viņa gandrīz visu ceļu nogulēja. Maniem vecākiem tas bija notikums – satikt pirmo mazbērnu. Varēja pavadīt laiku ar viņu. Esterei ļoti patīk uzmanība. Satiku māsu un brāļus, draugus. Tad vecāki brauca ciemos uz Esteres kristībām, vasaru pavadīja Latvijā,“ stāsta Ingrīda un piebilst, ka arī brālis un māsa domā par iespēju pārcelties uz Latviju.
“Atpūtai laiku atrast grūti, bet atrodam jaunus veidus, ko ģimene var kopā darīt. Trijatā bijām Hanzas dienās Visbijā, braucam pie draugiem, kuri ir daudzviet Latvijā. Tā iepazīstu dažādus novadus. Esmu pieradusi ceļot, ilgi nosēdēt mājās nevaru,” smaida Ingrīda un uzsver, ka arī Straupē ir daudz radu, Esterei ir māsīca un brālēns, ar kuriem bērnudārzā būs vienā grupiņā, pēc tam skolā vienā klasē. Bērni, tāpat kā vecāki, labprāt kopā pavada laiku.
“Straupe ir maza, klusa. Te pasaules ātrums paliek aiz sliekšņa. Estere var dzīvoties pagalmā. Mēs daudz laika pavadām ārā,” stāsta Ingrīda un uzsver, ka pēc Amerikas neilgojas, jo katrā valstī ir labas un sliktas lietas, bet Latvijā ir mierīgāk, klusāk un drošāk.
“Agrāk nenāca ne prātā, ka kādreiz varētu dzīvot Straupē, bet tagad citu vietu nevaru iedomāties. Te manas ģimenes mājas, te aug meita,” saka Ingrīda Martinsone.
Komentāri