Savu aicinājumu atrod šūšanā

Baiba Bērziņa studēja tūrismu, ieguvusi bakalaura grādu, tomēr īsto aicinājumu atrada šūšanā. Viņa ik dienu sastopama šūšanas darbnīcā Cēsīs, Raiņa kvartālā. Vēl nesen kopā ar sadarbības partneri kopīgi veidoja modes zīmolu “Naive Fly”, bet tagad dzīve ieviesusi korekcijas un Baiba palikusi pie apģērbu šūšanas, bet Viktorija vairāk pievērsusies dizaina jautājumiem un rotām.

“Druvai” Baiba pastāsta, ka sadarbība ar Viktoriju izveidojusies, darbojoties koprades mājā “Skola 6”. Pamatdoma kopīgajā modes apģērba zīmolā “Naive Fly” bijusi radīt ilgtspējīgu apģērbu no pēc iespējas dabīgāka auduma. Viena no svarīgākajām idejām bija neskriet pakaļ modei. “Ideja bija radīt tādu pamatapģērbu sēriju, kas no modes neiziet – krekli, zīmuļsvārki, pārliekamās kleitas un svārki,” stāsta Baiba. “Tāpat mēs sākām attīstīt “zero waste” piegriešanas tehniku.” Šeit viņa paskaidro, ka tāda tehnika paredz apģērbu piegrieztņu veidošanu, maksimāli izvairoties no audumu atlikumiem. Tas liek daudz rūpīgāk izplānot piegrieztņu izvietošanu uz auduma. Šuvēja izklāsta: “Šādā veidā, veidojot apģērbu piegrieztnes, auduma atlikums ir vien viens līdz trīs procenti, nevis ierastie 15 – 30 procenti.”

Baiba arīdzan atzīst, ka viņai nepatīk apģērbs, kas ir bagātīgi rotāts ar dažādiem dekoratīviem elementiem. “Volāni, dekoratīvās vīles un tādas lietas man nepatīk. Man tuvāks minimālisms. Gribu piekrist vienai no pasniedzējām, kas mācīja, ka katrs cilvēks var atrast savam stilam atbilstošu dizaineru, šuvēju un meistaru,” atzīst šuvēja.

Vairāk pastāstot par sevi, Baiba atklāj, ka ir dzimusi cēsniece un dzīvo netālu no pilsētas – Jāņmuižā. “Jāatzīst, ka līdz šim ļoti veiksmīgi man izdevies izvairīties no dzīves Rīgā,” teic viņa, apstiprinot, ka dara to apzināti, jo galvaspilsēta galīgi nevilina. Ar šūšanu saslimusi, var teikt, nejauši. Pirms gadiem astoņiem izdomājusi, ka uzšūt lina kreklu dāvanai būs lētāk, nekā nopirkt, un pārliecinājusies, ka tā nav vis. “Tomēr tieši tas bija brīdis, kad sapratu, ka šūšana man rada gandarījumu,” par sava aicinājuma atrašanu pastāsta Baiba. Pēc tam jau turpinājusi pilnveidot zināšanas šajā arodā. Tas darīts, piemēram, piesakoties mācībām Rīgas Tehnikās universitātes (RTU) filiālē Cēsīs, kas tobrīd piedāvāja šūšanu apgūt mācību programmā, paredzētā strādājošiem pieaugušajiem. Saprotot, ka tūrisma joma nav viņas aicinājums, Baiba iepriekš pamēģinājusi arī apgūt programmēšanu, tomēr tā īstā lieta, kas aizrauj un interesē, izrādījusies tieši šūšana.

“Ar visu to, ka nu jau piecus gadus šuju ik dienu un reizēm tas ir bijis arī pamatīgs cīniņš, lai kaut ko apgūtu praksē, man vēl arvien šī nodarbe rada gandarījumu,” pārliecināti saka sava aroda meistare. Viņa spriež: “Tagad jau jūtu ,ka esmu sasniegusi to robežlīniju, kad patiešām darbi iet raitāk un izdodas glīti. Neviens jau nav lielāks kritiķis par sevi pašu.”

Zināšanas arodā apgūtas arī mācību centrā “Buts” Cēsīs, daudz iegūts pašmācības ceļā, meklējot papildu informāciju. Ar padomiem palīdzējušas arī kolēģes šūšanas darbnīcā, ar kurām sadarbība aizsākusies jau koprades mājā “Skola 6” un turpinās Raiņa kvartālā. “Uzņēmējdarbība ir nepārtraukta problēmu risināšana,” atzīst Baiba, piebilstot, ka tas nemazina patiku pret savu jomu un vēlmi turpināt darboties. Tomēr viņa pasmaida, ka dažādos raidierakstos un videostāstos par grūtībām neviens parasti nestāstot, vairāk par veiksmēm un izdošanos.

Baiba atzīst, ka apģērbu šūšanā pasaulē valda milzīga konkurence. Viņa galvenokārt šuj apģērbu sievietēm, esot arī dažas pastāvīgas klientes, piemēram, kādai dāmai no Valmieras tiek šūti samta auduma izstrādājumi, bet meitenei no Cēsīm otrreiz izmantota auduma lietas.

“Ātrā mode jau nekad nepazudīs,” teic Baiba, uzsverot, ka amatnieka gatavots izstrādājums vienmēr būs dārgāks par lielveikalos nopērkamo, bet, protams, arī kvalitatīvāks un ilglaicīgāk kalpojošs valkātājam. “Ātrās modes viens no galvenajiem aspektiem ir nepārtraukti radīt tādu satraukuma sajūtu, ka vajag atkal jaunus un jaunus apģērbus, kas pašlaik ir modē. Pēc pāris mēnešiem tie atkal jau ir citi, un tā visu laiku,” rezumē meistare, akcentējot, ka viņai tomēr tuvāka funkcionālāka pieeja apģērbam, tāpēc svarīgi savam klientam to piedāvāt tādu, kas ne vien izskatās labi, bet arī kalpo ilgi un kvalitatīvi.

Viņa atzīst, ka lielveikalos arī pašai gadījies uzķerties uz kādu pirkumu, kas novalkājas un zaudē kvalitāti, pat nenonācis līdz pirmajai mazgāšanai. “Diemžēl viena no ātrās modes blaknēm ir tā, ka tiek radīta sajūta – apģērbam ir jābūt lētam,” teic šuvēja, uzsverot, ka tas nemaz nav iespējams, ja konkrētais apģērbs ir roku darbs ar rūpīgi piemeklētu audumu, speciāli radītu modeli un piegrieztni.